26551-9
Māte mani izdevuse
Caur deviņi pagastiņi;
Devitâi gadiņâi
Pie māmiņas sērsti braucu.
Irbit' manim ceļu veda,
Raudìvite rasu krata.
Piekūst irbe tecedama,
Raudivite peldedama,
Piekūst mani sirmi zirgi,
Garu ceļu tecedami.
Ne pie vārtu nepiebraucu,
Iztek mani div' bāliši.
Viens bālitis vārtus cēla,
Otris ņēma kumeliņu.
Ne pie duru nepiegāju,
Iztek manas div' māsiņas.
Viena māsa duris vēra,
Otra ņēma villainiti.
Iekšâ veca māmulite
Man pacēla meldru krēslu.
Pacēluse meldru krēslu,
Vaicà manu dzīvošanu.
Vai, māmiņa, vai, māmiņa,
Grūta man dzīvošana,
Visi gultas paladziņi
Asarâs nomirkuši.-
-Ņemiet, dēli, kumeliņus,
Jājiet māsu pavadìt.
-Ne pie vārtu nepiejāju,
Iezviedzàs kumeliņš.
Nāc arâ, tautu šķelmi,
Kāda vaina māsai bija?
Vaj tu ēdi nevāritu,
Vaj valkaji nepašūtu?
Tava galva, mana roka,
Mans tērauda zobeniņš!
Noskries tava pogasgalva
Līdz vārtiemi grabedama.

13250-18
Jāju, jāju pa celiņu,
Ceļam gala nepanācu.
Iejāj' ciema sētstarpî,
Sāka ciema suņi riet.
Trīs meitiņas preti nāca,
Tàs sunišus atsargaja.
Viena mani pašu veda,
Otra manu kumeliņu,
Trešà slēdza staļļa durvis
Ar sudraba atslēdziņu.
Tur ieveda kumeliņu
Treju staļļu dibenâ.
Ieved pašu istabâ,
Tur pacēla meldu krēslu,
Tur pacēla meldu krēslu,
Tur apklāja kļava galdu.
Tur es ēdu, tur es dzēru,
Tur pienāca vakarits.
Tais', māmiņa, guļas vietu
Vistumšâ kaktiņâ,
Lai es varu noskatìt,
Ko tàs tavas meitas dara.
Viena šuva, otra ada,
Trešà raksta zīdautiņu.
Dod, māmiņa, man to meitu,
Kura raksta zīdautiņu!
Ja nedosi tàs meitiņas,
Nomirišu žēlabâs.
Kur jūs mani racisate,
Žēlabâs nomirušu?
Rociet rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm,
Kad nāks meitas rožu plūkt,
Tad tàs mani apraudàs.

33616-1
Redz, kur jāja duj bajàri,
Zīda puški zemi slauka,
Jāja dienu, jāja nakti
Skaistu meitu lūkoties.
Uzjāj vienu augstu kalnu,
Tai kalnâ kupla liepa,
Apakš liepa avotìns,
Duj meitìnas velejàs.
- Labdien, labdien, smukà meitìn!
Pirmo reiz uz precibàm.
- Paldies, paldies, smuks puisiti!
Es nevaru vēleties,
Es nevaru vēleties,
Nav mājâs tēvs, māmìna.
Atjāj rītu pēc pusdienas,
Tad būs mājâs tēvs, māmìna. -
- Labdien, labdien, smukà meitìn,
Otru reiz uz precibàm!
- Paldies, paldies, smuks puisiti,
Es nevaru vēleties,
Es nevaru vēleties,
Nav mājâsi jau(n)brāliša.
Atjāj rītu priekš pusdienas,
Būs mājâsi jau(n)brālitis. -
- Labdien, labdien, smukà meitìn!
Ko sacija jau(n)brālitis?
- Jaunbrālitis to sacija:
Ej ar Dievu, mūs' māsina. -
- Lielas kāzas turesim,
Vāksim desmit muzikantus,
Vāksim desmit muzikantus,
Divpadesmit stabulniekus. -
Pirmo danci dancojot,
Nokrīt zelta vainadzìns;
Pēc vainaga sniedzoties,
Noģībst mana līgavina.

32041-1
Nu ar Dievu, brāliti,
Mitosime cepurites,
Lai es varu kariņâi
Tevi pieminèt.
Žagas mani rāva,
Asariņas bira,
Nu es zinu, brālitis
Mani piemineja.
Nu ar Dievu, tētiņis
Mitosime kumeliņus,
Lai es varu kariņâi
Tevi pieminèt.
Žagas mani rāva,
Asariņas bira.
Nu es zinu, tētiņis
Mani piemineja.
Tev, māmiņa mīļà,
Roku nobučošu,
Tad varēšu kariņâi
Tevi pieminèt.
Žagas mani rāva,
Asariņas bira,
Nu es zinu, māmiņa
Mani piemineja.
Māsiņ mana mīļà,
Mitosime nēzdaudziņus,
Lai es varu kariņâi
Tevi pieminèt.
Žagas mani rāva,
Asariņas bira,
Nu es zinu, māsiņa
Mani piemineja.
Līgaviņa mīļà,
Mitosime gradzentiņus,
Lai es varu kariņâi
Tevi pieminèt.
Žagas mani rāva,
Asariņas bira,
Nu es zinu, līgaviņa
Mani piemineja.
Dievs, palīdzi kaŗâi
Kaŗu uzvarèt,
Mājâs nākšu atpakaļu
Tēva zemitê.

