31933-16
Žigli, žigli zīle dzied
Brāļa nama galiņâ.
Tec, māsiņa, klausities,
Kādu vēsti zīle dzied.
Zīle dzied tādu vēsti:
Mūs' brālišam kaŗâ iet, -
Mūs' brālišam kaŗâ iet,
Nepuškota cepurite.
Tec, māsiņa, dārziņâ,
Puško brāļa cepuriti.
Dziedadama appuškoja,
Raudadama pavadija.
Māte dēliņ' nomazgaja,
Tēvs sedloja kumeliņu;
Māte mauca baltas zeķes,
Tēvs košos zābaciņus.
Tad pa vārtiem izjādamis
Deva savu labu roku:
Nu ar Dievu, tēvs, māmiņa,
Nu ar Dievu, man māsiņas!
Jūs vairs mani neredzesit.
Par deviņàm vasariņàm
Atnāks manis kumeliņis.
Paprasaiti kumeliņu,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņš,
Kur aseņu upe tek,
Kur aseņu upe tek,
Kur gul vīri kà ozoli
Sārtàm krūtim, zobeniem...?
Krastiem kŗautas cepurites,
No kauliem tiltu taisa.

15104-0
Bāliņa dārzâ
Rozites raveju,
Izdzirdu bāliņa
Sunišus rejam.
Sajāja tautiņas,
Sarībinaja.
Bāliņš saņēma
Tautieša zirgus,
Ielaida ozola
Stallitê,
Pakāra iemauktus
Vadzitê,
Iemeta dabùlu
Redelês.
Ieveda bāliņš
Tautiešus klētî;
Māršiņa izvilka
Liepiņas galdiņu.
Liek tautiešam al' ar medu,
Liek sūraju brandevīnu,
Ir vēl lika tādu maizi,
Kas tīrâ medû cepta.
Pras' bāliņš tautiešam:
Kur jūs tādi staigajiet?
Sacijàs tautu dēlis
Malejiņas meklejot.
Sak' māršiņa, klausidama:
Mums dižana,-nedosim!
Sak' tautietis, celdamies:
"Kumeliņu gan zinaju,
Kumeliņu gan zinaju,
Iemauktiņu nezinaju".
Iet bāliņis pavadìt,
Iet rādìt iemauktiņu.
Sēd tautietis kumeļâ:
"Nu ar Dievu palieciet!
Ieš' citâ ciemiņâ,
Dabuš' jaunu malejiņu,
Būs māmiņa, kas dos meitu,
Jums būs žēli nedodot".

13711-0
Es iedevu sav' māsiņu
Tâis tāļâs tautiņâs.
Es nezinu, kamlabad
Man sirsniņa gauži sāp.
Vaj būs māsa noskumuse
Tâis tāļâs tautiņâs?
Tâi trešâ mēnesî
Atnāk maza grāmatiņa.
Grāmatiņâ ierakstits:
Jāj māsiņu apraudzìt!
Vēl pie vārtiem nepiejāju,
Nāk māsiņa vārtus vērt.
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Sak' tiešam, man' māsiņ,
Kādas vainas tu sūdzies?
-Sūras dienas, grūtas dienas,
Manu mīļu bāleliņ!
-Nāc ārâ, tautu dēls,
Nāc ar mani parunàt.
Nāc, māsiņa, klētiņâ,
Parād' savu dzīvošanu.
Es atradu klētiņâ
Pelav' maizi, rudzu putru,
Pelav' maizi, rudzu putru,
Trīsžuburu kančakiņu.
Tausies, māsiņ, drīz jo drīz,
Tev' māmiņa gaidìt gaida.
Tautiets lūdza raudadams:
Pamet vēl šādu gadu!
Nepamešu, nepamešu,
Māmiņ', viņu gaidìt gaida.

