33637-0
Sedloj' savu sirmu zirgu,
Jāj' uz baltu rožu dārzu.
Tur bij viena veca māte,
Tai mātei trīs meitiņas.
Viena auda,otra vērpa,
Trešà zīdu šķetinaja.
Dod,māmiņa,man to meitu,
Kas to zīdu šķetinaja.
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu žēlabâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Žēlabâs nomirušu?
Rociet rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur izauga zelta roze
Manâ galvas galiņâ.
Ik svētdienas meitas nāca
Dārziņâ puškoties.
Ienāk viena,ienāk otra,
Zelta rozi neaiztiek;
Ienāk mana īsta brūte,
Ta norāva zelta rozi,
Norāvuse zelta rozi,
Ietin zīžu nēzdogâ,
Ietin zīžu nēzdogâ,
Aiznes Māras baznicâ,
Aiznes Māras baznicâ,
Ieliek zelta šūpulî.
Šūpo,Māra,to šūpliti,
Te gul puiša dvēselite,
Te gul puiša dvēselite,
Žēlabâsi nomiruša.