Meklēja tev Rezultāti: 3151 - 3160 no 3219 14538-8
Tais', bāliņi, divi dārzi
Gaŗam tavu glāžu logu.
Vienâ sēšu raibas rozes,
Otrâ raibas magonites.
Raibas rozes ravejamas
Miglaiņâ rītiņâ,
Lai nelūza rozèm zari,
Lai ziediņi nenobira.
Magonites ravejamas
Pusdienâ saulitê.
Magonites ravejot
Piejāj tautu pilna sēta,
Piejāj tautu pilna sēta,
Saņem brālis kumeliņus,
Es ieteku raudadama
Pie memmiņas istabâ.
- Vaj, meitiņa, kam tu raudi,
Vaj es tautas aicinaju?
To tev dara lepni brāļi,
Tavis daiļis vaiņadziņis.-
- Dzersim, brāļi, saldu alu
Uz māsiņas precibàm,
Uz māsiņas precibàm
Sudrabiņa kanniņàm! 5026-1
Kupla liepiņ', ta uzauga
Liela ceļa maliņâ.
Laime sēd liepiņâ,
Bārenite pazarâ.
- Ei, Laimiņ laidejiņ,
Dod' man vienu pazariti!
- Ei, meitiņ bārenit,
Kur tu liksi, norāvusi?
- Ei, Laimiņ laidejiņ,
Savīšos vaiņadziņ'.
- Ej, meitiņ bārenit,
Tu to ilgi nenesaji.
- Ei, Laimiņ laidejiņ,
Kas ņems manu vaiņadziņ'?
- Ei, meitiņ bārenit,
Tautas ņēme vaiņadziņ'.
- Ei, Laimiņ laidejiņ,
Ko tautiņas man iedeve?
- Ei, meitiņ bārenit,
Es tev kāršu šūpulit'.
- Ei, Laimiņ laidejiņ,
Es nemāku žužinàt.
- Ir labakas mātes meitas,
Visas līdzi žužina. 4574-2
Kur tu teci, sērdienite,
Varen balta appuškota?
- Eim' uz Rìgu, uz Jelgavu
Pie dimanta kalejiņa.
Tur man kala piecus gadus
Duj' dimanta kalejiņi.
Kaļ', kalejs, ko kaldams.,
Nokaļ man zelta kroni,
Nokaļ man zelta kroni
Deviņàm lapiņàm.-
Uzliek' kroni gāliņê,
Eim' pa ceļu cieredama.
Pa celiņu cieredama,
Satiekos dēlu māti.
Griež man ceļu, dēlu māte,
Es tev ceļa negriezišu.
Tu bij' piecu dēlu māte,
Es deviņu brāļu māsa;
Tov cels krēslu pieci dēli,
Man deviņi bāleliņi. 5256-3
Sen redzeju ciemiņôs
Augam dailu sērdieniti,
Augam dailu sērdieniti,
Ne pie viena neejam.
Tīši gāju apraudzìt,
Vaj pie manis ta nenāks.
Ne pie vārtu nepiegāju,
Iznāk dailà zeltenite,
Iznāk dailà zeltenite,
Žēli, žēli raudadama.
- Ko tu raudi, kas tev kait,
Mana jauna līgaviņa?
- Kà es gauži neraudašu,
Nei man tēva, nei māmiņas,
Nei man tēva nei māmiņas,
Nei īstenu bālenišu.
- Nāc pie manis, tautu meita (sērdienite),
Man iraid tēvs, māmiņa,
Man iraid tēvs, māmiņa,
Ir īsteni bāleniši. 15682-0
Kad es būtu zinajuse,
Kuru dienu tautas jāja,
Es būt' brāļa istabiņu
Trīsreiz dienâ puškojuse:
No rītiņa ar rozèm,
Uz pusdienu magonèm,
Pēc pusdienas uz vakaru
Ar zaļàm palejàm.-
Es apklāju liepas galdu
Tīru zīda galdautiņu;
Pielējuse vīna glāzi,
Bēgu pate kambarê;
Loku savus garus matus
Ap to zīļu vaiņadziņu.
Ienāk pats bāleliņis,
Asariņas slaucidams.
-Nāc, māsiņa, istabâ,
Jau māmiņa sadereja;
Dod tautiešam raibus cimdus
Deviņiemi dzīporiem.-
-Tautu meita dzeltainite,
Mainisami gredzeniem!
