2221-6
Buciņ, buciņ, kur liki bārzdiņu?
-Atdevu Krievam izkapti kalt.
Kam to izkapti vajadzeja?
-Izkapti vajadzeja sieniņu pļaut.
Kam to sieniņu vajadzeja?
-Sieniņu vajadzeja gosniņām dot.
Kam to gosniņu vajadzeja?
-Gosniņu vajadzeja pieniņu slaukt.
Kam to pieniņu vajadzeja?
-Pieniņu vajadzeja bērniem dot.
Kam to bērnu vajadzēja?
-Bērnu vajadzeja cūciņu ganìt.
Kam to cūciņu vajadzeja?
-Cūciņu vajadzeja kalniņu rakt.
Kam to kalniņu vajadzeja?
-Kalniņu vajadzeja miezišu sēt.
Kam to miezišu vajadzeja?
-Miezišu vajadzeja alutiņu brūvet.
Kam to alutiņu tev vajadzeja?
-Alutiņu vajadzeja brāļiem dzert.
Kam to brāļu vajadzeja?
-Brāļu vajadzeja karâ raidit.
Ko tie laba pārnesìs,
No kariņa pārnākdami?
-Sīkas mazas adatiņas.
Kur palika adatiņas?
-Tàs iedūra sviķcelma.
Kur palika sviķcelmiņš?
-Tas izdega ziluguni.
Kur palika ziluguns?
-Tas aplija smalklietiņu.
Kur palika smalklietiņš?
-Ieteceja dziļupê.
Kur palika dziļupite?
-To izdzēra Dieva vērši.
Kur palika Dieva vērši?
-Tie nogāja gaŗceliņu.
Kur palika gaŗceliņš?
-Tas apauga zaļmauriņu.
Kur palika zaļmauriņš?
-To noēda Dieva zoses.
Kur palika Dieva zoses?
-Tàs noskrēja augstmežâ.
Kur palika augstmežiņš?
-To nocirta Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie nogāja Vāczemê,
Grāmatiņu mācities.
Skritaļo, skritaļo!

2221-3
Buciņ, āziti, kur liki bārdiņu?
-Iedevu Krievam izkapti kalt.
Kam tàs izkaptes vajadzeja?
-Izkaptes vaga sieniņa pļaut.
Kam ta sieniņa vajadzeja?
-Sieniņa vaga gosniņàm dot.
Kam to gosniņu vajadzeja?
-Gosniņu vaga pieniņu slaukt.
Kam to pieniņu vajadzeja?
-Pieniņu vaga bērniem dot.
Kam to bērnu vajadzeja?
-Bērnu vaga cūciņu ganìt.
Kam to cūciņu vajadzeja?
-Cūciņu vaga kalniņa rakt.
Kam ta kalniņa vajadzeja?
-Kalniņa vaga miezišu sēt.
Kam to miezišu vajadzeja?
-Miezišu vaga alutiņu brūvet.
Kam ta alutiņa vajadzeja?
-Alutiņa vaga brāļiem dzert.
Kam to brāļu vajadzeja?
-Brāļu vaga karâ raidit.
Ko tie brāļi pārnesa,
No ta kara pārnākdami?
-Divi zelta adatiņas,
Trešo zelta kniepadatu.
Kur palika adatiņas?
-Tàs iedūra sviķa celmu.
Kur palika sviķa celmis?
-Tas izdega smalkis pelnis.
Kur palika smalki pelni?
-Tos nopūta gaŗu ceļu.
Kur palika garis ceļis?
-Tas apauga zaļu mauru.
Kur palika zaļis mauris?
-To noēda Dieva zoses.
Kur palika Dieva zoses?
-Tàs noskrēja augstis mežis.
Kur palika augsti meži?
-Tos nocierta Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie uzgāja debesîs,
Zelta kokles kokledami,
Grāmatiņu lasidami.