13646-26
Viena pate mūs' māsiņa,
Mēs deviņi bāleniņi.
Ik rītiņa maldinaja
Pa pūrame tīru rudzu.
Ej, māmiņa, ej, apraugi,
Ko dar' mūsu malejiņa:
Nerūc vairs dziernaviņas
Nedzierž mūsu malejiņu.
Nāk māmiņa no maltuves
Uz istabu raudadama.
-Ko gaidate, bāleniņi,
Sedlojate kumeliņus,
Sedlojate kumeliņus,
Liekat caunu cepurites,
Dzenatiese sav' māsiņu
Simtu jūdžu dieniņâi!
Pirmâi simta galiņâi
Stāv deviņi spēlmaniši.
Ai, godigi spēlmaniši,
Kam tik daili spēlejat?
-Spēlejam tai māsiņai,
Ko vakare gaŗam veda.
-Ai, godigi spēlmaniši,
Drīz mēs viņu panāksim?
-Dzenaties otru simtu.
Ras' jūs viņu panāksit.
Otrâi simta galiņâi
Stāv deviņi spēmaniši.
Ai, godigi spēlmaniši,
Kam tik daili spēlejat?
-Spēlejam tai māsiņai,
Ko vakare gaŗam veda.
Ai, Dieviņi, ai, Dieviņi,
Mēs māsiņu panācam,
Mēs māsiņu panācam,
Trešâi simta galiņâi:
Trešâi simta galiņâi
Jau vizuļi pabiruši,
Jau vizuļi pabiruši
Līdz tautieša nama doru.
Iznāk divi jaunie brāļi,
Kà ozoli zaļodami;
Iznāk divi mūs' māsiņas,
Kà ieviņas ziededamas.
Ieved mani namiņâi,
No namiņa istabâi.
Ceļ deviņus zīļu krēslus,
Liek sēdet, nesēdeju,
Liek sēdet, nesēdeju,
Pēc māsiņas raudzijos.
-Kas tie tādi bāleniņi,
Kas māsiņu mani sauca?
Es negribu māsas vārdu,
Nav zinami bāleniņi.
-Māsiņ zelta drostaliņa,
Pēc tevim zvērejam.
-Brālit putu gabaliņi,
Es negribu zvērejam;
Zvēretim ļautiņim,
Tiem Dieviņis nelīdzeja,
Tiem Dieviņis nelīdzeja
Nevienâi vietiņâi,
Nevienâi vietiņâi,
Ne visâi mūžiņâi.
Ai, īstaju bāleniņi,
Pārnes mātei labas dienas
Par godigu audzejumu,
Par šūpuļa kārumiņu,
Par šūpuļa kārumiņu,
Par naksniņu muldejumu.

31933-23
Skabri, skabri zīle dzied
Mūs' brālišu laukgalâ.
Eit', māsiņas, klausaties,
Kādu ziņu zīl' atnesa.
Zīl' atnesa tādu ziņu,
Būs brāļiem kaŗâ iet,
Būs brāļiem kaŗâ iet
Appuškotu cepuriti.
Ej, māsiņa, dārziņâ,
Puško brāļa cepuriti.
Div' saujiņas rožu plūcu,
Trešo sīku magonišu,
Dziedadama appuškoju,
Raudadama pavadiju.
Gauži raud tēvs, māmiņa,
Vēl jo gauži līgaviņa,
Vēl jo gauži līgaviņa
Par vaiņaka noņēmumu.
Neraud', mana līgaviņa,
Es tav ziņu pasūtišu.
Ja tu mani nesagaidi,
Sagaid' manu kumeliņu,
Sagaid' manu kumeliņu
Pie vārtiem pārtekam.
Pavaicaji kumeļam,
Kur palika jājejiņis:
Tur palika jājejiņis,
Kur aseņu upe tek,
Kur gul vīri kà ozoli,
Sā(r)tôs kŗāva zobeniņus,
Sā(r)tôs kŗāva zobeniņus,
Kaudzês meta cepurites.
Tur aseņu upe tek,
No kauliem tiltu dara,
Jaunas meitas pāri gāja,
Kà lapiņas drebedamas.

