Meitas dzied, tautas kaitinot, vilinot, vaj arī izredzētam arājiņam sirdi remdējot.- Senāk dziedātājām bija jāvairās, ka tautas neuzbrūk un neaizved, nenoņem vaiņagu.
Katalogs > ... > Meitas dzied, tautas kaitinot, vilinot, vaj arī izredzētam arājiņam sirdi remdējot.- Senāk dziedātājām bija jāvairās, ka tautas neuzbrūk un neaizved, nenoņem vaiņagu.
443-2 Oi, Dìveņ, sirdş man kusa, Kas balsiņâ klaùşèjós? Klaùsós tautu namègļeits (? navèkļeits), Kumeliņis Kumeliņus? ganeidams. 443-3 Aiz kù maņ gryùt' dzídót, Aiz kù gryùt' gavylót? Tautu dáls nalìteņa Maļeņâ klaùsèjós. 443-0 Ai, Dieviņ, sirdis kūst, Kas balsniti klausijàs? Tautu dēls klausijàs, Kumeliņu seglodams. 443-4 Balsiņš smaka, balsiņš smaka, Kas balsiņa klausijàs? Nāveklitis klausijàs, Kumeliņu seglodams. 443-1 Vai, Dieviņ, sirdis kūst, Kas balsiņu klausijàs? Klausàs tautu neveiklitis, Kumeliņus ganidams. 444-0 Aiji, mana skaista dziesma, Tec pa bērzu galotnèm, Tec pie mana arajiņa Līdumiņa maliņâ. 445-5 Ai, ciemiņ, ak, kaimiņ, Mēs div' dumpi turesam: Tavi dēli manas meitas Ik vakara kaitinaja. 445-1 Ai (Vai), ciemiņi, ai (vai), kaimiņi, Mēs div' dumpi turesim: Tavas meitas manus puišus Ik vakara (vakarus) kaitinaja. 445-3 Ai, kaimiņ, nāburdziņ, Mēs vēl neisibārsimies?: Tavas meitas manus puišus Ik vakara karinaja. 445-8 Ai, kaimiņi, nāburdziņi, Vēl mēs naidu turesim: Tavi puiši, manas meitas Jāj kopâ pieguļâ.
|