5256-0
Ciemâ daiļa sērdienite,
Ne pie viena ta negāja.
Eim' stallî, sedloj' bēri,
Jāš' tīšàm apraudzìt,
Jāš' tīšam apraudzìt,
Vaj ta nāca, vaj nenāca.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Nāk meitiņa raudadama,
Nāk meitiņa raudadama,
Asariņas slaucidama.
Vienu roku vārtus cēla,
Otru slauka asariņas.
- Ko, meitiņa, tu raudaji,
Ko slauciji asariņas ?
- Kà, puisiti, neraudašu,
Ne man tēva, ne māmiņas,
Ne man tēva ne māmiņas,
Ne īstaju bāleliņu.
- Nāc, meitiņa, tu pie manis,
Man ir tēvs, māmulite,
Man ir tēvs, māmulite,
Man bagati bāleliņi,
Man bagati bāleliņi,
Zelte sprādžu kalditaji.
- Jāj projam tu, pusiti,
Pie sevim es neiešu:
Sīvi tavi tēvs, māmiņa,
Lepni tavi bāleliņi.
Es gaidišu sērdieniti
Pie sevim atjājam;
Kad atjās sērdienitis,
Tad es iešu dziedadama,
Tad es iešu dziedadama,
Raibus cimdus adidama.
Tad mēs mīļi dzīvosim
Abi divi sērdieniši.

33582-0
Es maza meitiņa,
Man laba laime:
Trīs reizes dienâ
Jāj precinieki.
Izteku namâ
Mutiti mazgàt,
Ieteku iekšâ,
Pie dvieļa slaukos,
Pie dvieļa slaukos,
Pa logu raugos,
Ieraugu tautieti ( precniekus)
Pa lauku (ceļu) jājot,
Pa lauku (ceļu) jājot,
Uz bēra zirga.
Velns tavâ sirdî!
Aizjāja garam.
Par mazu brītiņu
Jāj atpakaļ,
Jāj atpakaļ
Pie manis pašas.
-Labdien, māmiņa,
Vaj dosi meitiņu?
-Griez apkārt, kumeļu,
Jāj projam, tautieti,
Nav mana meitiņa
Priekš tevis augusi,
Mana daiļa meitiņa
Priekš labiem ļaudìm.
Tu kāršu spēlmans,
Liels naudas tērmans,
Liels krogus dzērajs,
Liels zirgu mītnieks.
-Es jāšu projam,
Ar Dievu neteikšu,
Ar Dievu neteikšu,
Roku nebučošu.
Tu, dailà meitiņa,
Nāc, atcel vārtus!
Ši, vārtus celdama,
Sāk gauži raudàt.
Neraudi, meitiņa,
Nav tava (mana) vaina,
Māmiņas vaina,
Kam nesolija.
Gaid' vienu gadiņu,
Tad māte vēlès,
Tad būsi mana
Daiļa līgaviņa.

13250-52
Trīs priedites silâ auga,
Visas vienu garumiņu,
Visas vienu garumiņu,
Visas vienu kuplumiņu.
Vienu cirtu, otra lūza,
Trešà līdzi līgojàs.
Trīs meitiņas māmiņai,
Visas vienu slaikumiņu,
Visas vienu slaikumiņu,
Visas vienu daiļumiņu.
Viena vērpa, otra auda,
Trešà zīdu šķetinaja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kas to zīdu šķetinaja;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu bēdiņâs,
Es nomiršu bēdiņâs,
Jaunu meitu žēlumôs.
Kur jūs mani glabasiti
Bēdu puisi nomirušu?
Rociet rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur izauga kupla roze
Deviņàmi galotnèm.
Tur sanāca jaunas meitas
Ik svētdienas puškoties.
Laužat, meitas, ko lauzdamas,
Galotniti nelaužat.
Atnāk mana mīļakà,
Ta nolauza galotniti,
Ietin zīda lakatâ,
Ienes Māŗas baznicâ,
Ienes Māŗas baznicâ,
Liek uz zelta lukturiša.
Mīļa Māŗa to vaicaja:
Kas ta puķe, kas ta roze,
Ne ta puķe, ne ta roze,
Ta ir puiša dvēselite,
Ta ir puiša dvēselite,
Kas nomira bēdiņâs,
Kas nomira bēdiņâs,
Jaunu meitu žēlumôs.

13250-44
Tēvs dēlami naudu deva,
Lai pirk bēru kumeliņu.
Labak pirku oša laivu,
Ne kà bēru kumeliņu;
Kamēr bēris auzas ēda,
Jau laiviņa gabalâ.
Teci, mana oša laiva
Simtu jūdzes dieniņâ,
Simtu jūdzes dieniņâ,
Divi simti naksniņâ,
Ka tu vari aiztecèt
Līdz pat Saules pagastam.
Tur tâi Saules pagastâ
Veca, veca māmuliņa.
Tai vecai māmiņaji
Trīs meitiņas zeltenites.
Viena vērpa, otra auda,
Trešà zīdu šķetereja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķetereja;
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu žēlabâs.
Kur jūs mani glabasieti,
Žēlabâsi nomirušu?
Skaistâ rožu dārziņâ
Zem rozišu lapiņàm.
Tur izauga daila roze
Deviņiem zariņiem.
Lauziet, meitas, visus zarus,
Galotnites atstājiet.
Atjāj vienis tautu dēls,
Tas nolauza galotniti,
Tas nolauza galotniti,
Aizpuškoja cepuriti.
Brīnàs ļaudis, brīnàs meitas,
Kas ta tāda puķe, bij.
Ta nebija puķe, roze,
Ta bij puiša dvēselite,
Ta bij puiša dvēselite,
Meitu dēļi nomiruša.