Tev sudraba, man bij zelta,
Nāksi pate piedevàm. 3944-10
Moza beju, naredzèju,
Kó nùmyra tàvs ar mòti.
Niu izgòju ganeidama,
Kur guļ muni tàvs ar mòti:
Dzalton' smilkšu kaļneņâ
Zam zalóm valanóm.
Ceļ, màmeņ, tu gaļveņu,
Es pacelšu veļeneņu;
Es tev teikšu raudódama,
Kù maņ dora sveša mòte:
Plyuc aiz motim, syt maņ pliki,
Sper ar kòju pabeņkî.
Ik reiteņa man' syutèja
Pi óbeļes reìkšu grístu.
Bèrst óbeļei bollti zídi,
Bèrst maņ gaùdas asareņas.
Nabèrstit, asareņis,
Uz munim svòrciņim,
Bèrstit zalta bikereitî,
Lai dzer munys plikatòjis. 33586-2
Stādiju liepiņu
Silaja zemê,
Ik rīta, vakara,
Laistìt to gāju.
Jo labi laistiju,
Jo kupli auga,
Jo kupli auga,
Jo platas lapas,
Jo platas lapas,
Jo balti ziedi,
Jo balti ziedi
Jo melnas ogas,
Jo melnas ogas,
Jo tautas jāja,
Jo tautas jāja,
Jo brālis liedza:
"Es sen tev teicu,
Kam daili staigà,
Ik dienas balts kreklis,
Melns rinduciņis,
Gludena galviņa,
Spožs vaiņadziņis,
Rakstitas zeķites,
Kurpites kājâs".
Paldies brālitim
Par liegumiņu!
Klausišu māmiņas
Patecedama,
Darišu pūriņu
Izrakstidama. 33622-7
Man pazuda kumeliņš
Pavasaru migliņâ.
Kumeliņu mekledams,
Satikos tautu meitu.
Ai, lūdzama tautu meita,
Redzej' manu kumeliņu?
- Vai, puisiti, vai, brāliti,
Kāds bij tavis kumelinis?
- Dulumbēris kumelinis,
Zelta segli mugurâ,
Zelta segli mugurâ,
Demantiņu iemauktiņi.
- Vai, puisiti, vai, brāliti,
Tas manâ stallitî.
Tas man skādi padarija,
Ielēc' rožu dārziņâ.
- Vai, meitiņa, vai, māsiņa,
Atdod manu kumeliņu,
Atdod manu kumeliņu,
Būsi mana līgaviņa.
Es tev došu sav' rociņu,
Sav' sudraba gredzeniņu,
Sav' sudraba gredzeniņu,
Savas klēts atslēdziņu. 33606-0
Tīšàm ieviņu
Ceļâ dēstiju,
Lai auga kupla,
Lai ziedi balta.
Tautâs iedama
Nolauzu zaru,
Pasitu zem baltu
Vilnaniti.
Tad gāju tautiņu
Istabâi.
Pabira tautiņu
Istabiņa
Skaistiemi baltiemi
Ziediņiemi.
Vaicaja tautiņas,
Kas bēra ziediņus,
Es pate ziediņu
Bērajiņa.
Gan grib tautiņas
Salasìt.
Ne tà, tautiņas,
Kà gribejàt!
No kura ziediņa
Pa dālderam,
No pašas nesejas
Simt' dālderišu.
Met, met, tautieti,
Pa dālderam,
Tec, teci, dālderi,
Pa galda galam,
Pa galda galam
Māmiņas klēpî.
Tas tev, māmiņa,
Par auklejumu,
Par mana šūpoļa
Kārumiņu. 4976-12
Skaista balta viešņa nāca,
Saulitei laižoties;
Ta nebija skaista viešņa,
Ta bij pati svēta Māre,
Ta bij pati svēta Māre,
Nāk bārenes apraudzìt.
- Labvakar, bārenite,
Dziržu tevi saderetu.
Ko es iešu, svēta Māre,
Man nebija, ka vajag:
Ni man govu raibulišu
Ni man baltu villanišu.
- Ej projam, bārenite,
Es tev došu, ka vajag.
Segšu sagšu līdz zemei,
Došu govi raibuliti;
Doš' tavam arajam
Divi bēri kumeliņi,
Lai tas mani piemineja,
Kad ardams, ecedams:
To man deva svēta Māre,
Kad es ņēmu bāreniti. Meklēja tev Rezultāti: 3151 - 3160 no 3219 |
|
