15793-0
Diezin, diezin, vaj tas tiesa,
Ko tie ļaudis daudz runà:
Mana jauna līgaviņa,
Ta ar citu saderejse.
Svētu rītu sētiņâ
Sedloj' bēru kumeliņu,
Sedloj' bēru kumeliņu,
Jāšu viņas apraudzìt.
Ne puslauka nenojāju,
Nozviedzàs kumeliņš.
Kumeļam sviedri pil,
Man rit gaužas asariņas,
Ņemu savu sedlu deķi,
Slauku sviedrus kumeļam;
Ņemu zīda nēzdodziņu,
Slauku gaužas asariņas.
Ne līdz vārtiem nenojāju,
Sāk tie suņi sīvi riet,
Sāk tie suņi sīvi riet,
Iznāk mana līgaviņa,
Iznāk mana līgaviņa,
Baltas rokas lauzidama,
Baltas rokas lauzidama,
Asariņas slaucidama.
Ko tu raudi, kas tev kaiš,
Mana jauna līgaviņa?
-Kà es gauži neraudašu,
Man nomira tēvs, māmiņa!--

15067-15
Tēvs, māmiņa, trešs tautietis,
Ko runaja klētiņâ?
Vaj no rudza, vaj no mieža,
Vaj no mana augumiņa?
Ne no rudza, ne no mieža,
Ka no mana augumiņa.
Tēvs dod meitu, māte liedza,
Lūdz tautietis raudadams,
Lūdz tautietis raudadams,
Tēvam rokas bučodams,
Tēvam rokas bučodams,
Mātei vaigus glaudidams.
Turies, māte, nedod meitu,
Grūt' meitiņa audzinàt!
Dažu labu mellu nakti
Bez miedziņa pārguleji,
Bez miedziņa pārguleji
Apautàmi kājiņàm,
Apautàmi kājiņàm
Pie meitiņas šūpuliša.
-Meitu māte, dod meitiņu,
Ko tik ilgi diņģejies,
Ko tas manis kumeliņis
Zviedz pie tavu nama duru?
Sniedziņš sniga, putinaja,
Laukâ manis kumeliņš;
To man dara meitu māte,
Ne dod meitu, ne atsaka.

13245-5
No jūriņas izpeldeja
Div' dzelteni kumeliņi;
Vienam bija zelta segli,
Otram zelta iemauktiņi,
Kam tie zelta segli bija,
Tam es kāpu mugurâ;
Kam tie zelta iemauktiņi,
To pie rokas dancinaju.
Jāj' pie meitu māmulites.
Meitu māte istab' slauka.
Labdien, labdien, meitu māte!
Ko tàs tavas meitas dara?
-Manas meitas kambarî,
Visas vienu darbu dara.
Ej, puisiti istabâ,
Sēdies galda galiņâ.
-Sēdu, sēdu, gaidu, gaidu,
Nevar' goda sagaidìt.
Ceļos es no galda gala,
Iem' raudzìt kambarî.
Saimenieces meitas guļ
Vakareju gulejumu.
Dod, māmiņa, man meitiņu,
Es māceju guldinàt
Vakarôs vēlu, vēlu,
Rītiņôs agri, agri
Rītiņôs agri, agri
Ar ābeļu rīkstitèm.

32019-4
Gatavs biju kara vīrs,
Gatavs kara kumeliņš,
Tàs dieniņas vien gaidiju,
Kad Ķeizers ziņu dos.
Nu atnāce grāmatiņa,
Tūdaļ sēžu kumeļâ.
Kumeļâ sēdedams,
Ataskatu atpakaļ,
Ataskatu atpakaļ,
Kas pēc manis gauži raud.
Raud mans tēvs raud māmiņa,
Līgaviņa vēl vairak.
Māmaliņa gauži raud
Par šūpoļa kārumiņ';
Līgaviņa vēl vairak
Par vainaga ņēmumiņ'.
Ka būt' tāda brīvestiba
No tiem kara virsniekiem,
Es vest' līdzi līgaviņu
Līdz pat Prūšu robežiem,
Lai redzetu līgaviņ',
Kāda dzīve zoldatam:
Skrotis, lodes dzied kà bites
Ap to manu cepurit';
Plintes dūmi iet kà migla
Ap to manu augumiņ',
Vēl tas asais zobeniņš
Uz galviņas lidenaja.

