33625-7
Māte raida savas meitas
Svētu rītu baznicâ.
Pārnāk lielas, pārnāk mazas,
Pastarites vien nevaid.
Pastarite aizteceja
Gar upiti dziedadama,
Gar upiti dziedadama,
Baltas puķes plūkadama.
Pēc puķites sniedzoties,
Nokrīt zelta gredzentiņš.
Pēc gredzena sniedzoties,
Nokrīt zīļu vaiņadziņš.
Pēc vaiņaga sniegdamies,
Iekrīt pate upitê.
Upes viļņi nepanesa,
Tie iemeta Daugavâ;
Daugav's viļņi nepanesa,
Tie iemeta jūriņâ;
Jūras viļņi nepanesa,
Tie izmeta maliņâ.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņàmi galotnèm,
Tur sēdeja Dieva dēlis,
Zelta kokles kokledams.

13595-4
Brālis māsas mīledamis ?,
Kājàm raida baznicâ.
Piekususe apsēdos
Straujas upes maliņâ.
Atskrien zaļa līdeciņa,
Norauj manu vainadziņu.
Ņem, brāliti, oša laivu,
Dzenies pakaļ vaiņagam.
-Oša laiva smaga laiva,
Ta peld dziļi ūdenî.
-Ņem, brāliti, liepas laivu,
Dzenies pakaļ vaiņagam.
-Gan dzinos, gan panācu
Laba vīra sētiņâ,
Laba vīra sētiņâ
Zelta vadža galiņâ.
Pasoliju vienu simtu,
Ne galviņas nepagrieza,
Tos vārdiņus vien dzirdeju:
Lai nāk pati valkataja;
Ja atnāktu valkataja,
Tad atdotu vaiņadziņu.

33628-3
Kur tu skrieni, vanadziņi,
Ar tiem vasku cimdiņiem?
- Skrieņu liepas apraudzìt,
Vaj ir kupla ùzauguse.
Gana kupla, gana resna,
Zari līka Daugavâ.
Noraunam vienu zaru,
Iesviežam Daugavâ.
Tas aizgāja par Daugavas,
Burbuliņus mētadams.
Satiek jūras zvejnieciņi,
Ieņem ziedu laiviņâ,
Ieņem ziedu laiviņâ,
Satin zīdu nēzdaugâ,
Satin zīdu nēzdaugâ,
Ienes Māras baznicâ,
Ienes Māras baznicâ,
Ieliek Māras (zelta) šūpulî,
Ieliek Māras (zelta) šūpulî,
Sauc eņģeli klāt šūpot.
Šūpojot, lolojot,
Ronàs daiļa jumpraviņa.
Atjāj divi Dieva dēli
Tàs jumpravas lūkoties.
Lūkodami, zīmedami,
Atron savu īstu mās'.
- Ak tu mana mīļa māsa,
Kur tu biji šiem gadiem?
- Ak jūs mani mīļi brāļi,
Biju Judu zemitê.
- Ak tu mana mīļa māsa,
Ko tur Judu zemitê?
- Ak jūs mani mīļi brāļi,
Judu bērnus es aukleju.
- Ak tu mana mīļ' māsiņa,
Ko pelniji aukledama?
- Nopelniju slēžu kreklu,
Divi zelta gredzeniņus.
- Ak tu mana mīļa māsa,
Kad atiesi ciemoties?
- Es aiziešu to dieniņu,
Kad stāv akmins uz ūdiņ',
Kad stāv akmins uz ūdiņ',
Spalva grime dibinâ.

