13730-29
Kur tu jāsi, bāleniņu,
Vakarâi kājas avi?
- Jāšu māsu apraudzìt,
Dziržu tautas niecinam.
Ne pusceļa nenojāju,
Nozviedzàs kumeliņš;
Ne pie vārtu nepiejāju,
Nāk māsiņa raudadama,
Nāk māsiņa raudadama,
Asariņas slaucidama,
Vienu roku vārtus cēla,
Otru slauka asariņas.
Cel, māsiņa, plati vārtus,
Lai tek manis kumeliņis,
Lai tek manis kumeliņis,
Lai nelauzu zobentiņu.
No dusmàm nezinaju,
Kur piesieti kumeliņu,
Pagalmâ tāda klaja,
Ne tur mieta, ne tur staba;
Sētâi dūru zobentiņu,
Tur piesēju kumeliņu;
Danco manis kumeliņis
Gar tērauda zobentiņu.
Nāc ārâi, svaiņa šķelmi,
Ko es tev pavaicašu,
To es tev pavaicašu:
Kāda vaina māsiņai?
Vaj tu ēdi nevāritu,
Vaj valkaji nemazgatu?
Cepta maize kambarî,
Balts krekliņis mugurâi.
Tava galva, mana roka,
Mans tērauda zobentiņš!
Noskries tava pogas galva
Līdz vārtiemi grabedama.
Būtu cirtis, apdomaju,
Kas māsai maizi dos.
Kas māsai maizi dos
Vecajâs dieniņâs.

13730-29
Kur tu jāsi, mans brāliti,
Vakarâi kājas avi?
- Jāšu māsu apraudzìt,
Dziržu tautas niecinam.
Ne pusceļa nenojāju,
Nozviedzàs kumeliņš;
Ne pie vārtu nepiejāju,
Nāk māsiņa raudadama,
















Nāc laukâje, švaiņa pūsli,


Kāda vaina māsiņai?
Vaj tu ēdi necepušu,
Vaj nesaji nemazgatu?
Cepta maize uz galdiņa,
Balts krekliņis mugurâi.
Tavs kakliņis, mana roka,
Mans tērauda zobentiņš!


Cirstu kaklu, apdomaju,
Kas māsai maizi dos.
Kas māsai maizi dos
Kas bērniņus pieglaudìs.

13730-29
Kur tu jāsi, mans brāliti,
Vakarâi kājas avi?
- Jāšu māsu apraudzìt,
Dzirdu tautas niecinam.
Ne pusceļa nenojāju,
Nozviedzàs kumeliņš;
Ne pie vārtu nepiejāju,
Nāk māsiņa raudadama,




Cel, māsiņa, plati vārtus,
Lai tek manis kumeliņis,










Nāc laukâi, svaiņa šķelmi,


Kāda vaina māsiņai?
Vaj tu ēdi necepušu,
Vaj valkaji neveletu?
Cepta maize kambarêi,
Balts krekliņis mugurâi.

13730-29
Kur tu jāsi, mans brāliti,
Vakarâi kājas avi?
- Jāšu māsu apraudzìt,
Dzirdu tautas niecinam.


Ne pie vārtu nepiejāju,
Nāk māsiņa raudadama,
Nāk māsiņa raudadama,
Asariņas slaucidama,
Vienu roku vārtus cēla,
Otru slauka asariņas.

13730-29
























Nāc ārâi, svaiņa šķelmi,
Ko es tev pavaicašu,
To es tev pavaicašu:
Kāda vaina māsiņai?
Vaj tu ēdi nevāritu,
Vaj valkaji nemazgatu?
Cepta maize kambarî,
Balts krekliņis mugurâi.
Tava galva, mana roka,
Mans tērauda zobentiņš!
Noskries tava poda galva
Līdz vārtiemi grabedama.
Būtu cirtis, apdomaju,
Kas māsai maizi dos.
Kas māsai maizi dos
Vecajâsi dieniņâs.

