13730-29
Kur tu jāsi, bāleniņu,
Vakarâi kājas avi?
- Jāšu māsu apraudzìt,
Dziržu tautas niecinam.
Ne pusceļa nenojāju,
Nozviedzàs kumeliņš;
Ne pie vārtu nepiejāju,
Nāk māsiņa raudadama,
Nāk māsiņa raudadama,
Asariņas slaucidama,
Vienu roku vārtus cēla,
Otru slauka asariņas.
Cel, māsiņa, plati vārtus,
Lai tek manis kumeliņis,
Lai tek manis kumeliņis,
Lai nelauzu zobentiņu.
No dusmàm nezinaju,
Kur piesieti kumeliņu,
Pagalmâ tāda klaja,
Ne tur mieta, ne tur staba;
Sētâi dūru zobentiņu,
Tur piesēju kumeliņu;
Danco manis kumeliņis
Gar tērauda zobentiņu.
Nāc ārâi, svaiņa šķelmi,
Ko es tev pavaicašu,
To es tev pavaicašu:
Kāda vaina māsiņai?
Vaj tu ēdi nevāritu,
Vaj valkaji nemazgatu?
Cepta maize kambarî,
Balts krekliņis mugurâi.
Tava galva, mana roka,
Mans tērauda zobentiņš!
Noskries tava pogas galva
Līdz vārtiemi grabedama.
Būtu cirtis, apdomaju,
Kas māsai maizi dos.
Kas māsai maizi dos
Vecajâs dieniņâs.

33494-0
Kur tu teci, doru pele?
Kolidù, kolidù!
-Tek' uz zārdu zirņus ēst.
Kolidù, kolidù!
Ka tev' tur nenosita?
Kolidù, kolidù!
-Es iebēgu aliņâ.
Kolidù, kolidù!
Ka tu tur nenosali?
Kolidù, kolidù!
-Sasakūru kaula guni.
Kolidù, kolidù!
Ka tu tur nesadegi?
Kolidù, kolidù!
-Sasaspraužu adatâs.
Kolidù, kolidù!
Kâ tev tas nesāpeja?
Kolidù, kolidù!
-Sasmēreju vecu sviestu.
Kolidù, kolidù!
Kur tu jēmi vecu sviestu?
Kolidù, kolidù!
-Vecas mātes tīnitê.
Kolidù, kolidù!
Kur ta jēme veca māte?
Kolidù, kolidù!
-Raibas govs cicitî.
Kolidù, kolidù!
Kur ta jēme raiba govs?
Kolidù, kolidù!
-Zaļas zāles galiņâ.
Kolidù, kolidù!
Kur palika zaļa zāle?
Kolidù, kolidù!
-To noēda Dieva zirgi.
Kolidù, kolidù!
Kur palika Dieva zirgi?
Kolidù, kolidù!
Tos aizjāja Dieva dēli.
Kolidù, kolidù!
Kur palika Dieva dēli?
Kolidù, kolidù!
-Tie uzkāpa debesîs.
Kolidù, kolidù!
Tie uzkāpa debesîs
Pa sudraba trepitèm.

5256-5
Ciemâ daiļa sērdienite,
Ne pie viena ta negāja.
Tīšam jāšu pie sērdienes,
Vaj ta nāca, vaj nenāca.
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Nāk sērdiene raudadama.
- Ko tu raudi, kas tev kait,
Daiļà ciema zeltenite ?
- Kà es gauži neraudašu ?
Man nav tēva, māmulites.
- Nāc, meitiņa, tu pie manis,
Man ir tēvs, māmulite.
- Ne, puisiti, es neiešu,
Lepnis tavs tēvs, māmiņa.
Es gaidišu sērdieniti,
Tad es iešu dziedadama.

33494-3
Kur tecesi tu, pelite? Līgo, līgo!
- Mežâi teku dēļu plēst.
Dēles tevi nositìs.
- Palīdīšu apakš zemes.
Ko ēdisi apakš zemes?
- Vecus praulus krupšinašu.
Vaj tie tev rūkti nebūs?
- Uzēdišu saldu sviestu.
Kur tu jemsi saldu sviestu?
- Vecas mātes spannitêi.
Kur ta veca māte jēma?
- Raibas goves pupiņôs.
Kur ta raiba gove jēma?
- Zaļas zāles rasiņâi.
Kur ta zaļa zāle jēma?
- Tai iedeva mīļš Dieviņis.