13250-2
Divi dienas mežâ gāju,
Neka laba nedabuju;
Kad aizgāju trešu dienu,
Dabuj' labu kumeliņu.
Dabujs labu kumeliņu,
Es uzjāju augstu kalnu;
Kad uzjāju augstu kalnu,
Ieraudziju lielu ciemu.
Ieraudzijis lielu ciemu,
Iesalaižu lejiņâ;
Iesalaidis lejiņâ,
Piesalaužu šautru klēpi;
Piesalauzis šautru klēpi,
Laižu ciema sētmalî.
Satrūkàs ciema suņi,
Iztek piecas dzeltanites,
Iztek piecas dzeltanites
Dzeltanàm galviņàm.
Divi mani pašu vede,
Trīs ved' manu kumeliņu;
Ieved mani istabâ,
Kumeliņu stallitî.
Paceļ man meldru krēslu,
Pavelk man liepas galdu,
Uzklāj baltu galdautiņu,
Uzliek Dieva mielastiņu,
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek man drusku paduset.
Guledams,dusedams
Nosaraugu meitiņâs.
Viena ada, otra šuva,
Trešà raksta zīdautiņu.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura raksta zīdautiņu.
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu žēlabâs.
Kur jūs mani glabasat,
Žēlabâs nomirušu?
Jaunu meitu dārziņâ
Zem rozišu lapiņàm.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Tur jāj kungi, tur stārasti,
Ne zariņa nenolauze;
Dajāj divi Dieva dēli,
Nolauž pašu virsùniti.
Nolauzuši virsùniti,
Aizpušķoja cepurites;
Aizpušķojši cepurites,
Aizjāj Māres baznicâ.
Mīļa Māre ieraudzijse
Itin gauži noraudaja:
Ta nebija kupla liepa,
Ta bij dārga dvēselite.

13646-9
Māte vērpa istabâ,
Meitas mala maltuvê.
Ej, māmiņa, aplūkoti,
Vaj ir visas malejiņas:
Vaļâ logi, vaļâ durvis,
Nerūc vairs dzirnaviņas.
Nāk māmiņa istabâ,
Asariņas slaucidama.
-Aun, dēliņ, zābaciņus,
Apvelc lūša kažociņu,
Seglo savu bēru zirgu,
Dzen māsai pakaļâ.
-Jāju, jāju vienu simtu,
Uzjāj' vienu augstu kalnu.
Pašâ kalna galiņâ
Trīs deviņi muzikanti.
Ai, mīļie muzikanti,
Redzejat mūs' māsiņu?
-Dzeniet aši kumeliņus,
Gan ir tāļi gabalâ.
-Jāju, jāju otru simtu,
Uzjāj' otru augstu kalnu.
Pašâ kalna galiņâ
Trīs deviņi spēlmaniši.
Dievs palīdz, spēlmaniši,
Redzejat mūs' māsiņu?
-Dzenat aši kumeliņus,
Gan ir tāļi gabalâ.
-Jāju, jāju trešu simtu,
Uzjāj' trešu augstu kalnu.
Pašâ kalna galiņâ,
Tur bij viena liepu muiža.
Iznāk viens jauns puisits
Manim preti vārtu vērt.
Noņem manu kumeliņu,
Ieliek liepu stallitî.
Ieved pašu istabâ,
Paceļ baltu liepas krēslu,
Paceļ baltu liepas krēslu,
Pieceļ baltu liepas galdu,
Liek pie galda nosēsties,
Liek man ēsti, liek man dzert.
Es neēdu, es nedzēru,
Apkārt vien skatijos.
Tur redzeju sav' māsiņu
Baltâ linu micitê.
-Ēd, bāliņi, dzer bāliņi,
Līdz vairs tev neiešu,
Pa prātam man zemite,
Pa prātam arajiņš.