13250-15
Jāju dienu jāju nakti,
Neko labu neuzjāju.
Uzjāj vienu augstu kalnu,
Ieraug' vienu lielu ciemu.
Iztek viena zeltenite,
Ta sunišus pasàrgaja;
Iztek otra zeltenite,
Ta saņēme kumeliņu.
Iztek trešà zeltenite,
Ta iebēre silê auzas;
Iztek veca māmulite,
Ta saņēme mani pašu.
Ieved mani istabâ,
Sēdin' galda galiņâ.-
Tais', meitiņa, siena gultu
Tumšajâ kaktiņâ,
Lai es varu nolūkot,
Ko tàs ciema meitas dara.
Viena aude otra vērpe,
Trešà zīdu šķeterè.
Dod, māmiņ, man to meitu,
Kas to zīdu šķeterè;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani racisiet
Bēdu puisi nomirušu?
Racìs rožu dārziņà
Apakš rožu saknitèm.
Tur uzauge kupla roze
Deviņiem žuburiem,
Tur ar' nāce ik svētdienas
Jaunas meitas krones pīt.
Raujat, meitas, ko raudamas,
Neraujat galotni.
Ienāc' pati Māres meita,
Ta norāve galotniti.
Norāvusi galotniti,
Ienes Māres baznicâ,
Ienes Māres baznicâ,
Pakaŗ Dieva altarî.
Sak' ta Māre sieredama:
Ta nav puķe,ta nav roze,
Ta nav puķe, ta nav roze,
Ta ir puiša dvēselite.

33635-0
Šodien iešu baznicâ,
Koši,daiļi greznošos,
Vilkšu svārkus līdz zemei,
Segšu baltu villainiti.
Iekš' krodziņu no krodziņa,
Tautu dēlu mekledama.
Iemu krogus stedelê,
Redzu tautu kumeliņu,
Redzu tautu kumeliņu
Apseglotu,apdeķotu.
Iemu krogus istabâ,
Redzu pašu tautas dēlu,
Redzu pašu tautas dēlu
Sēžam galda galiņâ,
Sēžam galda galiņâ,
Alus kanna rociņâ.
Pulka bija svešu ļaužu,
Nedrīksteju bildinàt.
Lai būt' ļaužu cik būdamu,
Man ar savu jarunà.
Es ar savu runadama,
Ieraug' īstu bāleliņu.
Bāleliņš man vaicaja:
Ko,māsiņa,tu runà?
Es,brāliti,to runaju,
Atstāt tēvu,māmuliņu,
Atstāt tēvu,māmuliņu,
Atstāt savus bāleliņus.

33646-0
Tumša tumša ta eglite,
Kur caunite nakti guļ;
Tālu tālu ta zemite,
Kur aug mana līgaviņa.
-No kurienes tu,puisiti,
Ar tik jauku valodiņu?
-Es,māmiņa,no Vāczemes,
Nāku savas vajadzibas:
Gribu jūsu meitiņ' precèt,
To,lūdzami,neliedziet.
-Velti,velti tu,puisiti,
Pēc meitiņas tīkojies:
Viena pate man meitiņa,
Ta par mazu,ta par jaunu,
Tai vēl mātes rīkstes bīties,
Ne pēc jauniem puišiem dzīties.
-Jūs,māmiņa,veci ļaudis,
Vaj jūs to nezinat:
Pa pārami rieksti auga,
Pa pārami āboliņi,
Jūras putni,gaigaliņi,
Pa pārami pārojàs;
Tà jauniemi cilvekiem
Pa pārami pāroties,
Pa pāriemi pāroties
Ik svētdienas baznicâ.

