33642-8
Suņi rēja,vārti čīkst,
Tek' pie loga raudzities,
Tek' pie loga raudzites,
Kas iejāja sētiņâ.
Tur atjāja mans mīļais
Lielu bēru kumeliņu,
Lielu bēru kumeliņu,
Turku zvēru cepuriti.
Mans mīļais,mans jaukais,
Kur guleji šo naksniņu?
Vaj pie priedes,vaj pie egles,
Vaj pie daiļas mātes meitas?
Ne pie priedes,ne pie egles,
Ne pie daiļas mātes meitas:
Apakš kupla ozoliņa
Tēva lauka galiņâ.
-Ai,tu manu mīļu draugu,
Būtu man ziņu devis,
Es tev būtu aiznesuse
Pāri baltu paladziņu,
Pāri baltu paladziņu,
Pāri dūju spilventiņu,
Pāri dūju spilventiņu,
Raibu sagšu apsegam.

5035-0
Man bij viena zelta roz',
Kur mēs to stādisim?
Tur mēs to stādisim,
Pašâ kalna galiņâ.
Tur uzauga gaŗas rozes
Līdz pašàm debesim.
Es uzkāpu debesîs
Pār ? tiem rožu zariņiem.
Es atradu Dieva dēl'
Kumeliņu seglojot.
- Labrīt, labrīt, Dieva dēls,
Voi redzej' tēv ar māt'?
- Tēvs ar māti Vāczemê
Bāluliņam kāzas dzer.
Es nogāju Vāczemê
Pār ? tiem jūras līcišiem.
-Labrīt, labrīt, tēvs ar māt',
Kur jūs mani maz' atstājat?
Es uzaugu liela meit',
Šūpulit' es vien atrad',
Šūpulit' es vien atrad'
Kur es maziņš līgojos.

5256-2
Sen dzirdēju ciemiņâ
Augam vienu sērdieniti,
Augam vienu sērdieniti,
Ne pie viena neejot.
Svētu rītu itin agri
Segloj' savu kumeliņu,
Segloj' savu kumeliņu,
Jāšu tīšu apraudzìt.
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Nāk meitiņa raudadama.
- Ko tu raudi, kas tev kait,
Mana jauna līgaviņa?
- Tēvs, māmiņa, nomiruši,
Brāļi tālu aizjājuši.
- Nāc, meitiņa, tu pie manis,
Es būš' tavs tēvs, māmiņa,
Es būš' tavs tēvs, māmiņa,
Tavs īstais bāleliņš.
- Ko es iešu sērdienite
Pie bajàra tēva dēla,
Tas var mani raudinàt,
Naudas, mantas prasidams.

4978-6
Kur bijuši Dieva dēli,
Nosvīduši kumeliņi?
Nosvīdušus nosegloja,
Ielaiž zelta aplokâ.
Es nabaga bārainite,
Pieliek mani par ganiņu.
"Gani labi, bārainite,
Nenolauzi zelta zaru!"
Es nolauzu div' zariņi,
Ieteceju lejiņâ.
Meklè mani mīļš Dieviņš
Ar pieciem eņģeļiem.
Satiek mani mīļš Dieviņis
Ar pieciem eņģeļiem.
- Ai, nabaga bārainite,
Nāc pie manim par kalponi!
- Aija, manis mīļš Dieviņš,
Ko tu man lones dosi?
- Es tev došu zelta kroni
Sudrabiņa lapiņàm.
- Aija, manis mīļš Dieviņš,
Kur es viņu paglabašu?
- Vakarâ guldamies,
Liec savâ pūriņâ;
No rītiņa celdamies,
Liec savâ galviņâ.

33640-0
Seši jauni bandenieki
Jāj pa ceļu ziņģadami,
Visim bija siermi ziergi,
Visim caunu cepurites,
Visim caunu cepurites,
Visim lūšu kažociņi.
Visi seši apstājàs
Mana bara galiņâi.
Divi teica:būsi mana!
Otri divi:nebūs tiesa!
Treši divi lec no zirga,
Apkārt mani apteceja.
Izvilkuši baltas krelles:
Še,meitiņa,liec ap kaklu;
Izvilkuši gradzentiņu:
Mauc pirkstâi gradzentiņu!
Es nelikšu baltas krelles,
Es nemaukšu gradzentiņu,
Vaicàs mani tēvs,māmiņa:
Kur tu jēmi, kas tev deva?
-Kad vaicaja tēvs,māmiņa,
Sak' devuši bāleliņi;
Kad vaicaja bāleliņi,
Sak':man deva ciema puiši;
Sak':man deva ciema puiši,
Mani jaunu mīledami,
Mani jaunu mīledami,
Sev par draugu domadami.