13250-51
Trīs priedites lejiņâi,
Visas trīs vien' garumu;
Vienu cirtu, otra lūza,
Trešà līdzi locijàs.
Trīs meitiņas māmiņai,
Visas trīsas vien' dailumu;
Vienu ņēmu, otra nāca,
Trešà līdzi taisijàs.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura līdzi taisijàs;
Ja nedosi tàs meitiņas,
Meitas bēdu nomirišu.
Kur jūs mani racisiet,
Kad es miršu bēdiņâs?
Rociet rožu dārziņâi
Apakš rožu saknitèm.
Tur uzauga kupla roze
Mana zārka galiņâ.
Šādi, tādi garam jāja,
Zaru lauzti nedrīksteja;
Piejāj' trīsi Dieva dēli,
Tie nolauza galoksniti,
Tie nolauza galoksniti,
Aiznes' Māras baznicâ.
Sak' Māriņa raudadama:
Ta nebija īsta roze,
Ta bij puiša dvēselite,
Meitas bēdu nomiruse.

13646-2
Bāleliņi piekusuši,
Siekiem rudzus mēridami,
Kà māsiņa nepiekusa,
Saujiņàmi mēridama?-
Ej, māmiņa, maltuvêi,
Būs meitiņa samaluse.
Vaļâ duris, vaļâ logi,
Nejūt pašas malejiņas.
Nāk māmiņa raudadama,
Asariņas slaucidama,
Asariņas slaucidama
Baltâ linu nezdaugâ (noslaukâ).
-Ņem, dēliņi, kumeliņu,
Jāj māsai pakaļâ!
-Nosajāju vienu simtu,
Dasajāju augstu kalnu.
Pašâ kalna galiņâi
Spēlè pieci spēlmaniši.
Ai, jūs mīļi spēlmaniši,
Ko jūs še spēlejat?
-Spēlejami tai māsiņai,
Ko šodieni garam veda.
-Ai, jūs mīļi spēlmaniši,
Vaj jau viņa tālumâ?
-Salaižiet kumeliņu,
Tad jūs viņu panāksiet.
-Nosajāju otru simtu,
Dasajāju augstu kalnu.
Pašâ kalna galiņâ
Trejdeviņi kokletaji.
Ai, jūs mīļi kokletaji,
Ko jūs še koklejat?
-Koklejam tai māsiņai,
Ko šodieni garam veda.
-Ai, jūs mīļi kokletaji,
Vaj jau viņa tālumâ?
-Salaižiet kumeliņu,
Tad jūs viņu panāksiet.
-Nosajāju trešu simtu,
Dasajāju lepnu pili;
Visapkārti liepas zied,
Pie vārtiem atslēdziņa.
Iznāk divi jauni kungi
Kà peleki vanadziņi,
Saņem manu kumeliņu,
Ieved staļļa dibinâ,
Dod tam siena, dod tam auzu,
Dod tam tīra ūdentiņa.
Ieved pašu istabâi,
Sēdin' galda galiņâ,
Liek man ēsti, liek man dzert,
Liek apkārti skatities.
Ni es ēdu, ni es dzēru,
Tik apkārti skatijos,
Ieraudziju sav' māsiņu
Sēdam galda galiņâ,
Sēdam galda galiņâ,
Balta mice galviņâ.
Labvakar, man' māsiņa,
Vaj ar manim līdza nāksi?
-Ej ar Dievu, bāleliņ,
Līdza tevim vairs neiešu,
Man labaka maizes vieta,
Pa prātami arajiņš.

13646-30
Viena pate mūs' māsiņa,
Mēs deviņi bāleliņi;
Liksim dzirnu kambarî,
Lai ritina dzirnutiņas,
Ik rītiņu pa pūram
Tīru auzu ritinot.
No rītiņa celdamies,
Ej, māmiņa, kambarî,
Ej, māmiņa, kambarî,
Apraug' mūsu malejiņu.
Iznāk māte raudadama,
Asariņas slaucidama:
Vaļâ durvis, vaļâ logi,
Nevaid jūsu malejiņas!
Ko gaidat, bāleliņi,
Seglojat kumeliņus,
Maucaties zābaciņus,
Velkat lūšu kažociņus,
Liekat cauņu cepurites,
Jožat zaļus zobeniņus,
Dzenaties mūs' māsiņu
Simtu jūdžu dieniņâ.
Tâi simtiņa galiņâ
Ron' deviņi spēlmaniši,
Ron' deviņi spēlmaniši
Itin daiļi spēlejot.
Vai, godigi spēlmaniši,
Kam tik daiļi spēlejat?
-Tai māsiņai spēlejam,
Kuŗ' vakar gaŗà veda,
Kuŗ' vakar gaŗà veda,
Kam deviņi bāleliņi.
-Vaj, godigi spēlmaniši,
Drīz mēs viņu panāksim?
-Dzenaties otru simtu,
Tad jūs viņu panāksiet.
Otra simta galiņâ
Ron' deviņi spēlmaniši,
Ron' deviņi spēlmaniši
Itin daiļi spēlejot.
Vai, godigi spēlmaniši,
Kam tik daiļi spēlejat?
-Tai māsiņai spēlejam,
Kuŗ' vakar mājâ veda,
Kuŗ' vakar mājâ veda,
Kam deviņi bāleliņi.
-Vaj, godigi spēlmaniši,
Drīz mēs viņu panāksim?
-Dzenaties trešo simtu,
Tik jūs viņu panāksiet.
Trešâ simta galiņâ
Ron' deviņi spēlmaniši,
Ron' deviņi spēlmaniši
Itin daiļi spēlejot.
Vai, godigi spēlmaniši,
Kam tik daiļi spēlejat?
-Tai māsiņai spēlejam,
Kuŗ' vakar gaŗà veda,
Kuŗ' vakar gaŗà veda,
Kam deviņi bāleliņi.
Eim' iekšâ istabâ,
Ron' vizuļus pabirušus,
Ronu tautu pulciņâ,
Tautu galda galiņâ.

