4993-8
Teku šurpu, teku turpu,
Pa māmiņas pēdiņàm.
Uztek' zaļu niedrajiņu,-
Trīs jumpravas mazgajàs.
Divas saka: Kur tu iesi?
Trešà klāt aicinaja,
Trešà klāt aicinaja,
Ta pasaka māmuliņu:
Tur guļ tava māmuliņa
Baltâi smilšu kalniņâ,
Baltâi smilšu kalniņâ,
Zem Dieviņa kājiņàm.-
Celies augšâ, tēvs, māmiņa,
Es pacelšu veleniņu.
Es stāstišu raudadama,
Ko man dara sveša māte:
Cirta pliķi, plūca matus,
Spēr' ar kāju pabeņķê.

5119-1
Jātnieciņa dēliņš biju,
Jāju dienu, jāju nakti,
Jāju dienu, jāju nakti,
Sev līgavas mekledams.
Pulkiem redzu tautu meitu,
Bet prātam nipatīk.
Uzjāj' mazu avotiņu,
Smuks skuķitis mazgajàs.
Labdien, ciema dzeltenite,
Padzird' manu kumeliņu,
Padzird' manu kumeliņu
Tīr' avota ūdentiņu.
Saki, ciema dzeltenite,
Kur tev tēvs, māmuliņa,
Kur tev tēvs, māmuliņa,
Kur īstais bāleliņš?
- Ni man tēva, ni māmiņas,
Ni īstà bāleliņa:
Tēvs, māmiņa nomiruši,
Bāliņš tālu Vāczemê.
- Saki, ciema dzeltenite,
Kas tev' daili derinaja?
- Manas pašas padomiņis,
Mīļa Laima palīdzeja.
- Saki, ciema dzeltenite,
Vaj es tavam prātam tīku?
Ja es tavam prātam tīku,
Sniedz rociņu, saderam!
- Tu bagatis tēva dēls,
Es nabaga sērdienite.
- Es niraugu mantas tavas,
Raugu tavu tikumiņu.
- Bergi tev tēvs, māmiņa,
Tie jau mani niecinàs.
- Manis tēvis, māmuliņa,
Tie ar tevi nidzīvos;
Pats es tevi lūkojos,
Paši divi dzīvosim.

5256-5
Ciemâ daiļa sērdienite,
Ne pie viena ta negāja.
Tīšam jāšu pie sērdienes,
Vaj ta nāca, vaj nenāca.
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Nāk sērdiene raudadama.
- Ko tu raudi, kas tev kait,
Daiļà ciema zeltenite ?
- Kà es gauži neraudašu ?
Man nav tēva, māmulites.
- Nāc, meitiņa, tu pie manis,
Man ir tēvs, māmulite.
- Ne, puisiti, es neiešu,
Lepnis tavs tēvs, māmiņa.
Es gaidišu sērdieniti,
Tad es iešu dziedadama.

33625-21
Upmalâ ievas zied,
Pastarite ziedus lauž.
Pēc ziediem sniedzoties,
Nokrīt zīļu vainadziņš;
Pēc vaiņaga sniedzoties,
Iekrīt pate upitê.
Upe viņu nepanesa,
Ta iemeta jūriņâ;
Jūra viņu nepanesa,
Ta izmeta kalniņâ.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiem zariņiem.
Tur atnāca bāleliņš
Liepas zarôs kokli cirst.
Sak' bāliņš kokledamis:
Liepas kokle daiļi skan!
Sak' māmiņa raudadama:
Ta nav vis liepas kokle,
Ta ir māsas dvēselite,
Par ūdeni atnākuse.

33557-0
Eim', pašas māsiņas
Danciti vest!
Ciempuiši slinki,
Brāliši mazi.
Es māceju danci vest
Līkumiņu līkumiem;
Audekliņa nemāceju,
Tas teceja čokarâ.
Lai teceja, ja teceja,
Gan es pate noaudišu.
Man māmiņa noauduse
Dancojamu rinduciņu:
Zīda, zelta apmetuse,
Sudrabiņa ieauduse.
Paldies saku māmiņai
Par to kuplu rinduciņu,
Es varju tautu dēlu
Sterbelês sitinàt.
Jūdz zemê, jūdz zemê,
Jau piekusa, jau piekusa,
Simtu jūdzu ritinaja
Tai vienâ jūgumâ.

