13250-24
Rìgas meita vietu taisa,
Aicin' mani klāt gulèt.
Guli pate, Rìgas meita,
Es pie tevis negulešu;
Es gulešu jūriņâ
Savâ ziedu laiviņâ.
Jūras gaiļi agri dzied,
Agri mani modinaja,
Agri man jāsteidzàs
Saules muižas pagastâ.
Saules muižas pagastâ
Trīs godigas mātes meitas.
Viena vērpa, otra auda,
Trešà zīdu šķetereja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķetereja;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu žēlabâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Meitu bēdu nomirstot?
Rociet rožu dārziņâ
Zem rozišu saknitèm.
Tur izauga kupla roze
Deviņiem žuburiem;
Tur teceja ik rītiņus
Jaunas meitas kroņus vīt.
Plūciet, meitas, lauziet,meitas,
Galotniti nelauziet.
Jāj garàmi Dieva dēls,
Nolauž pašu galotniti,
Nolauž pašu galotniti,
Aizpuškoja cepuriti,
Aizpuškoja cepuriti,
Iejāj' Māras baznicâ.
Tek Mārite raudadama:
Kur, puisiti, tādu ņēmi?
Rìgâ pirku, naudu devu,
Vāczemê kaldinaju.

13250-42
Strauja, strauja upe tek
Gar bāliņa namdurìm,
Es gribeju caurim jāt,
Baidàs manis kumeliņš,
Baidàs manis kumeliņš
No ūdeņa burbaliņ'.
Kumeļš mani pašu nesa,
Ūdens vilņi kumeliņ'.
Kroga meita gultu taisa,
Aicin' mani kāt gulèt.
Gul tu pati, kroga meita,
Tev ir melli paladziņi,
Man pašam jūritê
Ošu laiva līkumâ.
Teci, mana ošu laiva,
Simtu jūdžu naksniņâ.
Simtu jūdžu tecedama,
Aiztek Saules pagastâ.
Tâi Saulites muižiņâ
Viena veca māmuļite,
Tai vecai māmuļitei
Trīs meitiņas amatâ:
Viena šuve, otra raksta,
Treša zīdu šķeterè.
Man, māmiņa, to meitiņu,
Kas to zīdu šķeterè;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu sirdēstî.
Kur jūs mani ramesit,
Sidēstî nomirušu?
Ramès rožu dārziņâ
Apakš rožu lapiņàm.
Tur uzauga zelta roze
Deviņiem žuburiem,
Lai nāk meitas svētrītâ
Lai piņ rožu vainadziņ':
Lai spīd manis auguminis
Jaunas meitas galviņâ,
Jaunas meitas galviņâ.
Mīļas Māŗas baznicâ.

13250-0
Divas dienas mežâ gāju,
Neka laba nedabuju.
Kad izgāju trešo dienu,
Dabuj' vasku ritentiņu.
Par to vasku ritentiņu
Pirku labu kumeliņu.
Nopirc's labu kumeliņu,
Jāju meitas lūkoties.
Jāju dienu, jāju nakti,
Ceļam gala nedabuju.
Tad uzjāju augstu kalnu,
Ieraudziju lielu ciemu.
Sviežu šautru sētmalê,
Satrūkàs ciema suņi.
Iztek trīs zeltenites,
Viena veca māmuliņa,
Ved man' pašu istabâ,
Kumeliņu stallitê.
Dod man ēsti, dod man dzerti,
Liek naksniņu pārgulèt.
Pataisija siena cisas
Timšajâ kaktiņâ.
Noskatiju guledams,
Ko darija zeltenites:
Viena vērpa, otra auda,
Trešà zīdu šķetereja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kas zīdiņu šķetereja!
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu žēlabâs.
Kur jūs mani apraksiet,
Žēlabâs nomirušu?
Jaunu meitu dārziņâi
Zem rozišu lapiņàm.
Ik svētdienas jaunas meitas
Atteceja kroņu pīt;
Ik svētdienas baznicâ
Lai zied manis augumiņš,
Lai zied manis augumiņš
Jaunu meitu galviņâ.

13594-0
Viena pati es māsiņa,
Man deviņi bāleliņi,
Kà irbite ieteceju
Bāleliņu pulciņâ.
Zagšus tautas nezodziet,
Ar variti neņemiet,
Zagtin zagta, vari ņemta
Bēdzin bēga bāliņôs.
-Kà, māsiņa, tu atnāksi,
Kà pūriņu atvedisi?
-Es pūriņu atvedišu,
Tautu ganus izdzīdama.
Svētdien iešu baznicâ,
Aušu kurpes kājiņâs;
Apvilkusi zīda kleiti,
Likšos zīļu vaiņadziņu.
Izgājusi no baznicas,
Noņemos vaiņadziņu;
Tek' gar upi dziedadama,
Puķu ziedus lasidama.
Jau netālu no krodziņa,
Dzirdu tautu kumeliņu,
Dzirdu tautu kumeliņu
Pie krodziņa zvaigajot.
Veŗu duris, speŗu kāju,
Redzu pašu tautu dēlu
Kroga galda galiņâ,
Alus kanna rociņâ.
Viņš man sniedze roku dot,
Birst man gaužas asariņas.
Saku, gauži raudadama:
Ieš' labak bāliņôs.
-Kājàm tevi nelaidišu,
Jūgšu savu kumeliņu.
Kad tur' brāļi, lai tie tur'
Manu bēru kumeliņu;
Tevis pašas neturès,
Redzès mici galviņâ,
Zinàs vīru sētiņâ,
Vīram gudru padomiņu.

