2686-5
Šorīt sniga jauns sniedziņis,
Meža putni kāzas dzeŗ:
Šodien veda lūša meitu
Lāča kunga dēliņam.
Diži putni, mazi putni,
Visi jāja vedibâs.-
Tu, lapsit, loka sieva,
Tu būs' galda klājejiņa;
Tu, vilciņ, stīvs vīriņ,
Tu kumeļu ganitajs;
Tev, zaķiti, lokas kājas,
Tu būs' brūtes kumeliņis;
Zvirbulitis pavāritis,
Nosviluši zābaciņi;
Tu, kraukliti, liels vīriņis,
Tu bij' gaļas kapatajs;
Tu, starkiti, gardegunis,
Tu bij' katla maisitajs;
Bezdeliga šerpa sieva,
Sauc dūšigi: čīgu čēgu!
Cielaviņa baltgālite
Baltautiņa sējejiņa;
Tu, vārniņa, puspeleka,
Tu uguna kūrejiņa;
Tu, naģite, kumpmugure,
Tu ūdeņa nesejiņa;
Žagatite garastite
Garà danča vedejiņa;
Lakstigala grazni dzied,
Ta bij dziesmu teicejiņa.

34040-0
Dabuj' vienu brūnu pupu,
Iestādiju kalniņâ,
Iestādiju kalniņâ
Pašâ kalna galiņâ.
Ta izauga liela gara
Līdz pašàm debesìm.
Es uzkāpu debesîs
Pa tiem pupas zariņim.
Tur satiku Dieva dēlu
Kumeliņu seglojam.
Labrīt, labrīt, Dieva dēls!
Vaj redzeji tēv' ar māti?
- Tēvs ar māti Vāczemê
Dēliņam kāzas dzer.
- Labrīt, labrīt, tēvs ar māti!
Kam man' mazu atstājiet?
- Ņem, dēliņ, gudru galvu,
Veca vīra padomiņu,
Kaldin' asu zobeniņu
Deviņiem žuburiem.
- Kur tas tāds kalejiņš,
Kas to tādu kaldinàs?
Rìgâ pirku, naudu devu,
Vāczemê kaldinaju.
Es nocirtu Prūšam galvu
Ar to asu zobeniņu.
Prūšu meitas gauži raud,
Galviņâ lūkodamas.
"Še guļ manis arajiņis,
Mans maizites devejiņš!"

13644-1
Ai, māte, ai, māte,
Tev ļaudis zagļi,
Gailiti kaunota,
Nozaga nazi,
Gaismini austota,
Nozaga māsu,
Sauliti lecota,
Caur ciemu veda.
Ai, mīļu brāliti,
Sēd' kumeļâi,
Sēdiesa kumeļâ
Dzeniesa māsu.-
Kur, brāliti, panāci
Māsiņu manu?
-Tautinu klētî
Tautinu vidû.
Nāc, māsa, laukâi,
Sēd' kumeļâi!
-Ai, mīļu brāliti,
Nevaru sēdèt,
Nevaru sēdèta,
Nav villainites.
-Še, māsa, villaine,
Sēd' kumeļâi!
-Ai, mīļu brāliti,
Nevaru sēdèt,
Nevaru sēdèta,
Nav gredzenina.
-Še, māsa, gredzenins,
Sēd' kumeļâi!
-Ai, mīļu brāliti,
Nevaru sēdet.
Nevaru sēdèta,
Nav vainadziņa.
-Še, māsa, vainadzinš,
Sēd' kumeļâi!
-Ai, mīļu brāliti,
Nevaru sēdèt,
Jau nakti guleju
Pie tautu dēla.

2221-12
Āziti, buciti, kur liki bārdiņu?
-Atdevu Krieviņam par siena pļaušanu.
Āziti, buciti, kur tu liki sieniņu?
-Atdevu gosniņai par saldu pieniņu.
Āziti, buciti, kur tu liki pieniņu?
-Atdevu pieniņu saviem brāļiem.
Ko tev laba brāļi dara?
-Brāļi manim kaŗâ gāja.
Ko no kaŗa tie pārnesa?
-Divi zelta adatiņas.
Kur palika adatiņas?
-Tàs iespraudu smilšu kalnâ.
Kur palika smilšu kalns?
-To apēda (?) baltas zosis.
Kur palika baltas zosis?
-Aizpeldeja lielu jūru.
Kur palika liela jūra?
-To izdzēra melni vērši.
Kur palika melni vērši?
-Tie aizgāja garu ceļu.
Kur palika garais ceļš?
-To izara Dieva vīri.
Kur palika Dieva vīri?
-Tie uzkāpa debesîs.

