13250-48
Kur tu jāji, ciema puisi,
Jau saulite vakarâ?
Gul' tepat, ciema puisi,
Es tev vietu pataisišu,
Es tev vietu pataisišu
Pie lodziņa kambarî.
Guledams nolūkoju,
Ko dar' ciema zeltainites.
Viena vērpa, otra auda,
Trešà zīdu tecinaja,
Ceturtà, pastarite,
Ta baroja kumeliņu.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kas baroja kumeliņu;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Meitu bēdu nomirušu?
Rociet rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur uzauga kupla roze
Manâ galvas galiņâ.
Tur sanāca ciema meitas
Ik sestdienas kroņus vīt,
Ik sestdienas kroņus vīt,
Ik svētdienas baznicâ.
Laužiet, meitas, zarus manus,
Galotniti nelaužiet,
Lai paliek galotnite
Vējiņam vēdinàt,
Vējiņam vēdinàt,
Putniņam uzmesties.
Atjāj divi Dieva dēli,
Nolauž pašu galotniti,
Nolauž pašu galotniti,
Aizspraužàs aiz cepures,
Aizspraužàs aiz cepures
Ienes Māŗas baznicâ,
Ienes Māŗas baznicâ,
Ieliek Māŗas šūpulî.
Čūdàs Māŗa, brīnàs Māŗa:
Kas ši tāda puķe, roze?
Ta nebija puķe, roze,
Ta bij puiša dvēselite,
Ta bij puiša dvēselite,
Meitu bēdu nomiruse.

13250-48
Kur tu jāji, ciema puisi,
Jau saulite vakarâ?
Gul' tepat, ciema puisi,
Es tev vietu pataisišu,
Es tev vietu pataisišu
Pie lodziņa kambarî.
Guledams nolūkoju,
Ko dar' ciema zeltainites.
Viena vērpa, otra auda,
Trešà zīdu šķetereja,
Ceturtà, pastarite,
Ta baroja kumeliņu.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kas baroja kumeliņu;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Bēdiņâs nomirušu?
Rociet rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur uzauga kupla roze
Manâ galvas galiņâ.
Tur sanāca ciema meitas
Ik sestdienas kroņus vīt,
Ik sestdienas kroņus vīt,
Ik svētdienas baznicâ.
Laužiet, meitas, zarus manus,
Galotniti nelaužiet,




Atjāj divi Dieva dēli,
Nolauž pašu galotniti,
Nolauž pašu galotniti,


Ienes Māŗas baznicâ,
Ienes Māŗas baznicâ,
Ieliek Māŗas šūpulî.
Saka Māŗa raudadama:
Kas ši tāda puķe, roze?
Ta nebija puķe, roze,
Ta bij puiša dvēselite,
Ta bij puiša dvēselite,
Meitu bēdu nomiruse.

13250-48
Kur tu jāji, ciema puisi,
Jau saulite vakarâ?
Jāj pie manis, ciema puisi,
Es tev vietu pataisišu,
Es tev vietu pataisišu
Pie lodziņa klētiņâ.
Noskatos guledams,
Ko dar' ciema zeltainites.
Viena vērpa, otra auda,
Trešà zīdu šķetereja,
Ceturtà, jaunakaja,
Ta baroja kumeliņu.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kas baroja kumeliņu;
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Meitu bēdu nomirušu?
Sarkan' rožu dārziņâ
Zem rožu saknitèm.
Tur uzauga kupla roze
Manâ galvas galiņâ.


















Saka Māra raudadama:
Kas ši tāda puķe, roze?
Ta nebija puķe, roze,
Ta bij puiša dvēselite,
Ta bij puiša dvēselite,
Meitu bēdu nomiruša.