15682-0
Kad es būtu zinajuse,
Kuru dienu tautas jāja,
Es būt' brāļa istabiņu
Trīsreiz dienâ puškojuse:
No rītiņa ar rozèm,
Uz pusdienu magonèm,
Pēc pusdienas uz vakaru
Ar zaļàm palejàm.-
Es apklāju liepas galdu
Tīru zīda galdautiņu;
Pielējuse vīna glāzi,
Bēgu pate kambarê;
Loku savus garus matus
Ap to zīļu vaiņadziņu.
Ienāk pats bāleliņis,
Asariņas slaucidams.
-Nāc, māsiņa, istabâ,
Jau māmiņa sadereja;
Dod tautiešam raibus cimdus
Deviņiemi dzīporiem.-
-Tautu meita dzeltainite,
Mainisami gredzeniem!
Tev sudraba, man bij zelta,
Nāksi pate piedevàm.

33606-0
Tīšàm ieviņu
Ceļâ dēstiju,
Lai auga kupla,
Lai ziedi balta.
Tautâs iedama
Nolauzu zaru,
Pasitu zem baltu
Vilnaniti.
Tad gāju tautiņu
Istabâi.
Pabira tautiņu
Istabiņa
Skaistiemi baltiemi
Ziediņiemi.
Vaicaja tautiņas,
Kas bēra ziediņus,
Es pate ziediņu
Bērajiņa.
Gan grib tautiņas
Salasìt.
Ne tà, tautiņas,
Kà gribejàt!
No kura ziediņa
Pa dālderam,
No pašas nesejas
Simt' dālderišu.
Met, met, tautieti,
Pa dālderam,
Tec, teci, dālderi,
Pa galda galam,
Pa galda galam
Māmiņas klēpî.
Tas tev, māmiņa,
Par auklejumu,
Par mana šūpoļa
Kārumiņu.

13645-0
Es biju irbīte,
Es māku rotèt
No viena kalniņa
Uz otraju;
Uz trešu lēkdama ,
Ieraugu tautas.
Teciņus teceju
Uz māmuliņu.
Gaid', gaidi , māmiņa,
Nu būsi vieši.
Tur jāje, tur brauce
Par viņu kalnu
Tukšajiem ratiem,
Liekajiem zirgiem.
Tukšaji ratiņi
Grib vezumiņu,
Liekaji zirgi
Grib jājejiņu.-
-Gaismiņai austoti
Zūd mūsu māsiņa.
Ņem,brāli,zirgu,
Trenc māsai pakaļ.
-Panāce, panāce
Sav' māsiņu,
Taut' istabâji
Aiz galda sēdej'.
Slaveni ļautiņi,
Ko viņai dosiet?
-Doš' viņai alus,
Doš' viņai medus,
Doš' savu bāliņu
Arejiņu.

5036-3
Lustitèm es nocirtu
Tēvam zaļu ozoliņu.
Lustitèm gan nocirtu,
Dažu dienu noraudaju:
Nīdej' mani tēvs, māmiņa
Pēc ta zaļa ozoliņa.
Nīdamais es iekāpu
Dieva dēlu laiviņâ,
Ar laiviņu ielaidos
Lielâ zelta niedrajâ.
Vidû zelta niedrajâ
Trīs Laimiņas mazgajàs.
Divas mani projam raida,
Trešà klātu aicinaja.
Ta kas klātu aicinaja,
Ta iedeva zīžautiņu.
Iedodama pasacija:
Mazgà rīta rasiņâ,
Izmazgajse rasiņâ,
Žauj' sidraba birziņâ;
Izžāvejse birziņâ,
Liec savâi pūriņâ.
Nāks rudenis, tautas jās,
Liec savâi galviņâ.
Sveši ļaudis brīnesies,
Kur bāritis tādu ņēma.

26551-16
Māte mani tālu deva,
Solij' gauži neraudàt.
Es klētê kājas avu,
Māte slauka asariņas;
Kad es sedzu villainiti,
Tad māmiņa gauži raud;
Kad es kāpu kumeļâ,
Rauda visas māsaciņas;
Kad es jāju pa vārtiem,
Rauda visi bāleliņi.
Par gadiņu es atnācu
Sav' māmiņu apraudzìt.
Viens brālitis vārtus vēra,
Otris ņēma kumeliņu;
Viena māsa durvis vēra,
Otra sedza villainiti;
Mana veca māmuliņa
Paceļ man liepu krēslu.
"Kà, meitiņ, tav klājàs,
Kà manam znotiņam"?
Paldies, mana māmuliņa,
Gan ar' labi, gan ar slikti.

33625-12
Māte savas meitas skaita,
Vaj ir visas vakarâ.
Visas bija vakarâ,
Pastarites vien nebij.
Pastarite aiztecejsi
Gar upiti dziedadama,
Gar upiti dziedadama,
Ievu ziedus mekledama.
Ievu ziedus meklejot,
Sastop tautas celiņâ,
Sastop tautas celiņâ,
Iegrūž viņu upitê.
Tek upite līku loku,
Iznes viņu maliņâ,
Iznes viņu maliņâ,
Brāļu lauka galiņâ.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Devitâ žuburâ
Bāleliņš kokles grieza.
Sak' brālitis kokledams:
Tàs koklites skaņi skan.
Sak' māmiņa raudadama:
Ta pastares dvēselite,
Ta pastares dvēselite,
Kas noslīka upitê.