13646-15
Mēs deviņi bāleliņi,
Viena pati mūs' māsiņa.
Viena pati mūs' māsiņa
Pūru mala rītiņâ.
Dzirnus šņāce, milna klaudze,
Nedzird pašas dziedatajas.
Ej, māmiņa, maltavê,
Ko dar' mūsu malejiņa?
Māmiņ' nāce istabâ,
Sav' galviņu saņēmusi.
-Ko gaidati, bāleliņi?
Aunatiesi zābakôs,
Dzenait māsai pakaļâ
Pa vizuļu birumiem.
-Nodzenàsi vienu simtu,
Tur deviņi spēlmaniši.
Mani mīļi spēlmaniši,
Priekš ko jūs te spēlejiet?
-Priekš tàs meitas spēlejam,
Ko šo dienu gaŗam vede.
Dzenaitiesi pakaļâ,
Vēl panāksiet celiņâ.
-Nodzenàsi otru simtu,
Tur deviņi kokletaji.
Mani mīļi kokletaji,
Priekš ko jūs te koklejat?
-Priekš tàs meitas koklejam,
Ko vakari gaŗam vede.
Dzenaitiesi pakaļâ,
Vēl panāksiet celiņâ.
-Nodzenàsi trešu simtu,
Ieraug' vienu lielu ciemu.
Paskandina iemauktiņus,
Iztrauceja ciema suņus.
Iznāk divi tautu dēli,
Saņem mūsu kumeliņus.
Ved mūs pašus istabâ,
Sēdin' niedru krēsliņôs,
Izceļ baltu liepas galdu,
Uznes Dieva mielastiņu.
Liek mums ēst, liek mums dzèrt,
Lik lustigi padzīvot.
Mēs neēdam, mēs nedzēram,
Apkārt vieni skatijam.
Ieraugam sav' māsiņu,
Jau micite galviņâ.
Māsiņ zelta drostalite,
Kam tev bija tà darīt?
-Bāliņ putu gabaliņ,
Nevareju tam dariti:
Dzirnus šņāce, milna klaudze,
Tautas nāce klusiņam.
-Māsa zelta drostalite,
Vai tev patīk atpakaļ?
-Brāliņ putu gabaliņ,
Es nevaru to darìt,
Es nevaru to darìt,
Man patike še dzīvot.
Aiznesat māmiņai
Simtu labu vakariņu,
Mazakai māsiņai
Manu zīļu vainadziņu.

33565-0
Ķemmè, meitiņ, brūnus matus,
Mazgà savus rožu vaigus,
Divi jāj ar bēriem zirgiem,
Redzès, kur tie griezisies.
Paši stulbi, zirgi klibi,
Tie aizjāja citu ceļu.
Tie neredz, kur laime mīt,
Meitiņa kà roze zied.
Ķemmè, meitiņ, brūnus matus,
Mazgà savus rožu vaigus,
Divi jāj ar sirmiem zirgiem,
Redzès, kur tie griezisies
Paši stalti, zirgi kalti, -
Šurpu grieza kumeliņus,
Šurpu grieza kumeliņus,
Tie iejāja mūs' sētâ.
Divi kupli ozoliņi
Pie bāliņa staļļa durvu,
Tur piesēja tautu dēli
Savus sirmus kumeliņs.
Paši gāja istabâ,
Tautu meitu lūkoties.
Redz, meitiņa kà rozite,
Kà Vāczemes magonite.
Ak, tu tautu zeltenite,
Būsi mana līgaviņa?
Es tev došu savu roku,
Savu zelta gredzentiņu.

