34043-23
Tupu, tupu, rāpu, rāpu
Par bāliņa pupu dārzu:
Stādij' vienu baltu pupu
Pašâ kalna galiņâ.
Ta izauga tieva gara
Līdz pašàm debesim.
Es uzkāpu debesîs
Pa tiem pupu žuburiem;
Es redzeju Dieva dēlu
Kumeliņu seglojam.
Labrīt, labrīt, Dieva dēls,
Vaj redzeji tēv' ar māti?
-Tēvs ar māti Vāczemê
Saules meitai kāzas dzer.
Dieviņš ņēma Saules meitu,
Pērkons jāja panākšņôs,
Pa vārtiem iejādams,
Nosper zelta ozoliņu.
Trīs gadiņi Saule raud,
Zelta zarus lasidama.
Aptek mani zīžu svārki
Ar ozola asinim.
Vai, Dieviņ, vai, Dieviņ,
Kur es tos izmazgašu?
-Mazgà Māras upitê,
Kur deviņi avotiņi.

17889-7
Nāc ārâ, tautu meita,
Ko es tevim parādišu:
Aiz kalniņa bērits stāv
Rakstitàm kamanàm.
Nāc ārâ, tautu meita,
Es tev daiļi vizinašu.
-Nitīšam es iekāpu
Tautu dēla kamanâs.
Tautiets mani vizinaja
Gar Laimiņas nama duru.
Nitīšam es iegāju
Mīļas Laimas istabâ.
Mīļa Laima man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Mīļa Laima, nisēdešu,
Man nav sievas padomiņš.
-Sēdi, meita, būsi sieva,
Došu sievas padomiņu.
Kura meita godu gaida,
Tai Laimiņa kroni vij,
Tai Laimiņa kroni vij,
Sudrabâ mērcedama.
Kura goda nigaidija,
Tai no dadžu lapiņàm,
Tai no dadžu lapiņàm
Un no ērkšķu pazarèm.

15793-0
Diezin, diezin, vaj tas tiesa,
Ko tie ļaudis daudz runà:
Mana jauna līgaviņa,
Ta ar citu saderejse.
Svētu rītu sētiņâ
Sedloj' bēru kumeliņu,
Sedloj' bēru kumeliņu,
Jāšu viņas apraudzìt.
Ne puslauka nenojāju,
Nozviedzàs kumeliņš.
Kumeļam sviedri pil,
Man rit gaužas asariņas,
Ņemu savu sedlu deķi,
Slauku sviedrus kumeļam;
Ņemu zīda nēzdodziņu,
Slauku gaužas asariņas.
Ne līdz vārtiem nenojāju,
Sāk tie suņi sīvi riet,
Sāk tie suņi sīvi riet,
Iznāk mana līgaviņa,
Iznāk mana līgaviņa,
Baltas rokas lauzidama,
Baltas rokas lauzidama,
Asariņas slaucidama.
Ko tu raudi, kas tev kaiš,
Mana jauna līgaviņa?
-Kà es gauži neraudašu,
Man nomira tēvs, māmiņa!--

17889-4
Bāliņs jūdza, tautiets jūdza,
Abi jūdza kumeliņus.
Bāliņš lūdza, tautiets lūdza:
Nāc, māsiņa, kamanâs.
Labs kumelis tautiešam,
Labs manam bāliņam.
Labak sēdu pie bāliņa,
Lai ļautiņi nerunà,
Lai ļautiņi nerunà,
Lai netaisa valodiņu.
Netīšam es iesēdu
Tautu dēla kamanâs.
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimiņas namdurvìm.
Netīšam es iegāju
Mīļas Laimes istabâ.
Mīļa Laime man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Cel, Laimiņa, nesēdešu,
Nav man sievas padomiņa.
-Sēdi, sēdi, tautu meita,
Laime, tava nesēdeja,
Laimei zirgi piekusuši,
Tev vietiņas meklejot.
Kura meita godu gaida,
Tai Laimiņa kroni pina
Tīra zelta, sidrabiņa,
Dimantiemi piepildija.
Kura godu negaidija,
No ērkšķiem darinaja,
No ērkšķiem darinaja,
Dadžu lapàm piepildija.

11417-2
Ar vagari sadereju,
Kuŗš mēs meitu dabusim.
Tev, vagar, pulka naudas,
Man barots kumeliņš.
Kamēr vagars naudu skaita,
Es pie meitas kambarî;
Kamēr vagars kambarî,
Es ar meitu kamanâs;
Kamēr vagars kamanâs,
Es ar meitu pusceļâ;
Kamēr vagars pusceļâ,
Es ar meitu pie baznicas;
Kamēr vagars pie baznicas,
Es ar meitu baznicâ;
Kamēr vagars baznicâ,
Es ar meitu pie laulibas;
Kamēr vagars pie laulibas,
Es ar meitu no baznicas;
Kamēr vagars no baznicas,
Es ar meitu pusceļâ;
Kamēr vagars pusceļâ,
Es ar meitu sētiņâ;
Kamēr vagars sētiņâ:
Es ar meitu klētiņâ;
Kamēr vagars klētiņâ,
Es ar meitu gultiņâ.

