Meklēja māmiņa Rezultāti: 2141 - 2150 no 2220 15252-0
Aiz upites meitas dzied
Melnajàm galviņàm;
Viena pati baltgalvite,
Ta būs mana līgaviņa.
Saki manim, tautu meita,
Vaj būs brist, vaj peldèt?
-Brīv tev brist, brīv peldèt,
Es pie tevim gan neiešu.
-Labi, labi, tautu meita,
Ka tu manim atsaciji,
Nejāš' vairs tumšas naktis,
Nesvīdešu kumeliņu,
Sav' mūžiņu nekavēšu,
Sav' naudiņu netērešu.
Griežu bēri atpakaļ,
Jāš' uz citu mātes meitu.
Būs māmiņa, kas dos meitu,
Nāks meitiņa dziedadama,
Nāks meitiņa dziedadama,
Kà rozite ziededama. 26551-12
Māte mani nodevuse
Pa deviņi novadiņi;
Devitâi gadiņâi
Pie māmiņas sērsti braucu.
Ierbe manu ceļu tek,
Rauduvite rasu vilka.
Piekūst ierbe tecedama,
Rauduvite peldedama.
Piekūst manis bērs ziediņis,
Nodilst vara ritentiņi.
Viens brālitis vārtus vēra,
Otris jūdza kumeliņu;
Viena māsa durvis vēra,
Otra sedza villainiti;
Mana veca māmuliņa
Krēslu cēla raudadama,
Krēslu cēla raudadama,
Man mūžiņu vaicadama.
Ko, māmiņa, tu raudaji,
Tavas pašas vaina bija,
Tavas pašas vaina bija,
Kam tik tāļu mani devi. 13250-38
(Iesākuma trūkst.)
Man pataisa dūnu gultu
Tumšajâ kaktiņâ.
Guledams raudzijos,
Ko dar' ciema dzeltainites.
Viena vērpa,otra auda,
Trešà diegu šķetereja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kas to diegu šķetereja,
Par visàm jaunako,
Par visàm skaistako.
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Meitu bēdu nomirušu?
Rociet rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur uzauga kupla roze
Mana kapa galiņâ;
Tur sanāca ik svētdienas
Jaunas meitas kroņus vīt.
Raujiet, meitas, pazarites,
Neraujiet galotniti;
Lai palika galotnite
Vējiņam vēdinàt. 26551-18
Spīdej' manis vainadziņis
Caur deviņi stikla logi;
Mīlej' manis augumiņis
Caur deviņas kungu valstis.
Man' aizveda tautiņâs
Par deviņi robežiņi.
Par deviņas vasariņas
Es atnācu ciemoties.
Vecais brālis vārtus cēla,
Jaunais jūdza kumeliņu;
Vecà māsa priekšâ nāca,
Jaunà sedza vilnainiti.
Mana veca māmuliņa
Krēslu cēla raudadama,
Krēslu cēla raudadama,
Vaicà tautu dzīvošanu.
Vaj, māmiņa, nezinaji,
Kāda dzīve tautiņâs?
Piestâ grūsta auzu maize,
Gabaliem izdalita;
Divi reizes paš' paēda,
Tad vēl mani iegādaja. 15799-4
Es uzkāpu kalniņâ,
Pašâ kalna galiņâ,
Dzirdu ļaudis runajot,
Ka man brūte atsakot.
Nolaižos lejiņâ,
Segloj' bēru kumeliņu,
Segloj' bēru kumeliņu,
Jāju brūtes aplūkot.
Ne pie vārtiem nedajāju,
Redzu brūti klēts priekšâ
Brūnus matus ķemmejot,
Baltas rokas mazgajot,
Baltas rokas mazgajot,
Zīd' dvielitê slaukoties.
Ne ta manim roku sniedze,
Ne ar manim runajàs.
Ej projam, vīzdegune,
Vaj es citas nedabušu?
Būs māmiņa, kam būs meitas,
Kas māk meitas audzinàt.
Tai es sniegšu, tai es došu
Savu zelta gredzentiņu. 26541-1
Aiz brāliša nama duru
Simtiem zaļu ozoliņu.
Simtajâ ozolâ
Strazdiņš dzied galiņâ,
Strazdiņš dzied galiņâ,
Lakstigala pazarâs.