13250-24
Rìgas meita vietu taisa,
Aicin' mani klāt gulèt.
Guli pate, Rìgas meita,
Es pie tevis negulešu;
Es gulešu jūriņâ
Savâ ziedu laiviņâ.
Jūras gaiļi agri dzied,
Agri mani modinaja,
Agri man jāsteidzàs
Saules muižas pagastâ.
Saules muižas pagastâ
Trīs godigas mātes meitas.
Viena vērpa, otra auda,
Trešà zīdu šķetereja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķetereja;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu žēlabâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Meitu bēdu nomirstot?
Rociet rožu dārziņâ
Zem rozišu saknitèm.
Tur izauga kupla roze
Deviņiem žuburiem;
Tur teceja ik rītiņus
Jaunas meitas kroņus vīt.
Plūciet, meitas, lauziet,meitas,
Galotniti nelauziet.
Jāj garàmi Dieva dēls,
Nolauž pašu galotniti,
Nolauž pašu galotniti,
Aizpuškoja cepuriti,
Aizpuškoja cepuriti,
Iejāj' Māras baznicâ.
Tek Mārite raudadama:
Kur, puisiti, tādu ņēmi?
Rìgâ pirku, naudu devu,
Vāczemê kaldinaju.

13373-0
Daiļa puķe dārzâ auga,
Vēl daiļaka jūriņâji,
Zelta zari, zīda saknes,
Sudrabiņa lapiņàm.
Pēc puķites sniedzotiesi,
Iekrīt zīda nēzdaudziņis;
Pēc nēzdauga sniedzotiesi,
Iekrīt zelta gredzentiņš;
Pēc gredzena sniedzotiesi,
Iekrīt zīļu vaiņadziņis;
Pēc vaiņaga sniedzotiesi,
Dzirdu tautas atjājot.
Saka tautas cits uz cita:
Ņemsim zirga mugurâji!
Labak kritu upitêji,
Ne ka tautu rociņâ,
Upit' nesa līgodama,
Tautas veda nievadamas.-
Upit' nesa, nepanesa,
Iesit vilnis Daugavâji;
Daugav' nesa, nepanesa,
Iesit vilnis jūriņâ;
Jūriņ' nesa, nepanesa,
Izsit vilnis maliņâji,
Izsit vilnis maliņâji
Tēva lauka galiņâ.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiemi žuburiemi.
No saknèmi kokles taisa,
No zariemi stabulites.
Sak' bāliņis kokledamis:
Ta koklite žēli skana.
Sak' māmiņa raudadama:
Tà dzied mana pastarite,
Tà dzied mana pastarite,
Gar jūriņu staigadama,
Gar jūriņu staigadama,
Ūdens ziedus lasidama.

13646-19
Mūs' māsiņa viena pati,
Mēs deviņi bāleliņi.
Ik rītiņu maltu gāja,
Pūru mala rītiņâ.
Ej, māmiņa, lūkoties,
Ko dar' mūsu malejiņa,
Nerūc vairs dzirnaviņas,
Nedzied pati malejiņa.
Nāk māmiņa raudadama,
Asariņas slaucidama:
Vaļâ duris, vaļâ logi,
Nav vairs pašas malejiņas.
Ko gaidat, bāleliņi,
Aunat kājas zābakôs,
Velkat lūša kažociņus,
Sedlojat kumeliņus,
Dzenaties pēc māsiņas,
Rīt māsiņu panāksat.
-Nojājam simtu jūdzu,
Spēlè pieci spēlmaniši,
Spēlè pieci spēlmaniši
Ta simtiņa galiņâ.
Ai, mīļie spēlmaniši,
Ko jūs laba spēlejat?
-Spēlejam tai māsai,
Kam deviņi bāleliņi.
-Ai, mīļie, spēlmaniši,
Mēs deviņi bāleliņi,
Kur palika mūs' māsiņa,
Ko vakar garam veda?
-Jājat vēl otru simtu,
Tur būs pieci spēlmaniši,
Piejājuši vaicajat,
Kur palika jūs' māsiņa.
-Nojājam otru simtu,
Spēlè pieci spēlmaniši.
Ai, mīļie spēlmaniši,
Kur palika mūs' māsiņa.
-Jājat kalna galiņâ,
Redzesat lielu ciemu,
Visapkārt liepas aug,
Vārti slēgti atslēgàm.
-Uzjājuši augstu kalnu,
Atrodam lielu ciemu.
Satrūkàs ciema suņi,
Taisa troksni sētiņâ.
Iztiek divas dzeltainites,
Tàs mums vārtus neatslēdza;
Saņēmušas labu dienu,
Ietek abas istabâ.
Iznāk divi jauni puiši,
Atslēdz mums vara vārtus,
Ielaiž mūsus sētiņâ,
Piesien mūsu kumeliņus.
Ieved mūsus istabâ,
Paceļ mums meldru krēslus,
Pieceļ baltu liepas galdu,
Uzliek labu ēdieniņu.
Neēdam, nedzeram,
Pēc māsiņas lūkojam.
Pasakat, sveši ļaudis,
Kur likàt mūs' māsiņu?
Vaj klētî ieslēdzàt,
Vaj druvâ raidijàt?
Ja klētîje ieslēguši,
Dodat klēts atslēdziņu;
Ja druvâ raidijuši,
Rādat ceļu druviņâ.-
Sitam piešus zābakôs,
Lecam zirgiem mugurâ.
Ne pie vārtu nepiejājam,
Tek māsiņa raudadama.
Kur tu biji, mūs' māsiņa,
Kad mēs tevi meklejam?
-Tautas mani ieslēgušas
Klētî rudzu apcirknî,
Dzirdej' brāļus runajot,
Kājàm durvis izspārdiju.