13250-40
Saglaudiju gludu galvu,
Sasegloju kumeliņu,
Saseglojis kumeliņu,
Ielaižos garu ceļu.
Divi dienas mežâ jāju,
It nenieka neredzeju;
Kad es jāju trešu dienu,
Ieraudziju lielu ciemu.
Pielaužos šautru klēpi,
Sviežu šautrus sētmalâ.
Satrūkàs ciema suņi,
Iztek ciema zeltenites.
Divi mani pašu veda,
Trešà manu kumeliņu.
Ieved mani istabâ,
Kumeliņu stallitî.
Ievedušas istabâ,
Pieceļ man goda krēslu,
Pieceļ man goda krēslu,
Pievelk man liepas galdu,
Pievelk man liepas galdu,
Uzliek Dieva mielastiņu,
Uzliek Dieva mielastiņu,
Uzliek baltus biķerišus.
Lūdz man ēst,lūdz man dzert,
Lūdz naksniņu pārgulèt.
Taisa man mīkstu vietu
Tumsajâ kaktiņâ.
Noraugos guledamis,
Ko dar' ciema zeltenites.
Viena auda,otra meta,
Trešà raksta zīdautiņu.
Man, māmiņa, to meitiņu,
Kura raksta zīdautiņu;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Bēdiņâs nomirušu?
Raksim rožu dārziņâ
Zem roziņas lapiņàm.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Jāj tur vecs, jāj tur jauns,
Ne zariņu nenolauž;
Atjāj pats Dieva dēls,
Nolauž pašu virsuniti,
Nolauž pašu virsuniti,
Aizpuško cepuriti,
Aizpuško cepuriti,
Nojāj Māras baznicâ.
Saka Māra zīledama:
Tie nevaid liepas ziedi,
Ta ir puiša dvēselite,
Meitu bēdâs nomiruša.

13646-31
Viena pate mums māsiņa,
Ik rītiņa malti gāja.
Ej, apraugi, māmuliņa,
Ko dar' mūsu malejiņa.
Atnāk māte raudadama,
Neatrada malejiņas.
Brāļi, brāļi, ko gaidati,
Aunieties zābakôs,
Aunieties zābakôs,
Velkat garus kažociņus,
Velkat garus kažociņus,
Jožat zaļus zobentiņus,
Jožat zaļus zobentiņus,
Liekat cauņu cepurites,
Seglojati kumeliņus,
Jājat māsas mekleties.
Jājam, brāļi, pirmo simtu.
Uzjājam augstu kalnu.
Augsta kalna galiņâi
Spēlè pieci spēlmaniši.
Mani mīļi spēlmaniši,
Priekš kà jūs spēlejiet?
-Spēlejam to meitiņu,
Kur' šodieni garam veda.
-Mani mīļi spēlmaniši,
Vaj jau seni garam veda?
-Dzenatiesi, nava tālu,
Panāksieti celiņâi.
Jājam, brāļi, otru simtu.
Dajājam augstu kalnu.
Augsta kalna galiņâ
Spēlè seši spēlmaniši.
Mani mīļi spēlmaniši,
Priekš ka jūs spēlejat?
-Spēlejami to māsiņu,
Kur' šodieni garam veda.
-Mani mīļi spēlmaniši,
Vaj jau seni garam veda?
-Dzenatiesi, nava seni,
Panāksieti celiņâi.
Jājam, brāļi, trešo simtu.
Uzjājami liepu mežu,
Laužam šautru pilnus klēpus,
Metam ciema sētmalâ.
Satrūkàsi ciema suņi,
Iztek divi zeltenites,
Iztek divi zeltenites,
Ieved mūs pagalmâi,
Ieved mūs pagalmâi,
Piesien mūsu kumeliņus.
Ieved mūs istabâi,
Sēdin' galda galiņâi.
Uzliek gārdu mielastiņu,
Liek mums ēsti, liek mums dzert.
Ni es ēžu, ni es dzēru,
Apkārt vieni raudzijos,
Ieraudziju sav' māsiņu,
Balta mice galviņâi,
Balta mice galviņâi,
Pirkstâ zelta gredzeniņis.