Strazdiņš saka dziedadams:
Kas tur brauc? zeme rīb.
Lakstigala atsacija:
Ta ir mūsu brāļu māsa.
Atbrauc māsa pie vārtiņu,
Sauc strazdiņu vārtus celt.
Strazdiņš labi nedzirdeja,
Lakstigala atcēluse,
Lakstigala atcēluse,
Strazdam kaunu padarija.
Iznāk divi jaunas māsas,
Kà rozites ziededamas;
Iznāk veca māmulite,
Asariņas slaucidama.
-Ta, māmiņa, tava vaina,
Kam tik tāli mani devi;
Piekūst mans sirms zirdziņš,
Sadel vaŗa kamaniņas. 13250-37
Tēvs, māmiņa mani kūla,
Kam neņēmu līgaviņu.
Vilku savus brūnus svārkus,
Liku cauna cepuriti,
Segloj' savu kumeliņu
Sudrabiņa sprādzitèm.
Jāj' pa ceļu raudadams.
Nojāj' ciema ielejâ,
Metu seglus sētmalê,
Visa zeme norībeja.
No to seglu rībejiena
Izbijàsi ciema suņi.
No to suņu rējumiņa
Iznāk ciema dzeltenites.
Divi mani pašu veda,
Trešà veda kumeliņu.
Ieved manu kumeliņu
Kunga staļļa dibenâ:
Vara stallis, svina grīda,
Sudrabotas redelites.
Ieved mani istabâi,
Paceļ man liepu krēslu,
Paceļ man liepu krēslu,
Uzklāj man ozol' galdu. 31956-1
Div' baloži gaisà skrēja,
Abi skrēja dūdodami;
Div' bāliņi karâ gāja,
Abi gāja domadami,
Vaj būs iet, vaj neiet,
Vaj palikt šâi zemê.
Še tais' meitas puišiem vietu,
Kas taisija zaldatam?
Zaldats guļ vidû lauka,
Vaj bij diena, vaj naksniņa.
Ko viņš klāja, ko viņš sedza,
Ko viņš lika pagalvê?
Mētel' klāja, mētel' sedza,
Cepur' lika pagalvê.
Plinte viņa līgaviņa,
Zobens viņa tēvs, māmiņa;
Plinte tam sānôs guļ,
Zobens galvas galiņâ,
Skrotes, lodes viņa bērni,
Tie guleja azotê. 32109-3
Māte savu viendēliņu
Sav par prieku audzinaja.
Nava puika pusaugâ,
Jau ķēniņa kara vīrs.
Māte ada zīda zeķes,
Tēvs šūdina zābaciņus;
Māte muit nomazgaja,
Tēvs padeva linu dvieli;
Māte galvu sasukaja,
Tēvs uzlika cepuriti;
Māte vilka brūnus svārkus,
Tēvs piejoza zobeniņu;
Māt' kumeļu patureja,
Tēvs uzcēla mugurâ.
Vēl māmiņa pavaicaja:
Kad, dēliņ, tu atnāksi?
- Tad, māmiņ, es atnākšu,
Kad ziedès sētas mieti,
Kad ziedès sētas mieti,
Akmens kāps uz ūdeņa,
Akmens kāps uz ūdeņa,
Spalva grims dibenâ. 33593-2
Kur gāji puisiti,
Kur staigaji,
Kur šādu naksniņu
Pērguleji?
-Tâi augstâi kalnâi,
Tâi jaunâi klētêi,
Tur šādu naksniņu
Pārguleju,
Tur šādu naksniņu
Pārguleju
Pie smukas, pie dailas
Zeltainites.
Nesēju auziņu
Lielaju lauku,
Nejemšu atraitni
Līgaviņu,
Atraitnes gultiņa
Izguleta,
Vis' mīļi vārdiņi
Izrunati;
Jemš' jaunu meitiņu,
To mīlešu,
Meitiņas vaiņagu
Paglabašu.-
Dedzini, māmiņa,
Trīs gaišas sveces,
Lai varu meitiņu
Nolūkoti,
Vaj balti vaidziņi,
Vaj sarkani,
Vaj greznas drēbites,
Vaj bagata.
Nav balti vaidziņi,
Nav sarkani,
Nav greznas drēbites,
Nav bagata. Meklēja māmiņa Rezultāti: 2141 - 2150 no 2220 |
|