13250-4
Divi dienas mežâ gāju,
Neka labu nedabuj';
Nu vēl iešu trešâ dienâ,
Dabūš' mellu kumeliņ'.
Uzkāpišu mugurâ,
Uzjājišu augstu kalnu.
No ta kalna nojājišu,
Iejājišu smukâ birzî;
No tàs birzes izjājišu,
Nogriezišu šautru šaujiņ',
Iztrūks ciema suniņi,
Iztek tur trīs skaistas meitas.
Divi mani pašu ņēme,
Viena manu kumeliņ'.
Kumeliņu stallî vede,
Mani pašu istabâ;
Kumeliņam auzas silê,
Man piecēle liepas galdu;
Uzklāj baltu galdautiņ',
Uztais' manim siena vietu,
Lūdze mani, lai es guļu.
Guledamis nolūkaju,
Ko dar ciema meitiņas.
Viena šue, otra ade,
Treša tine zīžu diegus,
Cetorta jaunaka,
Ta cūciņas ēdinaj'.
Dod man, māmiņ, to meitiņu,
Kas cūciņas ēdinaj'.
Ja nedosi to meitiņ',
Miriš' meitas bēdiņâs.
Kur jūs mani racisiet?
Racìs rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur uzauge zelta rozes
Mana kapa galiņâ.
Atjāj divi Dieva dēli,
Nolauz' divi zariņus.
Aiznes Māŗas baznīcâ,
Pušķo Māŗas altariti.
Saka Māŗa sieredama:
Ta puiša dvēselite,
Meitas bēdâs nomirusi.

13250-22
Kroga meita gultu taisa,
Aicin' mani klātgulèt.
Guli pati, kroga meita,
Es pie tevis negulešu,
Es gulešu jūriņâ
Savâ ziedu laiviņâ.
Jūras gaiļi agri dzied,
Agri vilku zēģeliti.
Teci mana ošu laiva
Simtu jūdzu dieniņâ,
Simtu jūdzu dieniņâ,
Divi simti naksniņâ,
Es tev došu brieža taukus,
Smalku linu zēģeliti.
Līdz gaismiņi man jatiek
Viņâ jūras maliņâ,
Viņâ jūras maliņâ
Pie meitiņu māmuliņas.
Labrītiņi, meitu māte,
Ko dar' meitas šorītiņ?
Viena ada, otra šuva,
Trešà zīdu šķetinaja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķetinaja.
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es bēdâs nomirišu.
Kur jūs mani racisiet,
Bēdiņâs nomirušu?
Rociet rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur uzauga kupla roze
Deviņiem žuburiem,
Tur atnāca jaunas meitas
Ik svētdienas kroņus pīt.
Aiznes Māras baznicâ
Puško Māras altariti.
Visi ļaudis brīnijàs,
Tādu puķu neredzejši.
Tàs nebija puķes,rozes,
Ta bij puiša dvēselite,
Ta bij puiša dvēselite,
Meitu bēdâs nomirusi.

13592-0
Solàs tautas zagšus zagt,
Es solosi bēgšus bēgt.
-Kà, māsiņa, tu izbēgsi,
Kà pūriņu iznesisi?
-Es pūriņu iznesišu,
Brāļa ganus vadidama,
No rītiņa vadidama,
Vakarâi gaididama.
Svētdien iešu baznicâ,
Likšos zīļu vainadziņu,
Likšos zīļu vainadziņu,
Segšos baltu villianiti.-
Jau netālu no krodziņa,
Rau, tautieša kumeliņš,
Rau, tautieša kumeliņš
Rakstitàmi kamanàm.
Es iegāju krodziņâ,
Redzu pašu tautu delu,
Redzu pašu tautu dēlu
Ar diviem bāliņiem.
Viņš man steidza roku dot,
Es ta roku nesaņēmu,
Es ta roku nesaņēmu
Aiz gaužàm asaràm.
-Neraud gauži, man' sirsniņa,
Sērst laidišu bāliņôs,
Sērst laidišu bāliņôs,
Jūgšu bēru kumeliņu,
Jūgšu bēru kumeliņu
Rakstitàsi kanmanâs.
Ja kumeļu paturès,
Tevis pašas neturès.
Ja grib tevi paturèti,
Sakies vīru pakaļâ,
Sakies vīru pakaļâ
Ar diviemi bērniņiem,
Ar diviemi bērniņiem,
Ar bagatu dzīvošanu.
-Zagta nauda, krāpta manta
Negul pūra dibinâ;
Zagšus zagtis kumeliņis
Gaŗu ceļu netecès,
Tà ir zagta līgaviņa
Ilgu mūžu nedzīvos.