13250-45
Teci mana ošu laiva,
Simtu jūdzu dieniņâ,
Simtu jūdzu dieniņâ,
Otru simtu naksniņâ.
Tecedama uzteceja
Saules muižas pagastâ.
Saules muižas pagastâ
Viena veca māmulite;
Tai vecai māmiņai
Trīs meitiņas amatâ:
Viena vērpa, otra auda,
Treša zīdu šķetinaja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kas to zīdu šķetinaja;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu sirdēstôs.
Kur jūs mani glabasit,
Sirdēstôs nomirušu?
Rokat rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur uzauga zelta roze
Manas galvas galiņâ;
Tur teceja jaunas meitas
Svētu rītu puškoties.
Laužat zarus, pazarišus,
Nelaužat galokniti.
Atjāj divi Dieva dēli,
Tie nolauza galoknites,
Izpuškoja cepuriti
Aizjāj Māŗas baznicâ.
Sak' Māriņa ziņģadama:
Tie navaid rožu ziedi,
Ta puisiša dvēselite,
Sirdēstôs nomirusi (nomiruša).

13250-30
Līgo laiva uz ūdeņa,
Uz araja meitiņàm;
Arajam skaistas meitas,
Zēģlišu audejiņas.
Viena vērpa, otra auda,
Trešà zīdu šķetinaja;
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kas to zīdu šķetinaja;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani glabasieti,
Bēdiņâs nomirušu?
-Tur mēs tevi glabasim,
Skaistâ rožu dārziņâ,
Skaistâ rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur uzauga kupla roze
Deviņàmi galotnèm.
Tur sanāca svētu rītu
Jaunas meitas puškķoties.
Laužat, meitas, ko lauzdamas,
Galotniti nelaužat.
Nolauž pašu galotniti,
Ietin zīdes nēzdogâ,
Ietin zīdes nēzdogâ,
Ienes Māŗas baznicâ.
Māŗa prasa raudadama:
Kur, meitiņa, tādu ņēmi?
Rìgâ pirku,naudu devu,
Vāczemê kaldinaju.
Kam jūs, meitas, melojiet.
Ta ir puiša dvēselite,
Ta ir puiša dvēselite,
Bēdiņâs nomiruša.

33625-17
Tēvs mani nošāva,
Pamāte izcepa,
Māsiņa žēliga,
Ta mani žēlo,
Ta manus kauliņus
Salasija,
Ietina baltâ
Nēzdogâ,
Ielika baloža
Ligzdiņâ.
Balods mani izpereja,
Savus bērnus domadams,
Pavasari izteceju
Kà dzeltena cielaviņa.
Ieraug' mani ciema bērni,
Tie jau mani negribeja,
Tie jau mani negribeja,
Iemet' skudru pūlitî;
Skudras mani negribeja,
Iemet' mani upitê;
Upit' mani negribeja,
Izmet' mani maliņâ.
Ta upite izteceja
Deviņàm iztekàm,
Devitâ iztekâ,
Tur uzauga kupla liepa,
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Devitâ gadiņâ
Iet brālitis kokles cirst.
Sak' brālitis kokledams:
Tàs koklites gauži skan!
Sak' māmiņa dzirdedama:
Tà raud manis pastariņš,
Tà raud manis pastariņis,
Skudritèm ēdinats,
Skudritèm ēdinats,
Upitê slīcinats.