13250-22
Kroga meita gultu taisa,
Aicin' mani klātgulèt.
Guli pati, kroga meita,
Es pie tevis negulešu,
Es gulešu jūriņâ
Savâ ziedu laiviņâ.
Jūras gaiļi agri dzied,
Agri vilku zēģeliti.
Teci mana ošu laiva
Simtu jūdzu dieniņâ,
Simtu jūdzu dieniņâ,
Divi simti naksniņâ,
Es tev došu brieža taukus,
Smalku linu zēģeliti.
Līdz gaismiņi man jatiek
Viņâ jūras maliņâ,
Viņâ jūras maliņâ
Pie meitiņu māmuliņas.
Labrītiņi, meitu māte,
Ko dar' meitas šorītiņ?
Viena ada, otra šuva,
Trešà zīdu šķetinaja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķetinaja.
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es bēdâs nomirišu.
Kur jūs mani racisiet,
Bēdiņâs nomirušu?
Rociet rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur uzauga kupla roze
Deviņiem žuburiem,
Tur atnāca jaunas meitas
Ik svētdienas kroņus pīt.
Aiznes Māras baznicâ
Puško Māras altariti.
Visi ļaudis brīnijàs,
Tādu puķu neredzejši.
Tàs nebija puķes,rozes,
Ta bij puiša dvēselite,
Ta bij puiša dvēselite,
Meitu bēdâs nomirusi.

13250-13
Trīs dieniņas mežâ braucu,
Neka laba nedabuju;
Vēl aizbraucu cetorto,
Dabuj' vasku riteniti.
No ta vasku riteniša
Iesakūlu naudiņâ,
Nosapirku lielu zirgu,
Uzjāj' augstâ kalniņâ.
Salasiju šautru klēpi,
Metu ciema sētmalî.
Sajutuši ciema suņi,
Sāka visi čavinàt.
Iztek divi zeltenites
Dzeltenàm galviņam,
Viena mani pašu veda,
Otra manu kumeliņu;
Zirgu veda stallitî,
Pašu veda istabâ.
Paceļ lielu liepas galdu,
Uzliek baltus maizes klaipus,
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek naksniņu pārgulèt.
Guledams nosavēru,
Ko dar' ciema zeltenites.
Viena šūn, otra ada,
Trešà zīdu šķetereja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķeterè,
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Bēdu puisi nomirušu?
Smukâ rožu dārziņâ
Apakš zaļu veleniņu.
Tur tecès jaunas meitas
Ik rītiņa pušķoties.
Rāva viena,rāva otra,
Cekuliņa nenorāva.
Jāja divi Dieva dēli,
Tie norāva virsauniti,
Tie norāva virsauniti,
Iejāj' Māras baznicâ.
Vaicà kungi, vaicà ļaudis,
Kāda koka tie ziediņi.
Tie nebija koka ziedi,
Ta bij puiša dvēselite.

33560-0
Gāju, gāju soļiem,
Palaižu teciņus
Pār augstu kalnu
Caur zaļu birzi.
Atradu tētiņu
Aliņu darot.
Labrīt, tētiņ!
Es palīdzešu.
- Ej nost, meitiņ,
Nelaisti misas,
Es tev sitišu
Ar alus kannu.
Gāju, gāju soļiem,
Palaižu teciņus
Pār augstu kalnu,
Caur zaļu birzi.
Atradu māmiņu
Maizites cepot.
Labrīt, māmiņa!
Es palīdzešu.
- Ej nost, meitiņa,
Nekaisi miltu,
Es tev sitišu
Ar maizes lizi.
Gāju, gāju soļiem,
Palaižu teciņus
Pār augstu kalnu,
Caur zaļu birzi.
Atradu bāliņu
Naudiņu skaitot.
Labrīt, bāliņi!
Es palīdzešu.
- Ej nost, māsiņa,
Nekaisi naudas,
Es tev sitišu
Ar naudas maku.
Gāju, gāju soļiem,
Palaižu teciņus
Pār augstu kalnu,
Caur zaļu birzi.
Atradu māsiņu
Prievites aužot.
Labrīt, māsiņa!
Es palīdzešu.
- Ej nost, māsiņa,
Nerausti dzīpuru,
Es tev sitīšu
Ar austaviti.
Gāju, gāju soļiem,
Palaižu teciņus
Pār augstu kalnu,
Caur zaļu birzi.
Atradu tautieti
Līdumu līžam.
Labdieni, tautieti!
Es palīdzešu.
- Nāc, nāci sirsniņa,
Sen tevi gaidiju,
Es tevi saņemšu
Ar abi rokas.

