31989-0
Es, kaŗâ aizjādams,
Pie bērziņa rīksti griezu,
Raud māmiņa, līgaviņa,
Pie bērziņa stāvedam.
Apkārt griezu kumeliņu,
Līgaviņu mierinàt.
Neraud' gauži līgaviņa,
Sagaid' mani pārjājot.
Ja tu mani nesagaidi,
Sagaid' manu kumeliņ'. -
Atteceja kumeliņš
Smilšainàm kājiņàm,
Smilšainàm kājiņàm,
Asinaiņu deguntiņ'.

23497-7
Ko tās ciema sievas nāk
Pie tàs manas māmulites?
Jauna biju, nezinaju,
Ko tàs nāca, ko nenāca;
Vaj tàs nāca nītes, šķietu,
Jeb vai pašu audejiņu.
Tâi trešâ gadiņâ
Atnāk pašu audējiņu.
Dod, māmiņa, nītes, šķietus,
Nedod pašu audejiņu.

11720-4
Smuks puisitis, daiļa rota,
Aiz ka meitas tev negāja?
Aiz ta tava dzērumiņa,
Aiz māmiņas bargumiņa.
-Nāc, meitiņa, nebēdà,
Es atstāšu dzērumiņu,
Es atstāšu dzērumiņu,
Oj māmiņa bargumiņu.
Kad nomirs māmuliņa,
Būsi pate saimenica,
Būsi pate saimenica,
Atslēdziņu nesataja.

33574-0
Es biju irbite,
Es māku rotàt
No viena kalniņa
Uz otra, treša.
Uzteku trešâ,
Ieraugu tautas:
Deviņi vāģiši,
Simts kumeliņu.
Māmiņa mīļà,
Klēts atslēdziņas,
Lai teku klētê
Rotaties.
Uzvilku smalko
Rakstaino kreklu,
Apvilku kuplos
Zīdainos brunčus,
Apjozu samta
Rakstito joztu,
Uzliku ziedaino
Vaiņadziņu.-
Nokrita vaiņags,
Izbira ziediņi,
Izbira ziediņi
Caur klēts grīdu.
Izauga liepiņa
Caur klēts jumtu,
Izplauka ziediņi
Saulites pusê.
Atjāja tautietis
Cepures puškot.
Rauj, rauj, tautieti,
Ne velti rausi:
Cik ziedu rausi,
Tik simtu dālderu.
Tautiņas skaitija
Uz galda dālderus.
Ripo dālderi
Pa galda virsu,
No galda galiņa
Māmiņas klēpî.
Māmiņa mīļâ,
Saņemi naudiņu,
Ta tavas meitiņas
Šūpuļa nauda.
Māmiņa saņēma
Raudadama.
-Ej nu, meitiņa,
Tautiņàm līdza!
Es jau tev sen teicu,
Kam daiļa nesies:
Ik dienas balts kreklis,
Melni lindraciņi,
Rakstitas zeķites,
Kurpites kājâ.
Ej, mana meitiņa,
Ej raudadama.

33575-0
Es biju irbite,
Es māku rotàt,
No viena kalniņa
Uz otra kalniņa,
Uzteku trešo,
Ieraugu tautas,
Pulkiem jājot,
Pulkiem braucot,
Deviņi vāģiši,
Simts kumeliņu.
Pārteku sētâ,
Plaukstàm kuldama,
Ieraugu bāliņu
Pie vārtiem stāvot.
Mīļais bāliņ,
Cel vārtus vaļà!
-Neceļu, neceļu,
Kam bargi dzīvoji.
-Cel, cel, bāliņ,
Nu šķirsimies!
Ieraugu māršiņu
Pie klēts stāvam.
Mīļà māršiņa,
Slēdz klēti vaļâ!
-Neslēdzu, neslēdzu,
Kam bargi dzīvoji.
-Slēdz, slēdz, māršiņa,
Nu šķirsimies!
Ieraugu māmiņu
Pie pūra stāvot.
Mīļà māmiņa,
Slēdz pūru vaļâ!
-Neslēdzu, neslēdzu,
Kam bargi dzīvoji.
-Slēdz, slēdz, māmiņa,
Nu šķirsimies.
Atslēdza māmiņa
Pūriņu vaļâ.
Apvilku māmiņas
Lin' ziedu krekliņu,
Apsedzos mēļa
Villainiti,
Uzliku lielo
Vizuļu vainaku.
Izbira ziediņi
Caur klēts grīdu,
Izauga liepa
Caur klēts jumtu
Sidraba lapàm,
Dimanta ziediem.
Nokāràs ziediņi
Saulitê.
Kuri vēji pūta,
Tie skandinaja;
Kuras tautas jāja,
Tàs bildinaja.

