34748-0
Izauga meitiņa
Kà viena liepiņa,
Nu gribu vīriņa
Bez sava gala.
Satiku puisiti
Tiltiņa galâ,
Visi mani kauliņi
Tirptin tirpa.
Puisitis mīļais,
Puisiti daiļais,
Būsi man draudziņš,
Gauži tev lūdzu.
Ja tu neturi
Žēligu prātu,
Tad mana pēdigà
Stundiņa klāt.
Gan lasu odziņas,
Gan šķinu riekstiņus,
Nevaru puisiti
Pielabinàt.
Cepu desu pannâ,
Leju alu kannâ,
Nevaru puisiti
Pielabinàt.
Griežu siltu priekšiņu,
Dodu saldu mutiti,
Nu varu puisiti
Pielabinàt.

17875-5
Kas, māsiņa, tev vēleja
Sēdèt kalpa kamanâs?
Plati tavi brūni svārki,
Šauras kalpa kamaniņas.
Visi tavi radi rauda,
Ka tu kalpa līgaviņa.
-Kam, radiņi, jūs raudat,
Kad es pate neraudaju?
Vaj nav rudzi, vaj nav mieži
Kalpa vīra klētiņâ?
Vaj nav govis, vaj nav aitas
Kalpa vīra laidarâ?
Labak laba kalpa sieva,
Ne nabaga saimeniece.
Kas bagata kalpa sieva,
Saujâ naudu šķindinaja;
Kas nabaga saimeniece,
Saujâ slauka asariņas.

33642-3
Es piesārku kà brūklene,
Pa durìm ieiedam'.
Es redzeju savu sirsniņ'
Sēžam galda galiņâ.
Es dzīros klātu kļūt,
Viņš ārâ pa durìm.
Es dzīros pavaicàt,
Kur guleja šo naktiņ',
Vaj gulej' pie māmiņ',
Vaj pie citas mātes meitas.
-Pie eglites es guleju,
Skujàm klāju paladziņ'.
-Vaj tu traks,mans mīļakais,
Kam tu man nesacij?
Es tev būtu nostellejs'
Pāru linu paladziņ',
Pāru linu paladziņ',
Pāru baltu villainišu,
Pāru mutes nēzdotiņu,
Pāru smalku linu micu.

31982-0
Es, karâi aizjādamis,
Izzakalu zobentiņu,
Izzakalu zobentiņu
Abi puses cērtamo.
Sakapaju jodu māti
Deviņiemi gabaliem.
Man apskrēja brūni svārki
Jodu mātes asinim.
Uz Dieviņu pavaicaju,
Kur būs man izmazgàt.
Dieviņš man pasacija:
Meklè tāda ezeriņa,
Meklè tāda ezeriņa,
Kur deviņas upes tek,
Devitâ čegamâ ?
Būs tev svārkus izmazgàt.
- Uz Dieviņu pavaicaju,
Kur būs man izkaltèt.
- Mīļas Laimes kambarî
Sudrabiņa kārtiņâ.
- Uz Dieviņu pavaicaju,
Kur būs man sarullèt.
- Mīļas Laimes kambarî
Sudrabiņa rullitî.

7876-3
Trīs meitiņas māmiņai,
Trīs raibites pūriņâ.
Pavaicaju māmiņai:
Kuru dosi pirmajai?
- Rupi diegi, lieli raksti,
To es došu pirmajai.
To aizvede mežgalieši
Pašâ meža dibinâ.
- Pavaicaju māmiņai:
Kuru dosi otrajai?
- Smalki diegi, smalki raksti,
To es došu otrajai.
To aizvede zemgalieši
Pašâ zemes galiņâ.
- Pavaicaju māmiņai:
Kuru dosi trešajai?
- Zīda diegi, zelta raksti,
To es došu trešajai.
To aizvede jūrmalieši
Pašâ jūras maliņâ.
- Pavaicaju māmiņai:
Ko tev katra atnesuse?
- Pirmà nesa zīdautiņu,
Otra linu nēzdaudziņu,
Pastarite jūrmalâ
Atnes' zelta gabaliņu.

15252-0
Aiz upites meitas dzied
Melnajàm galviņàm;
Viena pati baltgalvite,
Ta būs mana līgaviņa.
Saki manim, tautu meita,
Vaj būs brist, vaj peldèt?
-Brīv tev brist, brīv peldèt,
Es pie tevim gan neiešu.
-Labi, labi, tautu meita,
Ka tu manim atsaciji,
Nejāš' vairs tumšas naktis,
Nesvīdešu kumeliņu,
Sav' mūžiņu nekavēšu,
Sav' naudiņu netērešu.
Griežu bēri atpakaļ,
Jāš' uz citu mātes meitu.
Būs māmiņa, kas dos meitu,
Nāks meitiņa dziedadama,
Nāks meitiņa dziedadama,
Kà rozite ziededama.

