13711-0
Es iedevu sav' māsiņu
Tâis tāļâs tautiņâs.
Es nezinu, kamlabad
Man sirsniņa gauži sāp.
Vaj būs māsa noskumuse
Tâis tāļâs tautiņâs?
Tâi trešâ mēnesî
Atnāk maza grāmatiņa.
Grāmatiņâ ierakstits:
Jāj māsiņu apraudzìt!
Vēl pie vārtiem nepiejāju,
Nāk māsiņa vārtus vērt.
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Sak' tiešam, man' māsiņ,
Kādas vainas tu sūdzies?
-Sūras dienas, grūtas dienas,
Manu mīļu bāleliņ!
-Nāc ārâ, tautu dēls,
Nāc ar mani parunàt.
Nāc, māsiņa, klētiņâ,
Parād' savu dzīvošanu.
Es atradu klētiņâ
Pelav' maizi, rudzu putru,
Pelav' maizi, rudzu putru,
Trīsžuburu kančakiņu.
Tausies, māsiņ, drīz jo drīz,
Tev' māmiņa gaidìt gaida.
Tautiets lūdza raudadams:
Pamet vēl šādu gadu!
Nepamešu, nepamešu,
Māmiņ', viņu gaidìt gaida.

13646-12
Mēs deviņi bāleliņi,
Viena pate mūs' māsiņa.
Ik rītiņa malti gāja,
Pūru mala rītiņâ;
Dzirnas rūca, milna klaudza,
Dziedaj' pate malejiņa.
Devitâ rītiņâ
Nerūc vairs dzirnaviņas.
Nāk māmiņa no kambara,
Savas rokas lauzidama,
Savas rokas lauzidama,
Asariņas slaucidama.
-Ko gaidiet nu, bāliņi,
Aunatiesi zābakôs,
Aunatiesi zābakôs,
Velciet lūša kažociņus,
Velciet lūša kažociņus,
Lieciet caunu cepurites,
Lieciet caunu cepurites,
Lieciet piešus pie zābakiem,
Lieciet piešus pie zābakiem,
Seglojiet kumeliņus,
Jājiet pakaļ māsiņai
Pa rudzišu birumam.
-Uzjājam augstu kalnu,
Spēlè pieci spēlmaniši.
Labdien, labdien, spēlmaniši,
Priekš ka jūs spēlejat?
-Spēlejami tai māsiņai,
Ko šodien garam veda.
-Pasakiet spēlmaniši,
Vaj panāksim, nepanāksim?
-Steidzaties, steidzaties,
Panāksiet celiņâ.
-Uzjājam vara vārtus,
Skandinam iemauktiem.
Iznāk trīs tautu dēli,
Atslēdz mums vara vārtus,
Atslēdz mums vara vārtus
Ar sidraba atslēdziņu,
Saņem mūsu kumeliņus,
Ieved niedru stallitê,
Ieved niedru stallitê,
Ieber auzas silitê.
Pūš vējiņis, niedras rūca,
Dancoj' mūsu kumeliņi.
Ieved mūs istabâ,
Paceļ mums mēldru krēslus,
Paceļ mums mēldru krēslus,
Pasniedz zelta biķeriti,
Lei sēdami, lei dzerami,
Lei raugam, ko vajaga.
Ni ēdami, ni dzerami,
Raugamiesi sav' māsiņu.
Ieraugam sav' māsiņu
Otrâ galda galiņâ,
Otrâ galda galiņâ,
Jau micite galviņâ.
Aiju, mīļu mūs' māsiņu,
Kam tev bija tà darìt?
-Aiju, mīļi man' bāliņi,
Ko gan bija man darìt?
Dzirnas rūca, milna klaudza,
Tautas brauca klusiņàm.
-Aiju, mīļu mūs' māsiņu,
Vaj tev tīk še dzīvot?
-Aiju, mīļi man' bāliņi,
Gan man tīk še dzīvot.

13730-38
Trīs gadiņi audzinaju
Stallî bēru kumeliņu;
Ceturtâi gadiņâ
Dzelzèm kājas kaldinaju;
Piektajâ gadiņâ
Pirku seglus, iemauktiņus.
Apsegloju kumeliņu,
Jāju māsas apraudzìt.
Ne pusceļa nenojāju,
Nozviedzàs kumeliņš;
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Tek māsiņa vārtu vērt,
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Ver, māsiņa, plaši vārtus,
Lai tek manis kumeliņš,
Lai tek manis kumeliņš
Līdz tautieša namdurvim.
Nāc ārâi, znota šķelmi,
Man ar tevi jarunà,
Es tev būšu pavaicàt,
Kādu vainu māsai devi,
Kādu vainu māsai devi,
Kam māsiņu raudinaji?
Vaj tu ēdi nesamaltu,
Vaj valkaji neveletu?
Gan māsiņa smalki mala,
Gana balti izveleja.
Tava galva, mana roka,
Mans tērauda zobentiņš!
Noskries tava auna galva
Pie vārtiem grabedama. -
Tikai vien apdomaju,
Kas māsai maizi dos.

