13250-54
Trīs putniņi skaisti dzied
Smalku lazdu krūmiņâ;
Trīs māsiņas skaisti raksta,
Zem lodziņa sēdedamas.
Viena raksta, otra raksta,
Trešà raksta zīdautiņu.
Ta ir mana ļaudaviņa,
Kuŗa raksta zīdautiņu.
Kad nedeve tàs meitiņas,
Es nomiru bēdiņâ.
Kad nomiru bēdiņâ,
Kur jūs mani glabajat?
Pašà Dieva dārziņâ
Zem rozišu lapiņàm.
Tur izauga kupla roze,
Garus zarus zarodama.
Vijiet, meitas, vainadziņus,
Ejiet Dieva baznicâ.
Visi ļaudis tà prasija:
Kas spīdeja baznicâ?
Svēta Māra atsacija:
Tie spīdeja rožu ziedi.
Ne spīdeja rožu ziedi,
Spīd bāriņa asariņas.
Spīd bāriņa asariņas,
Kas nomira bēdiņâ,
Ka netika ta meitiņa,
Kura tika prātiņam.

33627-5
Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš', māsiņa, pār Daugavu (jūriņu)
Zeltozolu dēdinàt.
- Es tev lūdzu, bāleliņ,
Atnes vienu skabardziņu,
No tàs vienas skabardziņas
Nosaviju vainadziņu,
Nosaviju vainadziņu,
Gāju Māras baznicâ.
Vaicà mani kungi, ļaudis:
Kur, meitiņa, tādu ņēmi?
Rìgâ pirku, naudu devu
Pusdāldera puķitê.

11417-2
Ar vagari sadereju,
Kuŗš mēs meitu dabusim.
Tev, vagar, pulka naudas,
Man barots kumeliņš.
Kamēr vagars naudu skaita,
Es pie meitas kambarî;
Kamēr vagars kambarî,
Es ar meitu kamanâs;
Kamēr vagars kamanâs,
Es ar meitu pusceļâ;
Kamēr vagars pusceļâ,
Es ar meitu pie baznicas;
Kamēr vagars pie baznicas,
Es ar meitu baznicâ;
Kamēr vagars baznicâ,
Es ar meitu pie laulibas;
Kamēr vagars pie laulibas,
Es ar meitu no baznicas;
Kamēr vagars no baznicas,
Es ar meitu pusceļâ;
Kamēr vagars pusceļâ,
Es ar meitu sētiņâ;
Kamēr vagars sētiņâ:
Es ar meitu klētiņâ;
Kamēr vagars klētiņâ,
Es ar meitu gultiņâ.

33637-0
Sedloj' savu sirmu zirgu,
Jāj' uz baltu rožu dārzu.
Tur bij viena veca māte,
Tai mātei trīs meitiņas.
Viena auda,otra vērpa,
Trešà zīdu šķetinaja.
Dod,māmiņa,man to meitu,
Kas to zīdu šķetinaja.
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu žēlabâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Žēlabâs nomirušu?
Rociet rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur izauga zelta roze
Manâ galvas galiņâ.
Ik svētdienas meitas nāca
Dārziņâ puškoties.
Ienāk viena,ienāk otra,
Zelta rozi neaiztiek;
Ienāk mana īsta brūte,
Ta norāva zelta rozi,
Norāvuse zelta rozi,
Ietin zīžu nēzdogâ,
Ietin zīžu nēzdogâ,
Aiznes Māras baznicâ,
Aiznes Māras baznicâ,
Ieliek zelta šūpulî.
Šūpo,Māra,to šūpliti,
Te gul puiša dvēselite,
Te gul puiša dvēselite,
Žēlabâsi nomiruša.

15822-1
Ai, peleku vanadziņu,
Kam tik augstu skrēji?
-Es atskrēju pār upiti
No tàs tavas brūtes.
-Kādu ziņu man atnesi
No tàs manas brūtes?
-Es atnesu tādu ziņu,
Brūte sadereta.
Svētdien iešu baznicâ
Savas brūtes skatities.
Redzej' savu mīļu brūti
Pie laulibas pievedot.
Divi veda pie rociņas,
Trešais nesa vainadziņu.

4976-13
Svētu rītu ganôs dzinu
Liela ceļa maliņâ.
Dieviņš gāja, Māra brauca
Svētu rītu baznicâ.
- Labrītiņu, sērdienite,
Tev jaiet tautiņâs.
- Es neiešu, svēta Māra,
Maz manâi rociņâ.
- Tev jaiet, sērdienite,
Es tev varu palīdzèt:
Es tev došu raibas govis,
Simtu baltu avitiņu;
Dieviņš tevim iešķiņķos
Simtu bēru kumeliņu.