32080-0
Kungi mani kaŗâ sūta,
Kà tas var būt?
Kungi mani kaŗâ sūta,
Tas gan var notikt.
Raksta mani apakš plintes,
Kà tas var būt?
Raksta mani apakš plintes,
Tas gan var notikt.
Raud pēc manis tēvs, māmiņa,
Raud pēc manis brāļi, māsas,
Raud pēc manis sīki bērni,
Raud pēc manis līgaviņa.
Neraudat, tēvs, māmiņa,
Neraudat, brāļi, māsas,
Neraudat, sīki bērni,
Neraud', mana līgaviņa!
Nu man zobins tēvs māmiņa,
Bruņas mani brāļi, māsas,
Skrotes, lodes mani bērni,
Plinte mana līgaviņa. -
Aiz Poļiem strauja upe,
Aiz tàs upes lieli meži,
Aiz tiem mežiem augsti kalni,
Aiz tiem kalniem plaši lauki,
Uz tiem laukiem zelta rasa,
Visapkārt sārtas rozes,
Rožu vidû balta gulta,
Uz tàs gultas zīdes deķis.
Pie tàs gultas dūkans bēris,
Saseglots, sadeķots;
Gultâ jauns kaŗa vīrs,
Sašaudits, sadurstits.

32019-9
Gatavs puisis es uzaugu,
Gatavs kaŗa gājejiņis,
Tàs dieniņas vien gaidiju,
Kad atnāktu grāmatiņa.
Kad atnāca grāmatiņa,
Segloj' savu kumeliņu,
Segloj' savu kumeliņu,
Jāj' uz kaŗu ziņģedams.
Atskatos atpakaļ,
Kas pēc manis gauži raud.
Gauži raud tēvs, māmiņa,
Vēl gaužaki līgaviņa.

16967-0
Māte mani tālu deva,
Solij' žēli neraudàt.
Kad klētî kājas āvu,
Jau māmiņa gauži raud;
Sedzu baltu villainiti,
Rauda visi bāleliņi;
Kad atdevu labas dienas,
Rauda visas sīvas māršas;
Kumeļâi uzkāpjoti,
Mauj gosniņas laidarâ;
Pa vārtiemi izjājot,
Zviedza bēri kumeliņi.

13585-4
Rāja mani tēvs, māmiņa,
Rāja īsti bāleliņi.
Es rājama iesēdos
Svešu ļaužu laiviņâ.
Sauc brāliņis, met ar roku:
Nāc, māsiņa, maliņâ!
Došu govi raibaliņu,
Bāršu savu līgaviņu.
-Tu, brāliti, manis dēļ
Nirāj savas līgaviņas,
Nāks dieniņa, es aiziešu,
Mūžam tava līgaviņa.

14658-0
Meitu mātes istabiņâ
Diža ceļa maliņâ;
Tur sajāja svētu rītu
Jauni puiši brokastâ.
-Dzer, māmiņa, vīn' ar alu,
Dos' meitiņu, vaj nedos'.
-Ej, puisiti, kambarâ,
Jem no pulka, kādu gribi.
-To es ņemšu, ta man tika,
Sarkanrožu vaidziņiem,
Sarkanrožu vaidziņiem,
Zilajàm actiņàm.