13250-48
Kur tu jāji, ciema puisi,
Jau saulite vakarâ?
Gul' tepat, ciema puisi,
Es tev vietu pataisišu,
Es tev vietu pataisišu
Pie lodziņa kambarî.
Guledams nolūkoju,
Ko dar' ciema zeltainites.
Viena vērpa, otra auda,
Trešà zīdu tecinaja,
Ceturtà, pastarite,
Ta baroja kumeliņu.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kas baroja kumeliņu;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Meitu bēdu nomirušu?
Rociet rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur uzauga kupla roze
Manâ galvas galiņâ.
Tur sanāca ciema meitas
Ik sestdienas kroņus vīt,
Ik sestdienas kroņus vīt,
Ik svētdienas baznicâ.
Laužiet, meitas, zarus manus,
Galotniti nelaužiet,
Lai paliek galotnite
Vējiņam vēdinàt,
Vējiņam vēdinàt,
Putniņam uzmesties.
Atjāj divi Dieva dēli,
Nolauž pašu galotniti,
Nolauž pašu galotniti,
Aizspraužàs aiz cepures,
Aizspraužàs aiz cepures
Ienes Māŗas baznicâ,
Ienes Māŗas baznicâ,
Ieliek Māŗas šūpulî.
Čūdàs Māŗa, brīnàs Māŗa:
Kas ši tāda puķe, roze?
Ta nebija puķe, roze,
Ta bij puiša dvēselite,
Ta bij puiša dvēselite,
Meitu bēdu nomiruse.

5256-4
Ciemâ auga zeltainite,
Ne pie viena ta negāja.
Tīšam jāju provedams,
Vaj ta nāca, vaj nenāca.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Nāk meitiņa raudadama,
Nāk meitiņa raudadama,
Asariņas slaucidama.
- Ko tu raudi, kas tev kait,
Ko tik žēli žēlojies ?
- Kà es žēli neraudašu,
Nav man tēva, ne māmiņas,
Nav man tēva, ne māmiņas,
Ne īstaja bāleliņa.
- Nāc, meitiņa, tu pie manis,
Es būš' tavis tēvs, māmiņa,
Es būš' tavis tēvs, māmiņa,
Ir īstajis bāleliņš.
Es kumeļu apsedlošu,
Tu gultiņu pataisisi.

7876-1
Tev, māmiņ, trīs meitiņas,
Trīs pūriņu vajadzeja.
Parād' man, māmaļiņ,
Kurš pūriņš vecakàs.
- Tas, dēliņ, vecakàs
Ar tērauda atslēdziņu.
- Parād' man, māmaļiņ,
Kurš pūriņš videjàs.
- Tas, dēliņ, videjàs
Ar sudraba atslēdziņu.
- Parād' man, māmaļiņ,
Kurš pūriņš pastarites.
- Tas, dēliņ, pastarites
Ar dimanta atslēdziņu.
Domajam, gādajam,
Kur mēs kuru izdosim.
Pirmo devu Vidzemê,
Videjo Vāczemê,
To trešo, pastariti,
Dziļajâ Krievzemê.
Redzesim, māmaļiņ,
Ko tàs katra atnesìs.
Pirmà nesa zīdautiņu,
Videjà linu kreklu,
Jau ta pati pastarite
Uzsedz baltu vilnaniti.

31923-1
Uz tò viņa lauka
Zaļis bèrzis golâ
Zam zaļú úzuļeņu
Kazaku nùsyta.
Ni kazakam tàva,
Ni kazakam mòtis,
Ni jam sovys ļaùdaveņis,
Nikam pasažàlót.
Iztecèja vína,
Iztecèja ùtra,
Iztak treša ļaùdaveņa,
Gauži raudódama.
Celís, munu veìru,
Celís, oròjeņu,
Ekur tovs kumèļeņš
Pa laùku doncòja.
Lai jis víns doncoi,
Lai jis víns guļoi.
Sópèja muna gaļveņa,
Navarèju pacelt.
Pìglób mani pošu,
Pìglób kumèļeņu,
Pìglóbuse, nùvaduse
Leìdz ar tev' iz mòjóm.
Nùvadus' iz mòjóm,
Laid kumeli stallî,
Nùsadloi, apdečoi,
Pìber teìr' auzeņu.