31978-9
Uz kariņu aizjādamis
Atskatosi atpakaļu,
Atskatosi atpakaļu,
Kas raud gauži pakaļâi.
Gauži raud tēvs, māmiņa,
Vēl gaužaki līgaviņa,
Vēl gaužaki līgaviņa,
Tai noņēmu vainadziņu,
Tai noņēmu vainadziņu
Pašâ ziedu laiciņâ.
Neraud' gauži, līgaviņa,
Gaidi mani pārnākot;
Ja tu mani nesagaidi,
Sagaid' manu kumeliņu.-
Devitâi vasarâi
Pārteceja kumeliņis,
Pārteceja kumeliņis
Smilšainàmi kājiņàm.
Pavaicaju kumeļami,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņis
Uz tàm Prūšu (Turku) robežàm.
Tur gul vīri kà ozoli,
Strēķiem krāva zobeniņus,
Strēķiem krāva zobeniņus,
Kaudzèm meta cepurites.
Tur asiņu straume tek,
No kauliemi tiltu taisa.

13250-33
Māmiņai trīs meitiņas,
Visas trīs amatnieces:
Viena mete, otra aude,
Trešà zīdu šķeterei.
Man, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķeterè;
Kad nebūs tàs meitiņas,
Tad nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Bēdiņâs nomirušu?
-Raksim rožu dārziņâ
Zem rozišu lapiņàm.
Tur uzauga kupla liepa
Manu kāju galiņâ.
Kad atnāce svēta diena,
Tur vij meitas vainadziņ'.
Savijušas vainadziņu,
Nones Māŗes baznicâ,
Nones Māŗes baznicâ,
Ieliek Māŗes klēpitê.
Saka Māŗe raudadama:
Tie nevaid rožu ziedi,
Ta ir puiša dvēselite,
Meitu bēdâs nomirusi.
Satin zīdu nēzdaugâ,
Ieliek zelta šūplādê.

15799-1
Dzirdu ļaudis runajot,
Līgaviņa atsakot.
Ļaužu mēles neklausiju,
Jāju pats apraudzìt.
Garam jāju viņas sētu,
Viņa stāv uz namdurvim.
Labrītiņu, sirdspuķite,
Sniedz rociņu, dod mutites,
Sniedz rociņu, dod mutites,
Būsi mana līgaviņa?
Ši rociņu gan pasniedza,
Bet vis mutes man nedeva.
Ej tu, stalta vīzdegune,
Es jau tevis nelūgšos.
Zinu ceļu, māku jāt
Ar bēro kumeliņu.
Būs māmiņa, kas dos meitu,
Kas māk meitu audzinàt.
Nāks meitiņa kà rozite,
Kà Vāczemes magonite.
Tai es došu savu klēti,
Savas klētis atslēdziņu.
Kad aiziešu, pavadìs,
Kad pārnākšu, sagaidìs.

16967-8
Sola mani māmuļite
Tālu dot, neraudàt.
Ne kājiņas neapavu,
Jau māmiņa žēli raud;
Kad es sedzu villainiti,
Raud mazie bāleniņi;
Kad es kāpu kumeļâi,
Raudaj' visa tēva saime.
Ko raudate, tēva saime,
Neb' es tēva atslēdziņu,
Neb' es tēva atslēdziņu
Līdzâi jēmu tautiņâs.-
Pa trīs gadi cetortâi
Pie māmiņas sērste braucu.
Viena māsa dores vēra,
Otra jēma villainiti;
Tēvs, krēslâi sēdedams,
Vaicà manu dzievašanu.
Vaj, tēviņi, nezinaji
Svešas mātes labumiņu?
Kad bij pate pieēduse,
Tad tik mani bildinaja;
Auzu maize nesijata,
To vēl deva nodaļam.

4988-0
Es iesēju lielu pupu
Baltâ rožu dārziņâ.
Ta izauga tieva gara
Līdz pašàmi debesim
Es uzkāpu debesîs
Pa tiem pupas zariņiem.
Es redzeju Dieva dēlu
Siekiem bites mērojot.
Pavaicaju Dieva dēlu,
Ko dar' manis tēvs, māmiņa;
Vaj tie kūla Dieva rijas,
Vaj mēž Dieva laidariņu.
Tie nekūla, tie nemēza,
Vieglu darbu vien darija,
Vieglu darbu vien darija
Augstôs saules kalniņôs:
Tēvis pūta āža ragu,
Ganot Dieva kumeliņus;
Māte kāra villainites
Zeltābeļu zariņôs.
Cik pakāra villainites,
Nokrīt zelta ābolits;
Es gribeju vienu ņemti,
Nebij laika, nevareju.

33625-9
Māte savas meitas sauca
Lielas, mazas launagâ;
Citas visas sateceja,
Pastarites vien nebija.
Pastarite aizteceja
Gar upmali dziedadama,
Gar upmali dziedadama,
Ūdens ziedus lasidama,
Ūdens ziedus lasidama,
Baltas rokas mazgadama.
Baltas rokas mazgajoti,
Iekrīt zelta gredzentiņš;
Gredzentiņu sniedzoties,
Iekrīt zīļu vainadziņš;
Vainadziņu sniedzoties,
Iekrīt pate upitê.
Nesa upe, nepanesa,
Sit vilniti Daugavâ;
Daugaviņa nepanesa,
Sit vilniti jūriņâ;
Jūra viņu nepanesa,
Izskaloja maliņâ.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņàm galotnèm.
No devitas galotnites
Bāleliņš kokles taisa.
Sak' bāliņš kokledams:
Tàs koklites koši skan;
Sak' māmiņa raudadama:
Tà dziedaja pastarite,
Tà dziedaja pastarite,
Kas noslīka upitê.