33574-3
Paskrínu, pataku
Par pagalmeņu,
Ìskrínu kļètenî
Pi maršeņis.
Maršeņ mìlò,
Glaùd' manu gaļveņu!
-Naglaùzšu, naglaùzšu,
Kam borgi dzeivòji.
Paskrìnu, pataku
Par pagalmeņu
Ìskrínu kļètî
Pi mòseņas.
Mòseņ mìlò,
Glaùd' munu gaļveņu,
Saglaùdi gaļveņu,
Sapini bizeites,
Sapini bizeites,
Ìpini burteiti!
Paskrìnu, pataku
Par pagaļmeņu,
Ìskrínu kļètî
Pi màmeņas.
Màmeņi mìlò,
Sedz bolltas vylnònes!
Izsedz vylnònes
Bolltas un raibas,
Pabyra zídeņi
Kļèts videņâi.
Izauga pučeite
Kļèts videņâi.
Cik reitu brauce
Tautas puškótús.
Rauniti, tautas,
Na breìvi rausit,
Skaitit daļderus
Šo golda golâ
Tèteites rùkâ,
Mâmeņas kļèpî.
Ša tev, màmeņ,
Šyùpeļa nauda,
Šyùpeļa nauda
Par aùkļèjumu.

33623-6
Mūsu puiši lielijàs
Projam iet, nedzīvot.
Ko mēs, meitas, darisam?
Liksam vaktes uz ceļiem,
Liksam vaktes uz ceļiem
Līdz pat Prūšu robežàm.
Velns tos puišus gudrus deva,
Tie aizgāja ūdens ceļu,
Tie aizgāja ūdens ceļu
Ar kuģiem uz Vāczemi.
Tie domaja Vāczemê
Vieglas dienas vien redzèt.
Tur tiem lika pupas malt,
Vaŗa bungas rībinàt.
Sāk tie kopâ runaties:
Ko mēs, puiši, darisam?
Iesim atkal atpakaļ
Savâ tēvu zemitê!
Pielūgsam tēv' un māti,
Meitas mīļi bučosam.
Tēvam auga mieži, rudzi,
Stallî bēri kumeliņi,
Stallî bēri kumeliņi,
Ciemâ skaistas zeltenites.

33601-2
Sajāja vedeji
Augstâ kalnâ,
Sakāra zobiņus
Svētâ kokâ.
Svētam kokam
Deviņi zari,
Ik zaru galâ
Deviņas lapas,
Ik lapu galâ
Deviņi ziedi,
Ik ziedu galâ
Deviņas ogas.
Atnāca bitite,
Atņēma vienu,
Aiznesa mīļ' Māŗas
Baznicâ.
Vai, mīļa Māriņa,
Tev jauka dzīve:
Glāžu tavs namiņš,
Glāž' istabiņa,
Sudraba slotiņu
Istabu slauka,
Zeltitu sieku
Mēsliņus nesa.
No tīra demanta
Šūpuli kāra,
Ielika kundziņu
Guletaju,
Pielika sulaini
Šūpataju.
Guli, guli kundziņi,
Sulainis šūpe.
Kur ņemšu kungam
Ac' ūdentiņu?
Sudraba kalnâ
Zelt' avotâ.
Kur ņemšu kungam
Slaukamu dvieli?
Mīļas Māŗas klētî
Rakstiti dvieļi.

33642-0
Suņi rēja,vārti čīkst,
Es pa logu raudzijos,
Redzu savu mīļu draugu
Pa vārtiem iejājam,
Pa vārtiem iejājam
Lielu bēru kumeliņu,
Lielu bēru kumeliņu,
Kuplu cauņu cepuriti.
Mans mīļais,mans jaukais,
Kur guleji šo naksniņu?
Vaj pie priedes,vaj pie egles,
Vaj pie citas mātes meitas?
-Ne pie priedes,ne pie egles,
Ne pie citas mātes meitas,
Baltâbola kalniņâi
Apakš kupla ozoliņa,
Apakš kupla ozoliņa,
Pie bēraja kumeliņa,
Seglus liku pagalvî,
Pasegliti apsedzos.
-Mans mīļais,mans jaukais,
Kaut es būtu zinajuse,
Es tev būtu aizsūtijse
Baltu linu paladziņu,
Baltu linu paladziņu,
Mīkstu dūnu spilveniņu,
Mīkstu dūnu spilveniņu,
Raibu deķi apsegam.

31933-12
Kur tu jāsi, mans brāliti,
Nepuškotu cepuriti?
Lec, māsiņa, dārziņâ,
Puško brāļa cepuriti.
Dziedadama appuškoju,
Raudadama pavadiju.
-Ko tu raudi, man' māsiņa,
Vaj tev savu rožu žēl?
-Man nevaida rožu žēl,
Man, brāliti, tevis žēl,
Man, brāliti, tevis žēl,
Ka tu vairs nepāriesi.
-Ja es pats nepāriešu,
Pāries mans kumeliņš.-
Pārskrej brāļa kumeliņš,
Baltas smilktes spārdidams.
Pavaicaju kumeļam,
Kur palika raitenieks.
Tur palika raitenieks,
Kur asiņu upe tek,
Kur asiņu upe tek,
Kur kauliņu tiltu grīd,
Kur zobenu žogu pin,
Kur cepuŗu kaudzes met.
Tur gul vīri kà ozoli
Uz tàm Prūšu robežàm.