2221-7
Buciņ, āziņ, kur liki barzdiņ'?
-Iedevu Krievam izkapšu kalt.
Kur to izkaptu vajadzeja?
-Izkaptu vajaga sieniņu pļaut.
Kur to sieniņu vajadzeja?
-Sieniņu vajaga gosniņàm dot.
Kur tās gosniņas vajadzeja?
-Gosniņas vajaga pieniņu dot.
Kur to pieniņu vajadzeja?
-Pieniņu vajaga bērniem strēbt.
Kur tos bērniņus vajadzeja?
-Bērniņus vajaga cūciņas ganìt.
Kur tàs cūciņas vajadzeja?
-Cūciņas vajaga kalniņu rakt.
Kur to kalniņu vajadzeja?
-Kalniņu vajaga miezišus sēt.
Kur tos miezišus vajadzeja?
-Miezišus vajaga alutiņu brūvèt.
Kur to alutiņu vajadzeja?
-Alutiņu vajaga brāļiem dzert.
Kur tos brālišus vajadzeja?
-Brāļiem vajaga kaŗâ iet.
Ko no kaŗa tie pārnesa?
-Divi mazas adatiņas.
Kur palika adatiņas?
-Tàs iedūre sviķu celmâ.
Kur palika sviķu celmiņš?
-Tas sadega smalkôs pelnôs.
Kur palika smalks pelniņš?
-Tas izlije smalku lietu.
Kur palika smalks lietiņš?
-Tas ieskrēja upitê.
Kur palika ta upite?
-To izdzēre melli vērši.
Kur palika melli vērši?
-Tie aizgāje gaŗu ceļu.
Kur palika gaŗais ceļš?
-Tas apauge zaļu mauru.
Kur palika zaļa maure?
-To noēde Dieva zoses.
Kur palika Dieva zoses?
-Tàs aizskrēje augstu mežu.
Kur palika augstais mežs?
-To nocirta Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie uzkāpe debesîs.
Tie tur ēde, tie tur dzēre
Mīļas Māras kambarî,
Biķerišus spēledami,
Kauliņiem mētadami.

2221-2
Til, til, buciņ, kur liki bārdiņu?
-Iedevu Krievam izkapti kalt.
Kam tàs izkapts tev vajadzeja?
-Izkapts vajadzeja sieniņu pļaut.
Kam ta sieniņa tev vajadzeja?
-Sieniņa vajadzeja gosniņàm dot.
Kam to gosniņu tev vajadzeja?
-Gosniņu vajadzeja pieniņu slaukt.
Kam ta pieniņa tev vajadzeja?
-Pieniņa vajadzeja bērniem dot.
Kam to bērnu tev vajadzeja?
-Bērnu vajadzeja cūciņu ganīt.
Kam to cūciņu tev vajadzeja?
-Cūciņu vajadzeja kalniņa rakt.
Kam ta kalniņa tev vajadzeja?
-Kalniņa vajadzeja miezišu sēt.
Kam to miezišu tev vajadzeja?
-Miezišu vajadzeja alutiņu brūvet.
Kam ta alutiņa tev vajadzeja?
-Alutiņa vajadzeja brāļiem dzert.
Kam to brāļu tev vajadzeja?
-Brāļu vajadzeja karâ raidit.
Ko tie brāļi tev pārnesa,
No ta kara pārnākdami?
-Divi zelta adatiņas,
Trešo zelta kniepadatu.
Kur palika adatiņas?
-Tàs iedūra liepu celmâ.
Kur palika liepu celmis?
-Tas sadedza smalkis pelnis.
Kur palika smalki pelni?
-Tie izlija lielis lietis.
Kur palika lieli lieti?
-Ieteceja upitê.
Kur palika ta upite?
-To izdzēra Dieva vērši.
Kur palika Dieva vērši?
-Tie aizgāja garu ceļu.
Kur palika garis ceļis?
-Tas apauga zaļu mauru.
Kur palika zaļis mauris?
-To noēda Dieva zosis.
Kur palika Dieva zosis?
-Tàs aizskrēja augstu mežu.
Kur palika augstis mežis?
-To nocirta Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie uzkāpa debesîs.
Zelta ripu ripodami,
Zeltāboli mētadami.

