33632-0
Man bij daiļis arajiņis
Par visiem arajiem:
Zilas acis,sārti vaigi,
Iedzeltani matu gali.
Tam bij divi melni zirgi,
Tas trešais itin balts.
Vienu deva kungam jāt,
Otru kunga sulaiņam,
To trešo pats tas jāja
Kungam līdz Vāczemê.
-Nu ar Dievu,līgaviņa,
Ilgi tevis neredzešu.
Lai gan tevis neredzešu,
Allaž tevi pieminešu.
Pa trīs gadi ceturtâ
Nākšu tevi apraudzìt.
-Gāju rožu dārziņâ,
Pinu rožu vainadziņu,
Gaidij' savu arajiņu
Pēc trīs gadi pārnākam.
Trīs gadiņi pagājuši,
Vēl nav mana arajiņa,
Vēl nav mana arajiņa,
Balta zirga jājejiņa.
Ceturtâ gadiņâ
Nu atjāja pie lodziņa.
-Labvakar,labvakar!
Mana jauna līgaviņa.
-Labvakar,labvakar!
Kà nu iet,arajiņ?
Kà nu iet,arajiņ,
Balta zirga jājejiņ?
-Gan jau labi,līgaviņa,
Bet man citis kumeliņis.
-Ja tev citis kumeliņis,
Tad tev cita līgaviņa.
Es jau tev tūlin teicu,
Ka tu mani aizmirsisi.
Ka tu mani aizmirsisi,
Tāļus ceļus staigadams.
-Aiztais',meitiņ,savu logu,
Ar tev' vairs nerunašu.
Nu es jāšu citu ceļu,
Kur aug citas mātes meitas,
Kur aug citas mātes meitas,
Vēl skaistakas,vēl daiļakas.
-Es iegāju raudadama
Savâ rožu dārziņâ,
Saplosiju vainadziņu,
Slaucij' gaužas asariņas.