33575-1
Es biju irbite,
Es māku lēkàt
No viena kalniņa
Uz otra, treša.
Uz trešu ùzlēkus',
Ieraugu tautiet',
Deviņi ratiņi,
Simts kumeliņi.
Pagumu, pagumu,
Līdz brāļa vārtiem.
Brāliti mīļais
Ceļ vārtus vaļâ!
Pagumu, pagumu,
Līdz māses klētei.
Māsiņa mīļà,
Slēdz klēti vaļâ!
Pagumu, pagumu,
Līdz mātes pūram.
Slēdz, mīļà māmiņa,
Pūriņu vaļâ,
Lai es ģērbjos
Trejadâ rotâ:
Div' rotas zelta,
Treš' sudrabiņa.

15545-5
Es tautiešam apsoliju
Raibus cimdus vakarâ.
Nav saulite nogājusi,
Jau tautietis pēc cimdiem.
Vai, Dieviņ, ko darišu,
Mātei pūra atslēdziņas.
Dod, māmiņa, atslēdziņas,
Iešu pūra pārcilàt.
Vai, Dieviņ, ko darišu,
Pate māte līdzi nāca.
Sarīdiju ciema suņus,
Lai iet māte suņu rāt.
Kamēr māte suņus rāja,
Tikmēr cimdi azotê.
Še, tautiet, tev cimdiņi,
Mans pirmais adijums,
Tumsâ vērpti, šķetereti,
Zagtin zagti māmiņai.

33606-3
Silâ ievinu
Dēstiti dēstiju,
Lai augi kupla,
Lai ziedi balta.
Tautâs iedama
Nolauzu zaru,
Pasitu zem balto
Villainiti.
Iegāju tautiņu
Istabiņâ.
Pabira ziediņi
Taut' istabâ.
Gribat, tautiņas,
Lasities,
No viena ziediņa
Pa simtu mārku,
Par pašu nesaju
Simt' dālderišu.
Rip, rip, dālderi,
Pa galda virsu,
No galda virsa
Māmiņas klēpî.
Ta tev, māmiņa,
Pirmà nauda
Par tavas meitiņas
Auklejumu,
Par viņas šūpoļa
Kārumiņu.

8030-0
Jaunas meitas, jaunas sievas,
Slaukat dziernu kambariti,
Ik rītiņa Māra nāca
Malejiņas apraudzìt;
Malejiņas apraudzìt,
Kas maļ dziernu kambarêi,
Vaj maļ māte, vaj maļ meita,
Vaj maļ mātes jauņuvite.
Ja māmiņa pate mala,
Laj ceļ vieglas dziernutiņas;
Ja māmiņas meita mala,
Šķiņķos zīļu vaiņadziņu;
Ja maļ mātes jauņuvite,
Tai pacēla zīļu krēslu,
Tai pacēla zīļu krēslu,
Tai dos jaunu malejiņu.

16967-3
Māte mani agri cēla,
Lika smalki linus vērpt,
Lika smalki linus vērpt,
Solij' tāļu tautâs dot,
Solij' tāļu tautâs dot,
Solij' žēli neraudàt.
Ne kājiņas neapavu,
Jau mātei sirds sāpeja;
Sedzu baltas villainites,
Jau māmiņa žēli raud;
Pa durvim izvedot,
Jau raud brāļa līgaviņa;
Kāpu tautu kumeļâ,
Jau raud manis bāleliņis;
Pa vārtiem izvedot,
Mauj gosniņas laidarâ,
Mauj gosniņas laidarâ,
Zviedza bēri kumeliņi.

31922-1
Aiz kalniņa kupla liepa,
Apakš liepas avotiņis.
Tur sanāca jaunas meitas
Velèt zīda nēzdaudziņus (baltas villainites).
Tur sajāja kaŗa vīri
Dzirdìt savus kumeliņus.
-Velējati jūs, meitiņas,
No zaldata nebēgat.
Zaldatami īss mūžiņis
Kà udeņa burbulim;
Zaldatami īss laiciņis,
Šodien te, rītu tur.
To vietiņu gan zinaja,
Kur māmiņa kājas āva,
To vietiņu nezinaja,
Kur mūžiņu nodzīvoja,
Vaj Poļôsi, vaj Leišôsi,
Vaj Kurzemes robežâs.