13250-42
Strauja, strauja upe tek
Gar bāliņa namdurìm,
Es gribeju caurim jāt,
Baidàs manis kumeliņš,
Baidàs manis kumeliņš
No ūdeņa burbaliņ'.
Kumeļš mani pašu nesa,
Ūdens vilņi kumeliņ'.
Kroga meita gultu taisa,
Aicin' mani kāt gulèt.
Gul tu pati, kroga meita,
Tev ir melli paladziņi,
Man pašam jūritê
Ošu laiva līkumâ.
Teci, mana ošu laiva,
Simtu jūdžu naksniņâ.
Simtu jūdžu tecedama,
Aiztek Saules pagastâ.
Tâi Saulites muižiņâ
Viena veca māmuļite,
Tai vecai māmuļitei
Trīs meitiņas amatâ:
Viena šuve, otra raksta,
Treša zīdu šķeterè.
Man, māmiņa, to meitiņu,
Kas to zīdu šķeterè;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu sirdēstî.
Kur jūs mani ramesit,
Sidēstî nomirušu?
Ramès rožu dārziņâ
Apakš rožu lapiņàm.
Tur uzauga zelta roze
Deviņiem žuburiem,
Lai nāk meitas svētrītâ
Lai piņ rožu vainadziņ':
Lai spīd manis auguminis
Jaunas meitas galviņâ,
Jaunas meitas galviņâ.
Mīļas Māŗas baznicâ.

13250-0
Divas dienas mežâ gāju,
Neka laba nedabuju.
Kad izgāju trešo dienu,
Dabuj' vasku ritentiņu.
Par to vasku ritentiņu
Pirku labu kumeliņu.
Nopirc's labu kumeliņu,
Jāju meitas lūkoties.
Jāju dienu, jāju nakti,
Ceļam gala nedabuju.
Tad uzjāju augstu kalnu,
Ieraudziju lielu ciemu.
Sviežu šautru sētmalê,
Satrūkàs ciema suņi.
Iztek trīs zeltenites,
Viena veca māmuliņa,
Ved man' pašu istabâ,
Kumeliņu stallitê.
Dod man ēsti, dod man dzerti,
Liek naksniņu pārgulèt.
Pataisija siena cisas
Timšajâ kaktiņâ.
Noskatiju guledams,
Ko darija zeltenites:
Viena vērpa, otra auda,
Trešà zīdu šķetereja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kas zīdiņu šķetereja!
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu žēlabâs.
Kur jūs mani apraksiet,
Žēlabâs nomirušu?
Jaunu meitu dārziņâi
Zem rozišu lapiņàm.
Ik svētdienas jaunas meitas
Atteceja kroņu pīt;
Ik svētdienas baznicâ
Lai zied manis augumiņš,
Lai zied manis augumiņš
Jaunu meitu galviņâ.