33625-3
Kur, priedite, tavi zari?
Celmi vien līdumâ;
Kur, māmiņa, tavas meitas?
Krēsli vien istabâ.
Sasauc visas savas meitas,
Sasauc lielas, sasauc mazas.
Visas meitas sanākušas,
Pastarite nav nākuse.
Pastarite aizgājuse
Gar Daugavu sieredama,
Gar Daugavu sieredama,
Ievas ziedus braucidama.
Pēc ziediem sniedzoties,
Nokrīt zīļu vainadziņš;
Pēc vainaga sniegdamàs,
Iekrīt pate Daugavâ.
Zvejnieciņi bāleliņi,
Izvelcieti maliņâ,
Izvelcieti maliņâji,
Uzkaisieti baltas smiltis,
Uzkaisieti baltas smiltis
Uz pastares dvēselites.
Tur izauga kupla roze
Zeltitiemi ziediņiem,
Tur teceja jaunas meitas
Ik svētdienas kroņus pīt.

13646-9
Māte vērpa istabâ,
Meitas mala maltuvê.
Ej, māmiņa, aplūkoti,
Vaj ir visas malejiņas:
Vaļâ logi, vaļâ durvis,
Nerūc vairs dzirnaviņas.
Nāk māmiņa istabâ,
Asariņas slaucidama.
-Aun, dēliņ, zābaciņus,
Apvelc lūša kažociņu,
Seglo savu bēru zirgu,
Dzen māsai pakaļâ.
-Jāju, jāju vienu simtu,
Uzjāj' vienu augstu kalnu.
Pašâ kalna galiņâ
Trīs deviņi muzikanti.
Ai, mīļie muzikanti,
Redzejat mūs' māsiņu?
-Dzeniet aši kumeliņus,
Gan ir tāļi gabalâ.
-Jāju, jāju otru simtu,
Uzjāj' otru augstu kalnu.
Pašâ kalna galiņâ
Trīs deviņi spēlmaniši.
Dievs palīdz, spēlmaniši,
Redzejat mūs' māsiņu?
-Dzenat aši kumeliņus,
Gan ir tāļi gabalâ.
-Jāju, jāju trešu simtu,
Uzjāj' trešu augstu kalnu.
Pašâ kalna galiņâ,
Tur bij viena liepu muiža.
Iznāk viens jauns puisits
Manim preti vārtu vērt.
Noņem manu kumeliņu,
Ieliek liepu stallitî.
Ieved pašu istabâ,
Paceļ baltu liepas krēslu,
Paceļ baltu liepas krēslu,
Pieceļ baltu liepas galdu,
Liek pie galda nosēsties,
Liek man ēsti, liek man dzert.
Es neēdu, es nedzēru,
Apkārt vien skatijos.
Tur redzeju sav' māsiņu
Baltâ linu micitê.
-Ēd, bāliņi, dzer bāliņi,
Līdz vairs tev neiešu,
Pa prātam man zemite,
Pa prātam arajiņš.

13646-29
Viena pate mūs' māsiņa,
Mēs deviņi bāleliņi.
Ik rītiņus ritinaja
Pa pūram tīru rudzu,
Pa pūram tīru rudzu,
Pa siekam lācauziņu.
Nerūc vairs dzirnutiņas,
Nedzied vairs malejiņa.
No rītiņa celdamiesi,
Iet māmiņa maltuvê,
Iet māmiņa maltuvê
Raudzìt savu malejiņu.
No maltuves iznākuse,
Raud galviņu saņēmuse.
-Ceļaties, bāleliņi,
Meklejat malejiņu,
Malejiņa aizbēguse,
Maltuviti atstājuse.
Jājiet vienu simtu jūdžu,
Līdz jūs viņu panāksiet!
Tâi simtiņa galiņâ
Stāv deviņi spēletaji.
Dievs palīdz, spēletaji,
Kam tik daiļi spēlejat?
-Tai māsai spēlejam,
Ko vakari garam veda.
Teiciet, mums, spēlmaniši,
Kur mēs viņu panāksim?
-Jājiet vēl simtu jūdzu,
Tad jūs viņu panāksiet.
Tâi simtiņa galiņâ
Stāv deviņi kokletaji.
Dievs palīdzi, kokletaji,
Kam tik daiļi koklejat?
-Tai māsai koklejami,
Ko šodieni garam veda.
-Sakiet, mīļi kokletaji,
Kur mēs viņu panāksim?
-Tepat ceļa galiņâ,
Tautu dēla sētiņâ.
Izskrien divi melni suņi,
Sāka mūs lādinàt;
Iznāk divas jaunas māršas,
Ielūdz mūs istabâ,
Ielūdz mūs istabâ,
Ceļ deviņi meldru krēsli.
Ieraugam sav' māsiņu,
Sēžam galda galiņâ,
Sēžam galda galiņâ,
Balta rota galviņâ.
Dievs palīdzi, mūs' māsiņa,
Mēs pēc tevis dzinamies.
-Jājiet projam, bāleliņi,
Es jums līdzi vairs neiešu.
Aiznesieti māmiņai
Simtu, simtu labu dienu.

13250-41
Saules muižas pagastâ
Viena veca māmuļite;
Tai vecai māmuļitei
Trīs meitiņas amatâ:
Viena auda, otra vērpa,
Trešà zīdi šķetereja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdi šķetereja;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu sirdsēstôs.
Kur jūs mani ramesit,
Meitu bēdu nomirušu?
Rokat rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur izauga kupla liepa
Deviņàm galotnèm.
Laužat, meitas, ko lauzdamas,
Galotnites nelaužat.
Te atjāja Dieva dēls,
Nolauž pašu galotniti,
Ienes Māras baznicâ,
Ieliek Dieva šūpulî.
Saka Māra šūpodama;
Ne ta puķe, ne ta roze,
Ta ir puiša dvēselite,
Meitu bēdu nomiruse.