13250-48
Kur tu jāji, ciema puisi,
Jau saulite vakarâ?
Gul' tepat, ciema puisi,
Es tev vietu pataisišu,
Es tev vietu pataisišu
Pie lodziņa kambarî.
Guledams nolūkoju,
Ko dar' ciema zeltainites.
Viena vērpa, otra auda,
Trešà zīdu tecinaja,
Ceturtà, pastarite,
Ta baroja kumeliņu.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kas baroja kumeliņu;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Meitu bēdu nomirušu?
Rociet rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur uzauga kupla roze
Manâ galvas galiņâ.
Tur sanāca ciema meitas
Ik sestdienas kroņus vīt,
Ik sestdienas kroņus vīt,
Ik svētdienas baznicâ.
Laužiet, meitas, zarus manus,
Galotniti nelaužiet,
Lai paliek galotnite
Vējiņam vēdinàt,
Vējiņam vēdinàt,
Putniņam uzmesties.
Atjāj divi Dieva dēli,
Nolauž pašu galotniti,
Nolauž pašu galotniti,
Aizspraužàs aiz cepures,
Aizspraužàs aiz cepures
Ienes Māŗas baznicâ,
Ienes Māŗas baznicâ,
Ieliek Māŗas šūpulî.
Čūdàs Māŗa, brīnàs Māŗa:
Kas ši tāda puķe, roze?
Ta nebija puķe, roze,
Ta bij puiša dvēselite,
Ta bij puiša dvēselite,
Meitu bēdu nomiruse.

17889-23
Netīšami es iegāju
Mīļas Māras baznicâ.
Mīļa Māra man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Necel krēslu, nesēdešu,
Es meitiņa, ne sieviņa.
-Sēdi, sēdi tu godigi,
Tev Laimiņa kroni pina,
Tev Laimiņa kroni pina
No sīkaja sudrabiņa
Ar dimanta lapiņàm.
Kas godiņu netureja,
Piņ no ērkšķu zariņiem,
Piņ no ērkšķu zariņiem,
Un no dadžu lapiņàm.

33628-0
Kur tu skriesi (skreji), vanadziņi,
Ar tiem vasku spārniņiem?
- Skriešu (Skreju) liepas apraudzìt,
Vaj ir liela izauguse.
Gana liela, gana kupla,
Zari mirka Daugavâ.
Tēvs ar māti mīļi gul
Daugaviņas maliņâ.
Vakarâ guldamies,
Liepai zaru nolauzuši,
Liepai zaru nolauzuši,
Palikuši pagalvî.
No rītiņa celdamies,
Iemetuši Daugavâ.
Tas aizjāja par Daugavu
Spīdedams, vizedams,
Spīdedams, vizedams,
Burbulišus mētadams.
Satiek jūŗas (Dieva) zvejnieciņi,
Ieņem viņu laiviņâ,
Ieņem viņu laiviņâ,
Ietin zīda nēzdogâ,
Ietin zīda nēzdogâ,
Novizina Vāczemê,
Novizina Vāczemê,
Ienes Māŗas baznicâ,
Ienes Māŗas baznicâ,
Noliek Dieva altarî.
Vāczemnieki brīnejàs,
Kāda koka tie ziediņi.
Saka Māŗa raudadama:
Tie nevaid koka ziedi,
Tie nevaid koka ziedi,
Ta puisiša (meitiņas) dvēselite,
Ta puisiša (meitiņas) dvēselite,
Daugavâ slīcinata
(Bēdiņâs nomiruse),
(Žēlabâs nomiruša).

33627-4
Kur tu iesi, bāleliņ(i),
Baltas kājas audamies?
- Ieš', māsiņa, par Daugavu,
Zeltozolu darinàt.
- Es tev lūdzu, bāleliņ(i),
Atnes vienu pazariņu,
Es novīšu vainadziņu
No ta viena pazariņa.
Svētdien iešu baznicâ,
Tad es likšu galviņâ.
Brīnàs kungi, brīnàs ļaudis:
Kur meitiņa tādu ņēma?
Rìgâ pirku, naudu devu,
Vāczemê kaldinaju.
Rìgâ man tēvs, māmiņa,
Vāczemê bāleliņi.
Tēvs, māmiņa atsūtija,
Bāleliņi kaldinaja.