3944-9
Maza biju neredzeju,
Kad nomira māmuļiņa;
Nu uzgāju ganidama,
Kur guļ mana māmuļiņa:
Baltâ smilšu kalniņâ
Apakš zaļas veleniņas.
Celies augšâ, māmuļiņa,
Es pacelšu veleniņu,
Es tev gribu pasacìt,
Ko man dara sveša māte:
Pliķi sita, matus plēsa,
Spēr' ar kāju pabeņķê.
Vispēdigi vēl stelleja
Pie ābeles rīkšu grieztu.
Pie ābeles piestājos,
Kà pie savas māmuļiņas;
Birst ābelei balti ziedi,
Birst man gaužas asariņas.

3944-11
Moza beju, naredzèju,
Ka nùmyra mòmuļeņa.
Gaņeidama eş izgòju,
Kur guļ muna mòmuļeņa:
Boltu smilkšu kaļņeņâ
Zam zaļu veļèņeņu.
Çeļís, muna mòmuļeņa,
Eş paçeļšu veļèņeņu,
Eş tev teikšu raudódama,
Kù man dora sveša mòte:
Syta pļiči, pleùça motus,
Sper ar kòju pasúļê.
Seuta mani sveša mòte
Da óbuļis slútu grístu.
Eş dagòju pi óbuļis,
Kò pi sovys mòmuļeņis;
Dèrst óbuļei boļļti zídi,
Maņ bèrst gaudys asareņis.

33620-0
Es Vāciešu bērniņš bij',
Nabags kļuvu dzīvodams:
Pirti kūru, ta nodeg',
Ganôs gāju, govs nosprāg'.
Uziem' vienu augstu kaln'
Lāpij' savu kažociņ'.
Datek' viena melna laps',
Nozog manu adatiņ'.
Adatiņu mekledams,
Uziem' vienu pavāriņ'.
Es tev lūdzu, pavāriņ,
Dod man gaļas pasmeķèt!
Pavārs ņēme uguns pagal',
Sit man pašâ nevietâ.
Piecu mārku ziepju pirku,
Piecas dienas samazgaj',
Melns tur bija, melns palike,
Melns tur paliks mūžigi.

34039-6
Man bij viena raiba roze,
To dārzâ iestādiju.
Ta uzauga kupla, gara
Līdz pašàm debesìm.
Es uzkāpu debesîs
Pa tàm rožu lapiņàm.
Tur redzeju Dieva dēlu,
Kumeliņu sedlojot.
Labdien, labdien, Dieva dēls!
Vaj redzeji tēv' un māti?
- Tēvs un māte Vāczemê
Saules meitai kāzas dzer.
Pati Saule pūru veda
Pa tiem mežu galiņiem.
Priedei cimdi, eglei zeķes,
Bērzam baltas villanites,
Pašam pura kārklišam
Divi zelta gredzeniņi.

4989-1
Man bij viena Turku pupiņ',
Nezinaju, kur stādit;
Iestādiju kalniņâ,
Ta izauga liela gaŗa,
Ta izauga liela gaŗa,
Līdz pašàm debesim.
Es uzkāpu debesîs
Pa tiem pupu zariņiem.
Es prasiju Dieviņam,
Kur guļ mana māmuliņa.
- Augstâ priežu kalniņâ,
Pašâ kalna galiņâ.-
Celies, mana māmuliņa,
Es pacelšu veleniņu,
Es tev teikšu raudadama,
Ko man dara sveša māte:
Matus plūca, pliķi cirta,
Spēr' ar kāju pabeņķê.

15877-2
Tu, puisiti sarkanvaidzi,
Tev šķelmiga valodiņa:
Tu dzīries mani ņemt,
Apņem citu mātes meitu.
Ņem ar Dievu, brauc ar velnu,
Vaj es cita nedabušu?
Dabuš' citu, vēl labaku,
Ne kà tevi , sarkanvaidzi.
Es gan zinu, ko darišu:
Likšu tevi nolādèt
Trīs svētdienas baznicâ
Trīs katoļu ticibâ.
Pirmo gadu novaidesi
Iekš manàmi vaimanàm;
Otru gadu notecesi,
Kà man gaužas asariņas;
Trešo gadu nomirisi
Iekš manàmi sirdsāpèm.