33494-8
Kur tu teci, rudzu pele? Līgo, līgo!
- Pirtê teku pirti kurt. Līgo, līgo!
Kà tu dūmôs nenoslāpi?
- Pateceju palāvê.
Ko tu ēdi, ko tu dzēri?
- Skujas ēdu, dūņas dzēru.
Kà tev muti nebakstija?
- Apsvaidiju ar sviestiņu.
Kur tu ņēmi to sviestiņu?
- Vecas mātes podiņâ.
Kur ta veca māte ņēma?
- Ribas goves pupiņôs.
Kur ta raiba gove ņēma?
- Zaļas zāles rasiņâ,
Zaļas zāles rasiņâ,
Baltābola kalniņâ.

13276-2
Kur tu jāsi, smuks puisiti,
Tik vēlâje vakarâ?
Jāj pie mani, smuks puisiti,
Es tev došu naktes mājas,
Es tev došu naktes mājas,
Kumeļami tīras auzas,
Kumeļami tīras auzas,
Pašam gultu uztaisitu,
Pašam gultu uztaisitu
Smalkiem linu palagiem,
Smalkiem linu palagiemi
Mīkstiem dūnu spilveniem,
Mīkstiem dūnu spilveniemi,
Rožu deķi apsegam,
Rožu deķi apsegami,
Pate iešu klātgulèt.-
No rītiņa celdamiesi
Abi divi žēli raud.
Viens raud - žēli projam jāti,
Otram žēli šeit palikt.
-Neraud žēli, palikuse,
Rakstiš' mazu grāmatiņu!
Kad atnāca grāmatiņa,
Jau ar citu sadereta,
Jau ar citu sadereta,
Trīs svētdienas sludinata,
Trīs svētdienas sludinata,
Ceturtâja salaulata.-
Kad no kaŗa mājâs jāju,
Izpuškotu kumeliņu,
Skauģu bērni sasēduši
Mana ceļa maliņâ.
Mūkat nosti, skauģu bērni,
Samīs manis kumeliņš,
Samīs manis kumeliņis
Ar tērauda pakaviem,
Ar tērauda pakaviemi,
Ar sudraba nagliņàm;
Kur kājiņu virsû spēra,
Uguntiņa pakaļ lēca;
Kad uzmina uz akmeņa,
Akmenitis pušu plīsa.

13274-0
Kur tu iesi, smuks puisiti,
Pelekiem svārciņiem?
-Cauri Rìgu, caur Jelgavu
Uz Dobeles meitiņàm.
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Nāk meitiņa raudadama,
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Ko tu raudi, kas tev kait,
Mana jauna līgaviņa?
-Kà bij manim neraudàt,
Ne man tēva, ne māmiņas.
-Nāc pie manis tu, meitiņa,
Man iraid tēvs un māte.
-Ko mēs tādi darisim,
Abi jauni sagājuši?
-Sēsim rozes,pīsim kroņus,
Kopsim plašu rožu dārzu.

5256-1
Sen dzirdeju tautiņâs
Augam daiļu zeltainiti,
Augam daiļu zeltainiti,
Ne pie viena neejot.
Tīšam jāju proves dēļ,
Vaj ta nāca, vaj nenāca.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Nāk zeltaine raudadama.
- Ko tu raudi, kas tev kait,
Daiļà ciema zeltainite ?
- Kà es gauži neraudašu,
Nav man tēva, ne māmiņas,
Nav man tēva, ne māmiņas,
Ne bagatu bāleliņu.
- Nāc pie manis, zeltainite,
Man ir tēvs, māmuļite,
Man ir tēvs, māmuļite,
Ir bagati bāleliņi.

31933-5
Bāleliņš karâ gāja,
Nepuškota cepurite,
Tec, māsiņa, dārziņâ,
Puško brāļa cepuriti!
Dzidadama ieteceju,
Raudadama appuškoju.
-Ka, masiņ, gauži raudi,
Vaj tev savu rožu žēl?
-Man nav savu rožu žēl,
Man jau tevis paša žēl.
Bāleliņ, bāleliņ,
Kad tu nāksi ciemoties?
-Par deviņas vasariņas,
Tad es nākšu ciemoties.
-Devitâ gadiņâ
Ietek bēris kumelits.
Kumeliņ, kumeliņ,
Kur palika jājejits?
-Tur palika jājejits,
Kur aseņu upe tek,
No kauliem tiltu taisa,
Kaudzèm krāva cepurites.