13709-11
Tautas kala svina dzirnas
Aiz kalniņa lejiņâ,
Tie gribeja mūs' māsiņu
Paslepeni maldinàt.
Tas būs nieki, tautu dēlis,
Jutìs mani bāleniņi.
Tīšam jāju svētu rītu
Sav' māsiņu apraudzìt.
Es atradu sav' māsiņu
Svētu rītu maldinam.
Ar dusmàm neredzeju,
Kur piesēju kumeliņu.
Maurâ dūru zobeniņu,
Tur sien' savu kumeliņu.
Dievs palīdz, man' māsiņ,
Kas tev lika, ko tu mal?
-Paldies, manu bāleniņu,
Tautas lika, tad es malu.
-Pušam šķēlu liepas milnu
Deviņiem gabaliem.
Nākat, tautas, raugaties,
Brālits skalda dzirnatiņas.
Drīz gribeju znotu vilkt
Par asaju zobeniņu,
Maģķenit apdomaju,
Kas māsai maizi dos,
Kas māsai maizi dos
Par vaiņaga ņēmumiņu.

17889-1
Bāliņš jūdza, tautiets jūdza,
Abi jūdza kamanâs;
Abiem bēri kumeliņi
Un rakstitas kamaniņas.
Bāliņš lūdza, tautiets lūdza:
Nāc, meitiņa, klāt sēdèt!
Stundu stāvu domadama,
Kuŗam ieti klāt sēdèt.
Netīšam es iesēdu
Tautu dēla kamanâs;
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimites namdurvim.
Stundu stāvu domadama,
Vaj sliegsnim pāri kāpt.
Netīšam es iegāju
Laimes mātes istabâ;
Laimes māte man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Nesēdešu, mīļa Laime,
Man nav sievas padomiņa.
-Sēdi, meita, gaidi goda,
Būs tev sievas padomiņš.
Kuŗa meita goda gaida,
Tai Laimite kroni pina,
Tai Laimite kroni pina,
Tīra zelta, sudrabiņa;
Kura goda negaidija,
Tai no ērkšķu pazarèm,
Tai no ērkšķu pazarèm,
No dadzišu lapiņàm.

5033-0
Māriņ' gāje baznicâ,
Mani līdzi aicinaja.
Pati joze zeltu jostu,
Man apjoze sudrabiņ'.
Sacij' pati apjozdama:
Tev nav tēva, ne māmiņas.
Es dzirdeju to vārdiņ',
Birst man gaužas asariņas.
Māŗa deve zīžautiņu
Asariņas noslaucìt.
Noslauciju asariņas,
Iemet' nātru krūmiņâ.
Gaŗam gāje jauni puiši,
Cepur' nese šaujiņâ.
- Kas tur spīd, kas tur mirdz
Tanî nātru krūmiņâ?
- Mīļas Māŗas zīžautiņš,
Bāŗa bērna asariņas.-
Mīļai Māŗai pavaicaju:
Kur es viņu izmazgašu?
Mīļa Māŗa pasacij':
Zeltâ ? upê lejiņâ.
Mīļai Māŗai pavaicaju:
Kur es viņu izžāvešu?
Mīļa Māŗa pasacij':
Zeltâ rožu dārziņâ.
Mīļai Māŗai pavaicaju:
Kur es viņu paglabaš'?
Mīļa Māŗa pasacij':
Savâ zeltâ lāditê,
Aiz deviņàm atslēgàm.

26541-5
Gan pazinu brāļa sētu,
I tumsâ dagājuse:
Pie vārtiem(i) ozoliņis
Maztitiem zariņiem.
Tur dziedaja sīki putni
Pilni zari, pazarites,
Strazdiņš dzied virsùnê,
Lakstigala pazarê.
Strazdiņš saka dziedadamis:
Kas tur brauc? zeme rīb.
Tur atbrauca ta māsiņa,
Kura tāļu tautiņâs.
Piebraukusi pie vārtiem,
Sauc bāliņu vārtu vērt.
Bāliņš vārtu neatvēra,
Atver āru lakstigala.
Iznāk divi bāleliņi,
Kà kundziņi zābakôs;
Iznāk brāļu līgaviņas,
Kà ieviņas ziededamas;
Iznāk veca māmuliņa,
Zīdautiņu rakstidama,
Zīdautiņu rakstidama,
Asariņas slaucidama.
-Ai, tu manu mīļu bērnu,
Kà tu tiki šâi zemê?
Vaj vējiņis tev' atpūta,
Vai ūdens atlīgoja?
Ne vējiņis man' atpūta,
Ne ūdens atlīgoja:
Tautu dēla kumeliņi,
Rakstitàs kamaniņas.

13730-1
Oì, bàeliņ, kur tu iesi,
Bolltas kàjas oudaemies?
- Jáš' màesiņas aproùdzít,
Dzyrdu toutas nycanam.
Na pie vártu nadajáju,
Tak màesiņa roudádama,
Vienu ruoku vártus vèra,
Uotru sloùka osaeriņas.
Pag', màesiņ, griez celiņu,
Lei tak muns kuimeliņš,
Lei tak muns kuimeliņš
Lìdz pot toutu nomduirviem.
Stáest', màesiņ, stáestídama,
Kas tev' gouži rúdanája?
- Vìra màeta vallna màeta,
Tij maen' gouži rúdanája.
- Nàc árâ, znùota škellmi,
As uz tevi pavaìcéšu:
Voj tu édi nasamolltu,
Voj nasáji navalátu?
Muna ruoka, tova golva,
Muns tàrouda zùoebeniņš!
Lìdz puisíti vien pavylku
Tàroudiņa zùoebeniņu,
Tá sabyra sveši ļouds,
Ká zvirbuļi kaņepâs.
Tyk tùo vál apdùomáju,
Kas màsai maizas duos.