13730-29
Kur tu jāsi, bāleniņu,
Vakarâi kājas avi?
- Jāšu māsu apraudzìt,
Dziržu tautas niecinam.
Ne pusceļa nenojāju,
Nozviedzàs kumeliņš;
Ne pie vārtu nepiejāju,
Nāk māsiņa raudadama,
Nāk māsiņa raudadama,
Asariņas slaucidama,
Vienu roku vārtus cēla,
Otru slauka asariņas.
Cel, māsiņa, plati vārtus,
Lai tek manis kumeliņis,
Lai tek manis kumeliņis,
Lai nelauza vārtu stabu.
Dusmiņâsi nezinaju,
Kur piesieti kumeliņu,


Sētâi dūru zobentiņu,
Tur piesēju kumeliņu;
Danco manis kumeliņis
Gar tērauda zobentiņu.
Nāc ārâi, švāģer' šķelmi,
Ko es tev pavaicašu,
To es tev pavaicašu:
Kāda vaina māsiņai?
Vaj tu ēdi neizceptu,
Vaj valkaji nemazgatu?
Cepta maize virs galdiņa,
Balts krekliņis mugurâi.
Tik necirtu švāģer' šķelmi
Ar tērauda zobentiņu!


To vien labi apdomaju,
Kas māsai maizi dos.
Kas māsai maizi dos
Par vaiņaga nojēmumu.

13730-29
Kur tu jāsi, bāleliņi,
Vakarâi kājas avi?
- Jāšu māsu apraudzìt,
Dziržu tautas niecinaja.


Ne pie vārtu nepiejāju,
Nāk māsiņa raudadama,




Cel, māsiņa, plati vārtus,
Lai tek manis kumeliņis,


Dusmiņâsi nezinaju,
Kur piesieti kumeliņu,


Sētâi dūru zobentiņu,
Tur piesēju kumeliņu;


Nāc laukâ, tautu slava,


Kāda vaina māsai bija?
Vaj tu ēdi neizceptu,
Vaj tu ģērbi neveletu?
Cepta maize kambarî,
Balts krekliņis mugurâi.
Tava galva, mana roka,
Mans tērauda zobentiņš!


Būtu cirtis, apdomaju,
Kas māsai maizi dos.
Kas māsai maizi dos
Vecajâs dieniņâs.

13730-29
Kur tu jāsi, bāleliņu,
Vakarâja kājas āvi?
- Jāšu māsu apraudzìt,
Dziržu tautas niecinam.


Ne pie vārtu nepiejāju,
Nāk māsiņa raudadama,
Nāk māsiņa raudadama,
Asariņas slaucidama,
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Ver, māsiņa, plati vārtus,
Lai es jāju sētiņâ,
Lai es savu zobentiņu
Vārtu stabâ nenolaužu,
Dusmiņâsi nezinaju,
Kur piesieti kumeliņu,


Maurâi dūru zobentiņu,
Tur piesēju kumeliņu;


Nāc laukâja, svaiņa slava,


Kāda vaina mūs' māsiņi?
Vaj tu ēdi neizceptu,
Vaj valkaji neveletu?
Cepta maize kambarîja
Balts krekliņis mugurâja.
Tava galva, mana roka,
Mans tērauda zobentiņš!


Gribej' cirsti, apdomaju,
Kas māsiņi maizi dosa.
Kas māsiņi maizi dosa.
Vecajâsa dieniņâs.

13730-29
Kur tu jāsi, bāleliņ,
Vakarâi kājas avi?
- Jāšu māsu apraudzìt,
Dzirdu tautas niecinam.




















Nāc ārâi, švāger šķelmi,
Ko es tev pavaicašu,
To es tev pavaicašu:
Kāda vaina mūs' māsai?
Vaj tu ēdi nevāritu,
Vaj valkaji nemazgatu?

13730-29
Kur tu jāsi, bāleliņ,
Vakarâi kājas āvi?
- Jāšu māsas apraudzìt,
Dziržu tautas rūdinam.
Ne pusceļa nenojāju,
Nozviedzàs kumeliņš;
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Nāk māsiņa raudadama,


Vienu roku vārtus cēla,
Otru slauka asariņas.
Cel, māsiņa, plaši vārtus,
Laid iekšâ kumeliņu,


Es dusmâs nezinaju,
Kur piesieti kumeliņu,


Zemê dūru zobentiņu,
Tur piesēju kumeliņu;


Nāc laukâ, švāģer' šķelmi,


Kādu vainu māsai devi?
Vaj tu ēdi nevāritu,
Vaj valkaji nemazgatu?
Cepta maize kambarî,
Balts krekliņis mugurâi.
Tava galva, mana roka,
Mans tērauda zobentiņš!


Kaklu cirsti, apdomaju,
Kas māsai maizi dos.