5852-0
Es noviju (nopinu) vainadziņu
No deviņi zemnajiem;
Kad uzliku galviņâ,
Atspīd visa Rìgas pils.
Vaicà kungi, vaicà ļaudis:
Kur auguse ta meitiņa?
Rìgâ manim tēvs, māmiņa,
Vāczemê bāleliņi;
Rìgâ manim pirti kūra,
Vāczemê slotu sēja,
No jūriņas ūden' nesa
Ar sudraba biķeritti,
Krīzburgâ kreklu šuva
Ar dimanta podziņàm.

14996-0
Rozèm kaisu istabiņu,
Tēva dēla gaididama;
Redzu kalpu atjājam,
Slauku rozes pabenķê,
Slauku rozes pabenķê,
Pat' par sētu kaņepês.
Kaņepês klausijos,
Ko runaja tēvs, māmiņa.
Tēvs solija, māte liedza,
Tautiets lūdza raudadams,
Tautiets lūdza raudadams,
Saujâ naudu zvadzinaja.
Dod par kazu savu naudu,
Ne par manu augumiņu!

13330-1
Satiek mani trejas tautas
Sīku priežu kalniņâi.
Vai,Dieviņi,kur ielikšu
Savu zīļu vaiņadziņu?
Rociņâi vēcinaju,
Līdz atjāje bāleniņi.
Kad atjāje bāleniņi:
Še,brāliti,vaiņadziņis,
Še,brāliti,vaiņadziņis,
Nes sētâi māmiņai!
Brālits paņem
Žēlodams,
Pārnes sētâ
Gaudodams,
Iedod māmiņai
Raudadams.
Māmiņa ienesa
Rozišu dārzâi.
To saka rozite,
To magonite:
Kur ta vaiņagu
Nesataja?
Tautiņas noveda
Nesataju,
Palika tautâs
Plānautu nesàt.

15545-1
Apsoliju tautietim
Baltus cimdus pirkstainišus.
Dod, māmiņa, atslēdziņu,
Ieš' pūriņu izcilàt.
Vai, Dieviņ, ko darišu,
Pate māte līdzi nāce.
Ta bij Dieva augsta laime,
Ka sunitis ierējàs.
Māte gāja suni rāt,
Man cimdiņi azotê.
Še, tautieti, tie cimdiņi,
Tie no mātes zagšus zagti,
Tie no mātes zagšus zagti,
Mans pirmais adijums.

33585-0
Izauga liepiņa
Klēts pakaļâi,
Es pate zīlite
Lēkataja.
No viena zariņa
Uz otru lēcu,
Uz trešu lēkdama
Ieraugu tautas,
Deviņi ratiņi,
Simts kumeliņu,
Pusotra simtiņa
Jājejiņu.
-Mūc, mūc, māsiņa,
Priedola ( Dzīparu) klētêi,
Lai sedza māmiņa
Ziedainu sagšu.
Māmiņa nesedza,
Ta žēli raud;
Lai sedz māsiņa,
Ta neraudaja.
Māsiņa nesedza,
Ta žēli raud;
Lai sedza māršiņa,
Ta neraudaja.
Māršiņa nesedza,
Kam bārgi (ķītri) dzīvoji.
-Sedz, sedz, māršiņa,
Nu šķirsimies,
Nu mūsu zemite
Jau izdalita.
Vecaju tēviņu,
Atceli vārtus!
Tēviņis necēla,
Tas žēli raud.
Lai cēla brālitis,
Tas neraudaja;
Brālitis necēla,
Tas žēli raud.
Lai cēla svainitis,
Tas neraudaja;
Svainitis atcēla,
Jo raudadams.
-Ar Dievu, tēviņis,
Ar, māmuļite!
Dievs, devi tautâs
Labvakariņu!

14933-6
Smuks puisitis, daiļa rota,
Iznesiga valodiņa,
Pats sēdeja kamanâs,
Valodiņa istabâ,
Valodiņa istabâ
Pie tàs meitu māmulites.
-Dod, māmiņa, man meitiņu,
Dod man visu jaunako,
Dod man visu jaunako,
Par visàm daiļako.
-Tec, puisiti, kambarî,
Ņem no pulka lasidams.
-To es ņemšu, ta man tika
Dzelteniemi matiņiem,
Dzelteniemi matiņiem,
Sarkanbalti vaigu gali.

33593-5
Uzaugu puišelis
Dižens un dails;
Nu gribu sievinas
No visa prāta.
Ielipa māmina
Div'vaska sveces,
Lai skata puišelis
Ab' actinàm,
Vaj balti vaidzini,
Vaj sarkani,
Vaj greznas drāninas,
Vaj bagata.
Ne balti vaidzini,
Ne sarkani,
Ne greznas drāninas,
Ne bagata,
Tik tāda meitina,
Kas prātam tika,
Ko mana sirsnina
Sen tura mīļu.

14538-2
Es gan redzu, es gan redzu:
Vairs pie mātes nepalikšu:
Sajāj tautas pilla sēta,
Saņem brāļi kumeliņus,
Saņem brāļi kumeliņus,
Laiž avota lejiņâ.
Es ieteku istabâ
Pie māmiņas raudadama.
Ai, māmiņa mīļa,balta,
Vaj es tevim apnikuse?
- Ai, meitiņa mīļa, zelta,
Vaj es tautas aicinaju?
To dar' tavis graznis pūrs,
Tavs ražens augumiņš.

10243-0
Man māmiņa piesacija:
Meitiņ, puišu nekairini!
Puiši sēd rindiņâ,
Man sirsniņa kutèt kut.
Lai tie citi, ko tie citi,
Man tas vienis vairak mīl.
Tam es devu savu roku,
Savu zelta gredzeniņu;
Tam es pate pasadevu
Mūžam kreklu audejiņa,
Mūžam kreklu audejiņa,
Mīkstas vietas taisitaja,
Mīkstas vietas taisitaja,
Balt' palaga klājejiņa.

26551-13
Māte mani tāļu deva,
Par deviņi ezeriņi.
Devitâi vasarâ
Pie māmiņas sērstu nācu.
Viens bāliņš vārtus vēra,
Otris jūdza kumeliņu;
Viena mārša durvis vēra,
Otra sedza villainiti.
Manas pašas māmuliņa
Krēslu cēla raudadama.
Pacēluse, pavaicaja,
Kāda dzīve tautiņâs.
Vaj, māmiņa, nezinaji,
Kāda dzīve tautiņâs?
Rītâ rutki, vakarâ,
Launagâ rudzu putra.