13250-13
Trīs dieniņas mežâ braucu,
Neka laba nedabuju;
Vēl aizbraucu cetorto,
Dabuj' vasku riteniti.
No ta vasku riteniša
Iesakūlu naudiņâ,
Nosapirku lielu zirgu,
Uzjāj' augstâ kalniņâ.
Salasiju šautru klēpi,
Metu ciema sētmalî.
Sajutuši ciema suņi,
Sāka visi čavinàt.
Iztek divi zeltenites
Dzeltenàm galviņam,
Viena mani pašu veda,
Otra manu kumeliņu;
Zirgu veda stallitî,
Pašu veda istabâ.
Paceļ lielu liepas galdu,
Uzliek baltus maizes klaipus,
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek naksniņu pārgulèt.
Guledams nosavēru,
Ko dar' ciema zeltenites.
Viena šūn, otra ada,
Trešà zīdu šķetereja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķeterè,
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Bēdu puisi nomirušu?
Smukâ rožu dārziņâ
Apakš zaļu veleniņu.
Tur tecès jaunas meitas
Ik rītiņa pušķoties.
Rāva viena,rāva otra,
Cekuliņa nenorāva.
Jāja divi Dieva dēli,
Tie norāva virsauniti,
Tie norāva virsauniti,
Iejāj' Māras baznicâ.
Vaicà kungi, vaicà ļaudis,
Kāda koka tie ziediņi.
Tie nebija koka ziedi,
Ta bij puiša dvēselite.

33625-2
Kuplis auga ozoliņš
Brāļa staļļa pakaļâ,
Pilli zari sīku putnu,
Strazdiņš dzied galotnê.
Strazdiņš saka dziedadams:
Kur tàs mūsu brāļa māsas?
Visas ira brāļa māsas,
Pastarites vien nevaid.
Pastarite aizteceja
Gar jūrmali dziedadama,
Gar jūrmali dziedadama,
Baltas rokas mazgadama.
Baltas rokas mazgajot,
Nokrīt zelta gredzeniņš,
Gredzeniņu meklejot,
Nokrīt zīļu vainadziņš,
Vainadziņu uzņemot,
Nokrīt mēļu villainite.
Pēc villaines sniedzoties,
Iekrīt pate jūriņâ.
Ai, jūs jūras zvejnieciņi,
Izvelcieti maliņâ.
Izvilkuši maliņâ,
Uzvelciet linu kreklu.
Uzvilkuši linu kreklu,
Apjoziet zīda jostu.
Apjozuši zīda jostu,
Rociet smilšu kalniņâ.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiemi žuburiem,
Ikkatrâi žuburâ
Zelta poga galiņâ.
Tur jāj šādi, tur jāj tādi,
Nedrīksteja zara lauzt.
Jāj garàm Dieva dēli,
Nolauž pašu virsuniti.
Nolauzuši virsuniti,
Puško savas cepurites.
Appuškojši cepurites,
Ieiet Māras baznicâ.
Māra saka vērdamàs:
Kādu puķu tie ziediņi?
Tie nevaid puķu ziedi,
Ta cilveka dvēselite,
Ta cilveka dvēselite,
Jūriņâ noslīkuse,
Jūriņâ noslīkuse
Miglojâi rītiņâ.

13250-11
Gāju, gāju vienu dienu,
Neka laba nedabuju;
Gāju otru, gāju trešu,
Dabuj' vasku riteniša.
No ta vasku riteniša
Nopirk' bēru kumeliņu.
Uzjāj' vienu augstu kalnu,
Ieraudziju zaļu ciemu.
Sviežu šautru sētmalê,
Satrūkàs ciema suņi.
Izskrien divas zeltenites,
Trešà veca māmaliņa.
Pašu vede ustabâ,
Kumeliņu stallitê,
Paceļ man melda krēslu,
Davelk man liepas galdu,
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek naktiņu pārgulèt.
Guledams noraudziju,
Ko dar' ciema zeltenites.
Viena ada, otra vērpa,
Trešà raksta zīdautiņu,
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura raksta zīdautiņu;
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu žēlabâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Žēlabâs nomirušu?
-Tur mēs tevi glabasami,
Skaistâ rožu dārziņâ.
Tur izauga kupla liepa
Deviņiemi žuburiem.
Ik svētdienas meitas nāce
Vainadziņus darinàt;
Novijušas vainadziņus,
Aiziet Māras baznicâ.
Māra prasa raudadama:
Kur, meitiņa, tādu ņēmi?
-Rìgâ pirku, naudu devu,
Vāczemêi kaldinaju.
-Ko jūs, meitas, melojati,
Ta ir puiša dvēselite,
Ta ir puiša dvēselite,
Žēlabâs nomiruša.