22594-0
Dēlu māte bēdajàsi,
Ka es darbu nemācešu.
Nebēdajies, dēlu māte,
Māku šūti, māku austi,
Māku kulti rijiņâ,
Māku malt kambarî.

13245-7
Sen dzirdeju ciemiņôsi
Augam daiļu mātes meitu,
Augam daiļu mātes meitu,
Ne pie viena neejam.
Tīšam jāju proves dēļ,
Nāks meitiņa, vaj nenāks?
Nāks meitiņa, vaj nenāks,
Dos māmiņa, vaj nedos?
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Sāk suniši sīvi riet.
Piesien' savu kumeliņu,
Eimu tautas istabâ.
Kad iegāju istabâ,
Ronu vecu māmuliņu,
Ronu vecu māmuliņu
Slaukam tautas istabiņu.
Kur, māmiņa, tavas meitas,
Pati slauki istabiņu?
-Manas meitas kambarî,
Raksta zīda nēzdaudziņu.
Ej, puisiti, sēd' aiz galda,
Gaid' ar godu izejam.
-Sēžu, sēžu, gaidu godu,
Nevar' goda sagaidìt.
Eimu pats kambarî
Raudzìt zīda rakstitaju.
Atron' zīda rakstitaju
Vakareju gulumiņu.
Dod, māmiņa, man meitiņu,
Es meitiņu nemānešu;
Es meitiņu guldinašu
Ar ābeļu rīkstitèm.

32148-0
Rìgâ sniga jauns sniedziņis, -
Tas nebija jauns sniedziņš,
Tàs bij puišu asariņas,
Ko nodeva no Kurzemes.

524-0
Vējiņš manu skaļu balsi
Ērģelèt ērģeleja;
Dažam tautu nelietim
Birst asaras klausoties.

25272-0
Dēlu māte bēdajàsi,
Kas manâi pūriņâ.
Raibi cimdi, raibas zeķes,
Stīgàm šūta pātadziņa.

16682-0
Ceļat, tautas, pūru manu,
Ceļat lēni, nedauzat:
Mana pūra dibinâ
Trīs sudraba biķeriši.
Divi pilni vīn' ar medu,
Trešâ žēlas asariņas.
Vīns ar medu saldi dzert,
Asariņas rūkti dzert.

13377-6
Tautas jāja pa kalniņu,
Es apsēdu pie ozola.
Līdz tautiņas gaŗam jāja,
Ozols saka: še meitiņa!
Dievs dod tam ozolam
Simtu gadu nelapot,
Simtu gadu nelapot,
Otru simtu nezīļot.

17889-23
Netīšami es iegāju
Mīļas Māras baznicâ.
Mīļa Māra man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Necel krēslu, nesēdešu,
Es meitiņa, ne sieviņa.
-Sēdi, sēdi tu godigi,
Tev Laimiņa kroni pina,
Tev Laimiņa kroni pina
No sīkaja sudrabiņa
Ar dimanta lapiņàm.
Kas godiņu netureja,
Piņ no ērkšķu zariņiem,
Piņ no ērkšķu zariņiem,
Un no dadžu lapiņàm.

31336-0
Lai bagati, kas bagati,
Mūsu kungi tie bagati:
Lai ta ziema, lai vasara,
Sudrabkalts kumeliņš.