13250-51
Trīs priedites lejiņâi,
Visas trīs vien' garumu;
Vienu cirtu, otra lūza,
Trešà līdzi locijàs.
Trīs meitiņas māmiņai,
Visas trīsas vien' dailumu;
Vienu ņēmu, otra nāca,
Trešà līdzi taisijàs.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura līdzi taisijàs;
Ja nedosi tàs meitiņas,
Meitas bēdu nomirišu.
Kur jūs mani racisiet,
Kad es miršu bēdiņâs?
Rociet rožu dārziņâi
Apakš rožu saknitèm.
Tur uzauga kupla roze
Mana zārka galiņâ.
Šādi, tādi garam jāja,
Zaru lauzti nedrīksteja;
Piejāj' trīsi Dieva dēli,
Tie nolauza galoksniti,
Tie nolauza galoksniti,
Aiznes' Māras baznicâ.
Sak' Māriņa raudadama:
Ta nebija īsta roze,
Ta bij puiša dvēselite,
Meitas bēdu nomiruse.