33625-18
Teku, teku pie upites
Baltas rokas nomazgàt.
Baltas rokas mazgajot,
Iekrīt zelta gredzeniņš.
Gredzeniņu liekdamàs,
Iekrīt' zīļu vainadziņš;
Vainadziņu liekdamàs,
Iekrīt pate upitê.
Upe mani nepanesa,
Ta iemeta Daugavâ;
Daugaviņa nepanesa,
Ta izmeta maliņâ.
Tur izauga kupla liepa
Deviņiemi zariņiem.
Devitâi zariņâ,
Tur brālitis kokles cirta.
Sak' brālitis kokledams:
Tàs koklites grazni skan!
Sak' māmiņa raudadama:
Tà dziedaja pastarite,
Man kājiņu āvejiņa,
Man vietiņas taisitaja.

31978-10
Uz kariņu aizjādamis,
Atskatosi atpakaļ,
Atskatosi atpakaļ,
Kas raud žēli pakaļâ.
Tēvs, māmiņa žēli raud,
Vēl jo žēli līgaviņa,
Vēl jo žēli līgaviņa
Par vaiņaga noņēmumu.
"Kad tu biji kaŗa vīrs,
Kam tu mani bildinaji,
Kam tu mani bildinaji,
Kam noņēmi vaiņadziņu?
Es būt' savu vaiņadziņu
Pie māmiņas novalkajsi,
Pie māmiņas novalkajsi,
Iemetusi rozitês,
Lai ziedeja vaiņadziņis
Līdz citàmi rozitèm,
Līdz citàmi rozitèm,
Līdz citami rudenim.

32129-0
Nu ar Dievu, Vidzemite!
Nebūš' vairi Vidzemê,
Neieš' vairi tumšâs naktîs
Meitàm durvis virinàt.
Lai aug puri, lai aug meži,
Kur jāj' cauri brasedams;
Drīz būs man jabrasè
Daiļâ kaŗa pulciņâ.
Kad, māmiņa, to redzetu,
Kà puškoja tav' dēliņ',
Tad tu vairi neraudatu
Sava dēla auklejum'.
Uzvilks kara apģērbiņu,
Uzliks kaŗa cepuriti,
Apjozìs zobentiņu,
Cels uz stalta kumeliņ'.
Dziedadami, spēledami
Uz kariņu aizjāsim,
Dziedadami, spēledami
No kariņa pārnāksim.

13645-6
Tur jāja, tur brauca
Pār viņu kalnu
Liekiem zirgiem,
Tukšiem vāģiem.
Liekie zirdziņi
Grib jājejiņu,
Tukšie vāģiši
Grib vezumiņu.
Māmiņa mīļà,
Dod atslēdziņu,
Lai teku klētê
Rotaties.
-Pus ause gaismiņa,
Zūd mūsu māsiņa.
Ņem, brāli, zirgu,
Dzenies pakaļ.
-Sadzinu, panāču
Taut' ustubâ.
Bagatas tautiņas,
Ko dosat mātei,
Ko dosat mātei
Par šūpojumu?
Cik gadu šūpoja,
Tik simtu mārku:
Trīs gadi šūpoja,
Trīs simti mārku.

24945-7
Pats es dzēru, pats maksaju
Krogâ saldu alutiņu;
Pats preceju līgaviņu,
Tēvs, māmiņa nezinaja.
Pats pārvedu sētiņâ,
Pats ievedu klētiņâ,
Pats vietiņu pataisiju,
Pats ieņēmu klātgulèt.
Guli, mana līgaviņa,
Uz manàm rociņàm;
Kad rociņas nogulesi,
Tad es tevi modinašu.-
Celies, mana līgaviņa,
Necelies vaidedama,
Viņa saka celdamàs:
Vai, Dieviņ, galva sāp!
Kad es tiktu pie māmiņas,
Es sūdzetu māmiņai,
Es sūdzetu māmiņai
Šìs naksniņas gulejumu.