17889-11
Tautiets jūdza, bāliņš jūdza,
Abi jūdza kumeliņus;
Abiem bēri kumeliņi,
Abiem caunu cepurites,
Abiem caunu cepurites,
Abiem lūsu kažociņi,
Abiem lūsu kažociņi,
Abi lūdza klāt sēdèt.
Es stāveju, es domaju
Ne pie viena nesēdèt.
Nezinot iesēdos
Tautas dēla kamanâs.
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimites nama duru.
Gar Laimites nama duru
Trīs kārtàm rozes zied;
Pati Laimes istabiņa
Trīs kārtàm izpuškota.
Pati Laime man' saņēma,
Cēla krēslu apsēsties.
-Sēdi, meita, gaidi godu,
Neba tava Laime sēž,
Laimei zirgi nosvīduši,
Tev vietiņu meklejot.
Kura meita godu gaida,
Tai Laimite kroni pin,
Tai Laimite kroni pina
No rozišu ziediņiem.
Kura godu negaidija,
Tai no ērkšķu zariņiem,
Tai no ērkšķu zariņiem,
No dadzišu lapiņàm.

17889-10
Tautiets jūdza, bāliņš jūdza,
Abi jūdza kumeliņus;
Abiem bēri kumeliņi,
Abiem kaltas kamaniņas.
Stundu stāvu domadama,
Pie ka sēsti kamanâs.
Labak sēdu pie bāliņa,
Lei ļautiņi nirunà,
Lei ļautiņi nirunaja,
Lei nicèla valodiņas.
Nitīšàmi es iesēdu
Tautu dēla kamanâs.
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimiņas namdurìm.
Nitīšam es iegāju
Mīļàs Laimas istabâ.
Mīļàs Laimas istabiņa
Trīskārt daili izpuškota:
Zīlītēmi, pakariemi,
Zaļajàmi palejàm.
Mīļà Laima man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Nisēdešu, mīļà Laima,
Nav man sievas padomiņa.
-Sēd', meitiņa, būsi sieva,
Būs tev sievas padomiņš.
Kura meita godu gaida,
Tai Laimiņa kroni pin
No puķèmi, no rozèmi,
Tīra zelta ielokiem.
Kura goda nigaidija,
Tai Laimiņa kroni pin
No ērkšķiem, no dadžiemi,
Smalku nātru ielokiem.

5032-0
Māra gāja baznicâi,
Mani līdza aicinaja.
Māra joza zelta jostu,
Man apjoza sudrabiņa.
Saka Māra apjozdama:
Tev nav tēva, māmuliņas.
Izdzirdeju tos vārdiņus,
Birst man gaužas asariņas.
Kur bij man noslaucìti
Savas gaužas asariņas?
Pate Māra man iedeva
Savu zīda nēzdaudziņu.
Kur bij man izmazgàti
Māras dotu nēzdaudziņu?
Pate Māra parādija
Zelt' avotu lejiņâ.
Kur bij man izkaltèti
Māras dotu nēzdaudziņu?
Pate Māra parādija
Zelta kārti kalniņâ.
Kur bij man sarullèti
Māras dotu nēzdaudziņu?
Pate Māra parādija
Zelta rulles klētiņâ.
Kur bij man paglabàti
Māras dotu nēzdaudziņu?
Pate Māra pasacija:
Liec pūriņa dibinâ!
Kad tu iesi tautiņâs,
Dod savam arajam,
Dod savam arajam
Svētu rītu slaucities.

26541-3
Divu brāļu pagalmâ
Divi smuidri ozoliņi;
Pilni zari sīku putnu,
Strazdiņš dzied galotnê,
Strazdiņš dzied galotnê,
Lakstigala pazarê.
Strazdiņš saka dziedadams:
Kas tur brauc? zeme rīb.
Lakstigala atbildeja:
Tur brauc pate brāļu māsa.
Lakstigalai strazdiņš teica:
Tev vārtiņi jaatver!
Lakstigala atbildeja:
Lai ver pate brāļu māsa!
Atver vārtus brāļu māsa,
Iebrauc brāļu pagalmâ.
Iznāk divi jauni brāļi,
Kà ozoli lapodami;
Iznāk divas jaunas māršas,
Kà ieviņas ziededamas;
Iznāk veca māmuliņa,
Asariņas slaucidama:
Manu mīļu auklejumu,
Tu tik tāļu tautiņâs!
Ši devita vasariņa,
Pirmu reizi sērstu nāci,
Pirmu reizi sērstu nāci,
Māršu godu raudzities.
Kur mārša krēslu cēla,
Kura ņēma villaniti.
Vecakà krēslu cēla,
Jaunà ņēma villaniti,
Jaunà ņēma villaniti,
Kukuliša gribedama.