4976-3
Balta, balta viešņa nāca,
Bez saulites vakarâ.
Ta nebija balta viešņa,
Ta bārenes mīļa Laima.
- Labvakari, bārenite,
Tevi teica saderetu.
- Nava tiesa, mīļa Laima,
Nava man, ka vajaga:
Ne man cimdu, ne man zeķu,
Ne man baltu villainišu.
- Ej, meitiņa, neliedzies,
Es tev došu, ka vajaga:
Došu cimdus, došu zeķes,
Došu baltas villainites.
- Ne man govu, ne man vēršu,
Ne man bēru kumeliņu.
- Došu govis, došu vēršus,
Došu bērus kumeliņus.-
Eit', ļautiņi, skatities,
Kur ved tautas bāreniti:
Pulkiem dzina govis vēršus,
Pulkiem bērus kumeliņus.
Vēl pūriņš pakaļ nāca
Ar deviņi bāleliņi.-
Šķiraties, krūmi, meži,
Es dališu dāvaniņas.
Priedei sedzu baltu sagšu,
Ozolam sudrabiņa,
Baltajam bērziņam,
Tam uzsedzu paladziņu,
Mazajiem kārkliņiem
Pa pārim paķelišu.

33494-2
Kur tu teci, moza peļa? Koladu, koladu!
- Da orùda zerņu zogtu.
Kai ti tevi nasagiva?
- Es ibàgu aļeņâ.
Kai tu ti nanùsoli?
-Sasakiùru kaula guni.
Kai tu ti nasadagi?
- Sasaspraužu odotôs.
Kai tev asnis natecèja?
- Sasazížu ? vacu svìkstu?
Kur tu jèmi vacu svìkstu?
-Vacòs mòtis pyùreņâ.
Kur tei jème vacò mòte?
-Raibas gùvis ciceitî.
Kur tei jème raiba gùvs?
-Zaļis zoļes gaļeņâ.
Kur palyka zaļa zòļa?
-Dìva vèrši nùáduši.
Kur palyka Dìva vèrši?
-Dìva dàli (kollpi) nùdzynuši.
Kur palyka Dìva dàli (kollpi)?
-Uz kaļneņa pili taìsa.
Kur palyka tei pileite?
-Zylòm gunim sadaguse.
Kur palyka tòs pļènteņis?
-Dìva vystas izkosušas.
Kur palyka Dìva vystas?
-Lìpeņâ salàkušas.
Kur palyka tei lìpeņa?
-Dìva dàli nùcàrtuši,
Dìva dàli nùcàrtuši
Ar osìm zùbiním.
Kur palyka tòs skaideņas?
-Jiùreņôs salakstèja.

2221-9
Āziti, Mikuliti, kur liki bārdiņu?
-Atdevu Krieviņam, lai kaļ izkapti.
Kama izkapti?-Ko pļaut sieniņu.
Kama sieniņu?-Ko dot telitèm.
Kama telitèm?-Lai dod pieniņu.
Kama pieniņu?-Ko dot bērniņam.
Kama bērniņam?-Lai gana cūciņas.
Kama cūciņas?-Lai rušina kalniņu.
Kama kalniņu?-Ko sēt miezišus.
Kama miezišus?-Alutiņu darìt.
Kama alutiņu?-Tēvam dot.
Kama tèvam?-Tēvs brauca Rigâ.
Ko tas tēvs tev atveda?
-Div' misiņa adatiņas.
Kur palika adatiņas?
-Tàs iesprauda liepas celmâ.
Kur palika liepas celms?
-Tas sadega zilu guni.
Kur palika zila guns?
-To nodzēsa smalki lieti.
Kur palika smalki lieti?
--Sateceja mellâ upê (upitê).
Kur palika mellà upe (ta upite)?
-To izdzēra melli vērši.
Kur palika mellie vērši?
-Tie aizgāja garu ceļu.
Kur palika garais ceļš?
-Tas saauga smalku birzi.
Kur palika smalkà birzs?
-To nolīda Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie uzkāpa debesîs,
Biķerišus dzerdami,
Glāzites skandinadami-
Lir, lir, lir!

32041-1
Nu ar Dievu, brāliti,
Mitosime cepurites,
Lai es varu kariņâi
Tevi pieminèt.
Žagas mani rāva,
Asariņas bira,
Nu es zinu, brālitis
Mani piemineja.
Nu ar Dievu, tētiņis
Mitosime kumeliņus,
Lai es varu kariņâi
Tevi pieminèt.
Žagas mani rāva,
Asariņas bira.
Nu es zinu, tētiņis
Mani piemineja.
Tev, māmiņa mīļà,
Roku nobučošu,
Tad varēšu kariņâi
Tevi pieminèt.
Žagas mani rāva,
Asariņas bira,
Nu es zinu, māmiņa
Mani piemineja.
Māsiņ mana mīļà,
Mitosime nēzdaudziņus,
Lai es varu kariņâi
Tevi pieminèt.
Žagas mani rāva,
Asariņas bira,
Nu es zinu, māsiņa
Mani piemineja.
Līgaviņa mīļà,
Mitosime gradzentiņus,
Lai es varu kariņâi
Tevi pieminèt.
Žagas mani rāva,
Asariņas bira,
Nu es zinu, līgaviņa
Mani piemineja.
Dievs, palīdzi kaŗâi
Kaŗu uzvarèt,
Mājâs nākšu atpakaļu
Tēva zemitê.