13250-11
Gāju, gāju vienu dienu,
Neka laba nedabuju;
Gāju otru, gāju trešu,
Dabuj' vasku riteniša.
No ta vasku riteniša
Nopirk' bēru kumeliņu.
Uzjāj' vienu augstu kalnu,
Ieraudziju zaļu ciemu.
Sviežu šautru sētmalê,
Satrūkàs ciema suņi.
Izskrien divas zeltenites,
Trešà veca māmaliņa.
Pašu vede ustabâ,
Kumeliņu stallitê,
Paceļ man melda krēslu,
Davelk man liepas galdu,
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek naktiņu pārgulèt.
Guledams noraudziju,
Ko dar' ciema zeltenites.
Viena ada, otra vērpa,
Trešà raksta zīdautiņu,
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura raksta zīdautiņu;
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu žēlabâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Žēlabâs nomirušu?
-Tur mēs tevi glabasami,
Skaistâ rožu dārziņâ.
Tur izauga kupla liepa
Deviņiemi žuburiem.
Ik svētdienas meitas nāce
Vainadziņus darinàt;
Novijušas vainadziņus,
Aiziet Māras baznicâ.
Māra prasa raudadama:
Kur, meitiņa, tādu ņēmi?
-Rìgâ pirku, naudu devu,
Vāczemêi kaldinaju.
-Ko jūs, meitas, melojati,
Ta ir puiša dvēselite,
Ta ir puiša dvēselite,
Žēlabâs nomiruša.

33560-2
Meklèti darbu
Ik dienas gāju
Pār jau kalniem,
Pār jau lejàm.
Satiku tētiņu
Ragutiņas taisoti.
Labu dienu, tētiti!
Vaj vajag palīga?
- Mūc, mūc, meitiņa,
Es tevi sitišu,
Es tevi sitišu
Ar ragu slieciti.
Atkal teku, teku
Pār jau kalniem,
Pār jau kalniem,
Pār jau lejàm.
Satiku brāliti
Grāmatiņu lasoti.
Labu dienu, brāliti!
Vaj vajag palīga?
- Mūc, mūc māsiņa,
Es tevi sitišu,
Es tevi sitišu
Ar grāmatiņu.
Atkal teku, teku
Pār jau kalniem,
Pār jau kalniem,
Pār jau lejàm.
Satiku māmiņu
Zeķītes adoti.
Labu dienu, māmiņa!
Vaj vajag palīga?
- Mūc, mūc, meitiņa,
Es tevi sitišu,
Es tevi sitišu
Ar adamu adatu.
Atkal teku, teku
Pār jau kalniem,
Pār jau kalniem,
Pār jau lejàm.
Satiku ganiņu
Aitiņas ganoti,
Labu dienu, ganiņi!
Vaj vajag palīga?
- Mūc, mūc meitiņa,
Es tevi sitišu,
Es tevi sitišu
Ar savu pātagu.
Atkal teku, teku
Pār jau kalniem,
Pār jau kalniem,
Pār jau lejàm.
Satiku sauliti
Bārišus sildoti.
Labu dienu, saulite!
Vaj vajag palīga?
- Nāc, nāc, meitiņa,
Es tevi sildišu,
Es tevi sildišu.
Birzites malâ.

13250-5
Divi dienas mežà gāju,
Neka laba nedabuju;
Trešajâi dieniņâ
Dabuj' sirmu kumeliņu.
Jūdzu sirmi kamanâs,
Braucu meitas lūkoties.
Garam braucu lielu ciemu,
Iztek ciema zeltenites.
Viena ņēma kumeliņu,
Ved ozola kūtiņâ;
Otra mani pašu ved
Smukâ liepas istabâ.
Noliek baltu liepas galdu,
Paceļ manim liepas krēslu,
Uzliek maizi, uzliek alu,
Liek man Dievus pieminèt.
Es neēdu, es nedzēru,
Apkārt vieni raudzijos.
Es ieraugu trīs meitiņas,
Visas vienas māmuliņas.
Viena ada, otra auda,
Trešà zīdu šķetereja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķetereja.
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Bēdiņâs nomirušu?
Skaistâ rožu dārziņâ
Zem rozišu lapiņàm,
Zem rozišu lapiņàm
Dzeltenâs smiltiņâs.
Tur izauga daiļa liepa
Deviņiem žuburiem,
Deviņiem žuburiem,
Dzelteniem ziediņiem.
Ik svētdienas liepa zied,
Ik svētdienas meitas nāk,
Ik svētdienas meitas nāk
Vainadziņus darinàt.
Novijušas vainadziņus,
Iet svētdienas baznicâ.
Ik svētdienas puiši prasa:
Kur, meitiņa, tādu ņēmi?
-Rìgâ pirku, naudu devu,
Jelgavâi kaldinaju.
-Ko jūs, meitas, melojiet,
Ta ir puiša dvēselite,
Ta ir puiša dvēselite,
Bēdiņâs nomiruša.