13245-7
Sen dzirdeju ciemiņôsi
Augam daiļu mātes meitu,
Augam daiļu mātes meitu,
Ne pie viena neejam.
Tīšam jāju proves dēļ,
Nāks meitiņa, vaj nenāks?
Nāks meitiņa, vaj nenāks,
Dos māmiņa, vaj nedos?
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Sāk suniši sīvi riet.
Piesien' savu kumeliņu,
Eimu tautas istabâ.
Kad iegāju istabâ,
Ronu vecu māmuliņu,
Ronu vecu māmuliņu
Slaukam tautas istabiņu.
Kur, māmiņa, tavas meitas,
Pati slauki istabiņu?
-Manas meitas kambarî,
Raksta zīda nēzdaudziņu.
Ej, puisiti, sēd' aiz galda,
Gaid' ar godu izejam.
-Sēžu, sēžu, gaidu godu,
Nevar' goda sagaidìt.
Eimu pats kambarî
Raudzìt zīda rakstitaju.
Atron' zīda rakstitaju
Vakareju gulumiņu.
Dod, māmiņa, man meitiņu,
Es meitiņu nemānešu;
Es meitiņu guldinašu
Ar ābeļu rīkstitèm.