13709-12
Tīši, tīši es iedevu
Sav' māsiņu bajaram;
Tīši gāju svētu rītu
Sav' māsiņu apraudzìt.
Es iegāju istabâ,
Sav' māsiņu neredzeju.
Es vaicaju tautiešam:
Vaj māsiņa baznicâ?
Tautiets mani atbildeja:
Māsiņ' maļ kambarî.
Es ne savu kalponiti
Svētu rītu nemaldinu,
Tu to savu līgaviņu
Svētu rītu malti raidi.
Nāc, māsiņa, atpakaļ,
Ja tautiņas nicinaja,
Vaj tadēļ zemê grimt,
Kad noņēma vaiņadziņu.

13590-2
Sen lūkoja lēnas tautas,
Bāliņš mani nevēleja.
Jājat, tautas, jūs pie kunga,
Vaj kundziņš jums vēlès.
Ja kundziņš jums vēlèsi,
Es māsiņa bēgšus bēgšu.
-Ka, māsiņa, bēgšus bēgsi,
Kà pūriņu izvedisi?
-Gan pūriņu izvedišu,
Brāļa ganus vadidama.-
Svētdien iešu baznicâ,
Likšu zīļu vaiņadziņu.
No baznicas uz krodziņu,-
Ronu pašu tēva dēlu.
Sniedzu roku, devu muti,
Birst man gaužas asaras.

13250-19
Kāpu,kāpu kalniņâ,
Pašâ kalna galiņâ,
Tur redzeju visu jūru,
Visus jūras zvejnieciņus.
Jūra prasa smalku tīklu,
Laiva smalku zēģelišu;
Uzvelk baltu zēģeliti,
Iet laiviņa līgodama.
Teci, teci, oša laiva
Aiz to zaļu bērzu birzi,
Tur bij viena zaļa muiža,
Tâi muižâ trīs meitiņas.
Viena auda, otra šuva,
Trešà zīdu šķetereja.
Ta būs mana līgaviņa,
Kas to zīdu šķetereja.
Māmiņ' manu galvu glauda:
Tàs meitiņas nedabusi!
Ja man tàs nedosiet,
Bēdiņâs nomirišu.
Kur jūs mani racisiet,
Bēdâs puisi nomirušu?
Rociet rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur uzauga kupla roze
Ar sidraba lapiņàm.
Sajāj kungi, stārastiņi,
Nedrīkst raut vienu zaru;
Atjāj divi Dieva dēli,
Tie nolauza divi zarus,
Ietin zīda nēzdogâ,
Ienes Māras baznicâ,
Ienes Māras baznicâ,
Ieliek Māras šūpolî.
Māra saka šūpodama:
Ta ir puiša dvēselite,
Ta ir puiša dvēselite,
Bēdiņâs nomiruša.

33628-1
Kur tu skriesi, vanadziņi,
Ar tiem vaska spārniņiem?
Skriešu liepas apraudzìt,
Vaj ir kuplas, vaj ir lielas.
Ira kuplas, ira lielas,
Zari mirka Daugavâ.
Es nolauzu vienu zaru,
To iemetu Daugavâ.
Tas aizgāja pa Daugavu,
Burbulišus mētadams.
Satiek jūras zvejnieciņi,
Ieņem viņu laiviņâ,
Ieņem viņu laiviņâ,
Ietin zīda nēzdaugâ,
Ietin zīda nēzdaugâ,
Ienes Māres baznicâ.
Šūpo Māre, auklè Māre,
Uzaug daiļa jumpraviņa
Dzeltainiem matiņiem,
Sarkanbaltiem vaidziņiem.

13590-3
Skaistas rozes magonites
Aiz upites neravetas.
Skaistas rozes ravejot,
Atjāj divi tautu dēli,
Abiem melni zābaciņi,
Abiem bēri kumeliņi.
Ej, tautieti, lūdz kundziņu,
Kundziņš mani pavēlès.
-Kad kundziņš pavēlès,
Mēs brāliņi nedosim.
-Kad, brāliņi, nedosiet,
Es māsiņa bēdzin bēgšu.
-Kad, māsiņa, bēdzin bēgsi,
Kas telites aizvedìs?
-Mātei govis ganidama,
Es telites aizvedišu.
-Kad, māsiņa, bēdzin bēgsi,
Kas pūriņu aizvedìs?
-Svētdien braukšu baznicâ,
Tad pūriņu aizvedišu.

