15793-0
Diezin, diezin, vaj tas tiesa,
Ko tie ļaudis daudz runà:
Mana jauna līgaviņa,
Ta ar citu saderejse.
Svētu rītu sētiņâ
Sedloj' bēru kumeliņu,
Sedloj' bēru kumeliņu,
Jāšu viņas apraudzìt.
Ne puslauka nenojāju,
Nozviedzàs kumeliņš.
Kumeļam sviedri pil,
Man rit gaužas asariņas,
Ņemu savu sedlu deķi,
Slauku sviedrus kumeļam;
Ņemu zīda nēzdodziņu,
Slauku gaužas asariņas.
Ne līdz vārtiem nenojāju,
Sāk tie suņi sīvi riet,
Sāk tie suņi sīvi riet,
Iznāk mana līgaviņa,
Iznāk mana līgaviņa,
Baltas rokas lauzidama,
Baltas rokas lauzidama,
Asariņas slaucidama.
Ko tu raudi, kas tev kaiš,
Mana jauna līgaviņa?
-Kà es gauži neraudašu,
Man nomira tēvs, māmiņa!--