13646-2
Bāleliņi piekusuši,
Siekiem rudzus mēridami,
Kà māsiņa nepiekusa,
Saujiņàmi mēridama?-
Ej, māmiņa, maltuvêi,
Būs meitiņa samaluse.
Vaļâ duris, vaļâ logi,
Nejūt pašas malejiņas.
Nāk māmiņa raudadama,
Asariņas slaucidama,
Asariņas slaucidama
Baltâ linu nezdaugâ (noslaukâ).
-Ņem, dēliņi, kumeliņu,
Jāj māsai pakaļâ!
-Nosajāju vienu simtu,
Dasajāju augstu kalnu.
Pašâ kalna galiņâi
Spēlè pieci spēlmaniši.
Ai, jūs mīļi spēlmaniši,
Ko jūs še spēlejat?
-Spēlejami tai māsiņai,
Ko šodieni garam veda.
-Ai, jūs mīļi spēlmaniši,
Vaj jau viņa tālumâ?
-Salaižiet kumeliņu,
Tad jūs viņu panāksiet.
-Nosajāju otru simtu,
Dasajāju augstu kalnu.
Pašâ kalna galiņâ
Trejdeviņi kokletaji.
Ai, jūs mīļi kokletaji,
Ko jūs še koklejat?
-Koklejam tai māsiņai,
Ko šodieni garam veda.
-Ai, jūs mīļi kokletaji,
Vaj jau viņa tālumâ?
-Salaižiet kumeliņu,
Tad jūs viņu panāksiet.
-Nosajāju trešu simtu,
Dasajāju lepnu pili;
Visapkārti liepas zied,
Pie vārtiem atslēdziņa.
Iznāk divi jauni kungi
Kà peleki vanadziņi,
Saņem manu kumeliņu,
Ieved staļļa dibinâ,
Dod tam siena, dod tam auzu,
Dod tam tīra ūdentiņa.
Ieved pašu istabâi,
Sēdin' galda galiņâ,
Liek man ēsti, liek man dzert,
Liek apkārti skatities.
Ni es ēdu, ni es dzēru,
Tik apkārti skatijos,
Ieraudziju sav' māsiņu
Sēdam galda galiņâ,
Sēdam galda galiņâ,
Balta mice galviņâ.
Labvakar, man' māsiņa,
Vaj ar manim līdza nāksi?
-Ej ar Dievu, bāleliņ,
Līdza tevim vairs neiešu,
Man labaka maizes vieta,
Pa prātami arajiņš.

13250-16
Jāju, jāju garu ceļu,
Ceļam gala nezinaju.
Jāj' pie vienas zaļas birzes,
Griezu šķetru padusê.
Jāju,jāju garu ceļu,
Ceļam gala nezinaju.
Izjāj' no tàs zaļas birzes,
Ieraug' vienu augstu kalnu.
Nu ar rikšiem, nu ar lēkšiem
Uz to vienu augtu kalnu.
Dajāj' nu pie augsta kalna,
Ieraug' vienu lielu ciemu.
Nu ar rikšiem, nu ar lēkšiem
Uz to vienu lielu ciemu.
Dajāj nu pie liela ciema,
Metu šķetru sētmalâ.
No tàs šķetras būšķešanas
Uztrūkàs ciema suņi;
No ta suņu trūkumiņa
Iztek trīs zeltenites.
Divas mani pašu ņēma,
Trešà manu kumeliņu.
Ieliek manu kumeliņu
Triju staļļu dibenâ,
Triju staļļu dibenâ
Aiz deviņàm atslēgàm.
Ieved pašu istabâ,
Paceļ man liepas krēslu,
Paceļ man liepas krēslu,
Pienes man kļava galdu.
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek man drusku pagulèt.
Ne es ēdu, ne es dzeru,
Tikai drusku paguleju.
Noskatos guledams,
Ko darija jaunas meitas.
Viena šuva, otra auda,
Trešà zīdu šķetereja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķetereja;
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu žēlabâs.
Kur jūs mani glabasat,
Žēlabâs nomirušu?
Sarkan' rožu dārziņâ
Zem magoņu lapiņàm.
Tur uzauga skaista puķe
Deviņiem zariņiem;
Tur jāj jauni kara vīri
Ik rītiņus puškoties;
Tur teceja jaunas meitas
Ik rītiņus kroņus vīt.
Appušķojšies, sataisijšies,
Ieiet Māras baznicâ.
Prasa Māra raudadama:
Kas ta tāda skaista puķe?
Ta nebija skaista puķe,
Ta bij puiša dēselite.