15877-2
Tu, puisiti sarkanvaidzi,
Tev šķelmiga valodiņa:
Tu dzīries mani ņemt,
Apņem citu mātes meitu.
Ņem ar Dievu, brauc ar velnu,
Vaj es cita nedabušu?
Dabuš' citu, vēl labaku,
Ne kà tevi , sarkanvaidzi.
Es gan zinu, ko darišu:
Likšu tevi nolādèt
Trīs svētdienas baznicâ
Trīs katoļu ticibâ.
Pirmo gadu novaidesi
Iekš manàmi vaimanàm;
Otru gadu notecesi,
Kà man gaužas asariņas;
Trešo gadu nomirisi
Iekš manàmi sirdsāpèm.

13250-52
Trīs priedites silâ auga,
Visas vienu garumiņu,
Visas vienu garumiņu,
Visas vienu kuplumiņu.
Vienu cirtu, otra lūza,
Trešà līdzi līgojàs.
Trīs meitiņas māmiņai,
Visas vienu slaikumiņu,
Visas vienu slaikumiņu,
Visas vienu daiļumiņu.
Viena vērpa, otra auda,
Trešà zīdu šķetinaja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kas to zīdu šķetinaja;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu bēdiņâs,
Es nomiršu bēdiņâs,
Jaunu meitu žēlumôs.
Kur jūs mani glabasiti
Bēdu puisi nomirušu?
Rociet rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur izauga kupla roze
Deviņàmi galotnèm.
Tur sanāca jaunas meitas
Ik svētdienas puškoties.
Laužat, meitas, ko lauzdamas,
Galotniti nelaužat.
Atnāk mana mīļakà,
Ta nolauza galotniti,
Ietin zīda lakatâ,
Ienes Māŗas baznicâ,
Ienes Māŗas baznicâ,
Liek uz zelta lukturiša.
Mīļa Māŗa to vaicaja:
Kas ta puķe, kas ta roze,
Ne ta puķe, ne ta roze,
Ta ir puiša dvēselite,
Ta ir puiša dvēselite,
Kas nomira bēdiņâs,
Kas nomira bēdiņâs,
Jaunu meitu žēlumôs.

33625-8
Māte savas meitas raida
Svētâ rītâ baznicâ.
Pāriet mātei visas meitas,
Pastarite neatgāj'.
Pastarite aizteceja,
Ievu ziedus lasidam'.
Ievu ziedus lasidamai
Nokrīt zelta vaiņadziņš;
Vaiņadziņu mekledama,
Iekrīt pate upitê.
Upit' viņu nepanese,
Ienes viņu jūritê;
Jūrit' viņu nepanese,
Izmet kāpu maliņâ.
Tur uzauge zelta liepa
Deviņiem zariņiem.
Par deviņiem gadiņiem
Tur bāliņš kokles cirte.
Saka bāliņš kokledams:
Tie kokliņi gaiši skan;
Sak' māmiņa raudadama:
Tà dzied mana pastarit'!

13250-49
Trīs meitiņas māmiņai,
Visas trīs amatnieces:
Viena vērpa, otra auda,
Trešà zīdu šķetereja.
Dod, māmiņa, man meitiņu,
Kas to zīdu šķetereja;
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Bēdiņâs nomirušu?
Rociet rožu dārziņâ
Zem rozišu saknitèm.
Tur izauga kupla roze
Deviņiem žuburiem.
Kad iet meitas baznicâ,
Lai vij rožu vainadziņu;
Kad atnāk no baznicas,
Lai liek pūra dibenâ.
Cik pacēla pūra vāku,
Tik asaras noslaucija:
Te guļ mans mīļakais
Zem rozišu saknitèm.

33625-5
Māte gāja slotiņâs
Ar piecàm meitiņàm.
Bārenite pakaļ tek,
To iegrūda upitê.
Upit' viņu nepanesa,
Ta ienesa Daugavâ;
Daugaviņa nepanesa,
Ta ienesa jūriņâ.
I jūriņa nepanesa,
Ta izmeta maliņà.
Tur izauga kupla liepa
Deviņiemi žuburiem.
Tur jāj kungi, tur stārastas,
Nedrīksteja zaru lauzt;
Atjāj divi Dieva dēli,
Nolauž pašu virsuniti.
Nolauzuši virsuniti,
Aizpuškoja cepurites;
Aizpuškojši cepurites,
Ieiet Māras baznicà.
Māra saka vērdamàs:
Tie navà liepas ziedi,
Tie navà liepas ziedi,
Ta ir dārga dvēselite.