33574-0
Es biju irbite,
Es māku rotàt
No viena kalniņa
Uz otra, treša.
Uzteku trešâ,
Ieraugu tautas:
Deviņi vāģiši,
Simts kumeliņu.
Māmiņa mīļà,
Klēts atslēdziņas,
Lai teku klētê
Rotaties.
Uzvilku smalko
Rakstaino kreklu,
Apvilku kuplos
Zīdainos brunčus,
Apjozu samta
Rakstito joztu,
Uzliku ziedaino
Vaiņadziņu.-
Nokrita vaiņags,
Izbira ziediņi,
Izbira ziediņi
Caur klēts grīdu.
Izauga liepiņa
Caur klēts jumtu,
Izplauka ziediņi
Saulites pusê.
Atjāja tautietis
Cepures puškot.
Rauj, rauj, tautieti,
Ne velti rausi:
Cik ziedu rausi,
Tik simtu dālderu.
Tautiņas skaitija
Uz galda dālderus.
Ripo dālderi
Pa galda virsu,
No galda galiņa
Māmiņas klēpî.
Māmiņa mīļâ,
Saņemi naudiņu,
Ta tavas meitiņas
Šūpuļa nauda.
Māmiņa saņēma
Raudadama.
-Ej nu, meitiņa,
Tautiņàm līdza!
Es jau tev sen teicu,
Kam daiļa nesies:
Ik dienas balts kreklis,
Melni lindraciņi,
Rakstitas zeķites,
Kurpites kājâ.
Ej, mana meitiņa,
Ej raudadama.

13250-42
Strauja, strauja upe tek
Gar bāliņa namdurìm,
Es gribeju caurim jāt,
Baidàs manis kumeliņš,
Baidàs manis kumeliņš
No ūdeņa burbaliņ'.
Kumeļš mani pašu nesa,
Ūdens vilņi kumeliņ'.
Kroga meita gultu taisa,
Aicin' mani kāt gulèt.
Gul tu pati, kroga meita,
Tev ir melli paladziņi,
Man pašam jūritê
Ošu laiva līkumâ.
Teci, mana ošu laiva,
Simtu jūdžu naksniņâ.
Simtu jūdžu tecedama,
Aiztek Saules pagastâ.
Tâi Saulites muižiņâ
Viena veca māmuļite,
Tai vecai māmuļitei
Trīs meitiņas amatâ:
Viena šuve, otra raksta,
Treša zīdu šķeterè.
Man, māmiņa, to meitiņu,
Kas to zīdu šķeterè;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu sirdēstî.
Kur jūs mani ramesit,
Sidēstî nomirušu?
Ramès rožu dārziņâ
Apakš rožu lapiņàm.
Tur uzauga zelta roze
Deviņiem žuburiem,
Lai nāk meitas svētrītâ
Lai piņ rožu vainadziņ':
Lai spīd manis auguminis
Jaunas meitas galviņâ,
Jaunas meitas galviņâ.
Mīļas Māŗas baznicâ.

2221-10
Sikuli, Mikuli, kur liki bārdiņu?
-Atdevu Krieviņam izkapti kalt.
Ko ar izkapti?-Sientiņu pļaut.
Ko ar sientiņu?-Telites barot.
Ko ar telitèm?-Pieniņu slaukt.
Ko ar pieniņu?-Bērniņus barot.
Ko ar bērniņiem?-Cūciņas ganit.
Ko ar cūciņàm?-Kalniņu rušinàt.
Ko ar kalniņu?-Miezišus sēt.
Ko ar miezišiem?-Alutiņu darìt.
Ko ar alutiņu?-Bāliņu dzirdìt.
Ko bāliņš tev laba dara?
-Bāliņš man atnesa vara adatiņu.
Kur palika vara adatiņa?
-To iesprauda liepas celmâ.
Kur palika liepas celms?
-Tas sadega zilu guni.
Kur palika zila guns?
-To nodzēsa smalki lieti.
Kur palika smalki lieti?
-Sateceja mellâ upê (upitê).
Kur palika mellà upe (ta upite)?
-To izdzēra melli vērši.
Kur palika mellie vērši?
-Tie aizgāja garu ceļu.
Kur palika garais ceļš?
-Tas saauga smalku birzi.
Kur palika smalkà birzs?
-To nolīda Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie uzkāpa debesîs.
Tie tur ēda, tie tur dzēra,
Biķerišus sizdami, spēledami.