13250-47
Trīs gadiņi audzinaju
Stallî bēru kumeliņu,
Cetortâ gadiņâ
Lieku sedlus mugurâ,
Lieku sedlus mugurâ,
Bēru riekstus kulitê.
Jāj' pa ceļu spēledams,
Uzjāj' meitas maltavê.
Laidu riekstus šurpu, turpu,
Diezgan riekstu kulitê,
Diezgan riekstu kulitê,
Diezgan meitu lasitaju.
Kamēr meitas riekstus lasa,
Tikmēr kuņa maltavê;
Kamēr meitas kuņu kūle,
Tikmēr saule vakarâ.
-Kur tu jāsi, ciema puisi?
Jau saulite vakarâ;
Gul' pie mums, ciema puisi,
Mums ir vieta pataisita,
Mums ir vieta pataisita
Dziļajâ kambarî,
Dziļajâ kambarî,
Tumsajâ kaktiņâ.
-Kaktiņâ guledams,
Nolūkoju meitu godu,
Nolūkoju meitu godu,
Ko dar' meitas vakarâ.
Viena šuva, otra ada,
Trešà zīdu šķeterè.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķeterè;
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu žēlabâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Žēlabâs nomirušu?
Rociet rožu dārziņâ
Zem rozišu saknitèm.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiemi žuburiem.
Devitâi žuburâ
Tur aug krusts un zelta roze.
Ta nebija zelta roze,
Ta bij puiša dvēselite.
Tur sagāja jaunas meitas
Ik sestdienas puškoties,
Ik sestdienas puškoties,
Ik svētdienas baznicâ,
Ik svētdienas baznicâ,
Par puisiti Dievu lūgt,
Par puisiti Dievu lūgt,
Meitu bēdâs nomirušu.

13250-41
Saules muižas pagastâ
Viena veca māmuļite;
Tai vecai māmuļitei
Trīs meitiņas amatâ:
Viena auda, otra vērpa,
Trešà zīdi šķetereja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdi šķetereja;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu sirdsēstôs.
Kur jūs mani ramesit,
Meitu bēdu nomirušu?
Rokat rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur izauga kupla liepa
Deviņàm galotnèm.
Laužat, meitas, ko lauzdamas,
Galotnites nelaužat.
Te atjāja Dieva dēls,
Nolauž pašu galotniti,
Ienes Māras baznicâ,
Ieliek Dieva šūpulî.
Saka Māra šūpodama;
Ne ta puķe, ne ta roze,
Ta ir puiša dvēselite,
Meitu bēdu nomiruse.

33622-3
Ko es teicu (lūdzu), tas notika
Staltam tēva dēliņam:
Zirgs aizskrēja meža ceļu,
Zars norāva cepuriti.
Iet pa ceļu raudadams,
Kumeliņu mekledams.
Preti nāca tautu meita
Pa celiņu dziedadama,
Pa celiņu dziedadama,
Raibus cimdus adidama.
- Labdien, tautu zeltenite,
Redzej' manu kumeliņu?
- Paldies, tautu bāleniti,
Kāds bij tavs kumeliņš?
- Tumši bērs, aši kalts,
Sudrabiņa iemauktiem.
- Ak tu tautu bāleniti,
Tas manâ rociņâ,
Tas manâ rociņâ,
Manâ rožu dārziņâ.
Tas tos manus rožu kokus
Krustkrustiem salauzija.
Ak tu tautu bāleniti,
Kà tu rozes aizmaksasi?
- Jūgšu bēri kamanâs,
Vediš' tevi baznicâ,
No baznicas krodziņâ,
No krodziņa sētiņâ.

33601-2
Sajāja vedeji
Augstâ kalnâ,
Sakāra zobiņus
Svētâ kokâ.
Svētam kokam
Deviņi zari,
Ik zaru galâ
Deviņas lapas,
Ik lapu galâ
Deviņi ziedi,
Ik ziedu galâ
Deviņas ogas.
Atnāca bitite,
Atņēma vienu,
Aiznesa mīļ' Māŗas
Baznicâ.
Vai, mīļa Māriņa,
Tev jauka dzīve:
Glāžu tavs namiņš,
Glāž' istabiņa,
Sudraba slotiņu
Istabu slauka,
Zeltitu sieku
Mēsliņus nesa.
No tīra demanta
Šūpuli kāra,
Ielika kundziņu
Guletaju,
Pielika sulaini
Šūpataju.
Guli, guli kundziņi,
Sulainis šūpe.
Kur ņemšu kungam
Ac' ūdentiņu?
Sudraba kalnâ
Zelt' avotâ.
Kur ņemšu kungam
Slaukamu dvieli?
Mīļas Māŗas klētî
Rakstiti dvieļi.