13730-21
Kur tu gāji, bāleliņ,
Vakarâ kājas āvi?
- Ieš' māsiņas apraudzìt,
Dziržu tautas niecinam.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Nāk māsiņa raudadama,
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Sētâ dūru zobeniņu,
Tur piesēju kumeliņu.
Nāc laukâ, māsas svaini,
Ko tev mana māsa dara?
Vaj tu ēdi nevāritu,
Vaj valkaji nemazgatu?
Balts krekliņš mugurâ,
Cepta maize skapî bij.
Es sasitu tautu galdu
Deviņôs gabalôs,
Lai tautàm galda žēl,
Kà man savas māsas žēl.

32099-0
Lempu tēvam pieci dēli,
Neviens negrib karâ iet;
Apšu meita sedlo zirgu,
Grib par varu karâ iet.
Apseglojsi kumeliņu,
Piejož zelta zobentiņu.
- Ar Dieviņu, tēvs, māmiņa,
Jaunakie bāleliņi!
Pirmo birzi es izjāju,
Kà bitite dziedadama;
Otru birzi izjājusi,
Satiek' karu karojam.
Es padevu dievpalīgu
Kara vīru virsniekam.
Saka veci kara vīri:
Tas nav mūsu bāleliņš!
Jāj, māsiņa, sētiņâ,
Godà tēvu, māmuliņu.
Tev pieder tēva zeme,
Tēva bēri kumeliņi.

34039-5
Man bij viena balta pupa,
Kur es viņu iedēstišu?
Baltâ smilšu kalniņâ,
Tur es viņu iedēstiju.
Ta izauga liela gara
Līdz pašàm debesìm.
Es uzkāpu debesîs
Pa tàm pupas lapiņàm;
Ieraudziju Dieva dēlu
Baltu zirgu seglojam.
Labrīt, labrīt, Dieva dēls!
Vaj redzeji tēv' un māti?
-Tēvs ar māti Vāczemê
Saules meitai kāzas dzer.
Saule pate pūru veda,
Meža galus veltidama:
Ozolam raibus cimdus,
Liepai baltu villainiti,
Mazajam kārkliņam
Apzeltitus prievitiņus.

13595-2
Atsēdos, nodzēros
Straujupites maliņâ.
Atpelž zaļa līdeciņa,
Norauj manu vaiņaciņu.
Ņem, bāliņ, ošu laivu,
Dzen pēc manu vaiņaciņu.
-Ošu laiva gŗūta laiva,
Dzili grime dibenâ.
-Ņem, bāliņ, liepu laivu,
Ta tev' viegli vizinàs.
-Nu sadzinu, nu panācu
Laba vīra rociņâ,
Laba vīra rociņâ,
Zelta vadža galiņâ.
-Ņem, bāliņi, simtu mārku,
Izpirc manu vaiņaciņu.
-Es jau devu divi simtu,
Ne galviņu neatgrieze,
To vārdiņu vien sacija:
Lai nāk pati valkataja.

14515-0
Tek meitiņa šurpu, turpu,
Tek par sētu raudadama:
Aiz vārtim ieraudzijse
Seši bēri kumeliņi.
Piecim sedli mugurâi,
Sestam balta villainite.
Ietecejse istabâi
Pie māmiņas, raudadama:
Ai, māmiņa mīļa, balta,
Vaj es tevim apnikuse?
- Ai, meitiņa, mīļvārdite,
Vaj es tautas aicinaju?
To tev dara lieli radi,
Tavas pašas tikumiņš.
- Nedod mani, māmuļite,
Pirmâi tautu jājumâi;
Lai tàs jāja piecas reizas,
Lai sviedreja kumeliņus,
Lai neteica citu reizu:
To mēs viegli dabujam.