13250-53
Trīs priedites siliņâ,
Visas vienu garumiņu.
Vienu cirte, otra lūze,
Treša līdzi locijàs.
Māmiņai trīs meitiņas,
Visas vienu dailumiņu.
Viena ada, otra raksta,
Treša zīdus šķetereja.
Do', māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdus šķetereja;
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani glabasat
Bēdu puisi nomirušu?
Magoniņa dārziņâ
Zem roziša lapiņàm.
Tur izauga liela roze
Deviņiem žuburiem,
Tur iet visas jaunas meitas
Ik svētdienas puškoties.
Rāva viena, rāva otra,
Nenorāva galvenices.
Danāk divi Dieva dēli,
Tie norāve galvenici.
Tie sacija: skaista puķe!
Ta nebij skaista puķe,
Ta nebij skaista puķe,
Ta bij puiša dvēselite.

33608-1
Trīs meitas sēdeja
Ābeļu dārzâ.
Ņem, bāliņ, vienu,
Es ņemšu otru,
Ta treša, maza
Lai paliek mātei,
Lai paliek mātei,
Lai dara putru. -
Ķemmeju galvu,
Mazgaju muti,
Skatos pa logu,
Vaj kāds nejāj.
Ak, laime, laime,
Jāj precenieki!
- Tec, meitiņ, klētî,
Ģērbies kleitê,
Ģērbies kleitê,
Aun kurpes kājâ,
Aun kurpes kājâ,
Mauc gredzentiņu,
Mauc gredzentiņu,
Liec vaiņadziņu!
Tec, meitiņ, žigli,
Atdari vārtus.
Atdari vārtus,
Laid preceniekus!
- Labdien, māmiņa,
Tev smuka meitiņa.
- Man' smuka meitiņa
Priekš tev nav auguse.
- Meitiņa dzirdeja,
Sāk gauži raudàt.
Neraudi, meitiņa,
Nav tava vaina.

33625-1
Kam ta jūŗa agri šņāca
Miglotâi rītiņâi?
Eit, brāliši, skatities,
Vaj ir visas mūs' māsiņas.
Bij gan visas, bij gan visas,
Pastarites vien nevaid.
Pastarite aizteceja
Gar Daugavu dziedadama,
Gar Daugavu dziedadama,
Vaiņadziņu puškodama.
Vaiņadziņu puškojot,
Nokrīt zelta gradzentiņš.
Gradzentiņu mekledama,
Iekrīt pate Daugavâi.
Daugav's viļņi nepanesa,
Ieviļņoja jūriņâi.
Jūŗas viļņi nepanesa,
Izviļņoja maliņâi.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņam galoknem.
Pa deviņi gadiņim
Cērt brāliši kokļu koku.
Sak' brāliši kokledami:
Koši skan tàs koklites!
Sak' māmiņa raudadama
Tà dzied mana pastarite,
Tà dzied mana pastarite,
Kas noslīka Daugavâi.

13646-23
Viena pate es māsiņa,
Man deviņi bāleniņi.
Ik rītiņa tīrus rudzus
Pa pūrami maldinaju.
Kas notika vienu rītu,
Nerūc vairsi dziernutiņas,
Nerūc vairsi dziernutiņas,
Nedziedaja malejiņa?
Ej, māmiņa, kamburêi
Malejiņu apraudzit.
Nāk māmiņa raudadama:
Malejiņas vairs nevaid,
Vaiņadziņu vien atradu
Dziernu galda galiņâi.
Dēli, mani mīļi dēli,
Sedlojàti kumeliņus,
Dzenatiesi sav' māsiņu
Simtu jūdžu tautiņâs!
Simtu jūdžu galiņâi
Spēle daiļi spēlmaniši.
Labvakari, spēlmaniši.
Ko jūs daili spēlejati?
-Gaŗam vienu meitu veda,
Tai mēs daiļi spēlejam.
-Ai, godigi spēlmaniši,
Vaj varetu mēs panākt?
-Dzenaties simtu jūdžu,
Ta' jūs viņu panāksit.
Ai, godigi spēlmaniši,
Parādate to celiņu.
-Dzenaties sav' māsiņu
Otru simtu tautiņâs.
Otra simta galiņâi
Spēlè daili spēlmaniši.
Labrītiņu, spēlmaniši,
Ko jūs daili spēlejat?
-Šodien vienas kājas dzēra,
Tàs mēs daili spēlejam.
-Ai, godigi spēlmaniši,
Parādate kāzu namu,
Parādate kāzu namu,
Ievedate istabâi.
Atradame sav' māsiņu
Sēdam galda galiņâi.
Nāk māsiņa no galdiņa,
Asariņas slaucidama.
Pacēluse zīļu krēslu:
Sēdat, mani bāleniņi,
Sēdat, mani bāleniņi,
Gaŗu ceļu atnākuši!
-Ai, māsiņa, mīļa, balta,
Mēs pēc tevis dzinamies.
Nāc, māsiņa, atpakaļu,
Māte tevis žēli raud.
-Es, brāliši, vai(r)s neiešu,
Kam jūs mani maldinat;
Ik rītiņa tīrus rudzus
Pūru malu raudadama.
Pārnesate māmiņai
Simtu labu vakariņu
Par gāliņas sukajumu,
Par kājiņu avumiņu.