33638-0
Smuks puisitis sēž aiz galda,
Aicin' mani klāt sēdèt.
Es pie viņa piesēdos,
Kà rozite ziededama.
Viņš man deva alu dzert
No sudraba biķeriša.
Es ta alus nodzēros
Pa mazàm malciņàm.
Ne cik ilgi nesēdeju,
Lūdz viņš gultu pataisìt.
Es tam gultu uztaisiju,
Klāju baltu paladziņu,
Klāju baltu paladziņu,
Sedzu raibu villainiti.
Viņš papriekšu iegulàs,
Aicin' mani klātgulèt.
Es pie viņa piegulos,
Kà lapiņa drebedama.
Ne stundiņu neguleju,
Sāk viņš mani modinàt,
Sāk viņš mani modinàt,
Sāk ar naudu lielities:
Še,meitiņa,zelta nauda,
Še vēl sīka sudrabiņa!
Es domaju lielu domu,
Ko ta nauda labu dara,
Vaj ta nauda aizmaksaja
Manu skaistu augumiņu,
Manu skaistu augumiņu,
Manu zīļu vainadziņu?
Labak redzu zelta naudu
Ziluguni sadegam,
Ne kà savu vainadziņu
Bez godiņa noņemam.

13646-25
Viena pati man māsiņa,
Pūru mala rītiņâ.
Dzirnav's rīb, milni klaudz,
Tautas nāca klusiņàm.
Ienāk māte istabâ,
Sav' galviņu saņēmusi:
Aunies, dēliņ, zābakôs,
Dzenies pakaļ māsiņai,
Dzenies pakaļ māsiņai
Pa vizuļu birumiem!
Simtu jūdzu nodzinies,
Ieraug' pieci spēlmaniši.
Mani mīļi spēlmaniši,
Ko jūs šeitan spēlejiet?
-Spēlejam priekš tàs meitas,
Ko šorīt garam veda.
Otru simtu nodzinies,
Ieraug' vienu lielu ciemu.
Iznāk trīs jauni kungi,
Ieved mani istabâ,
Ieved mani istabâ,
Kumeliņu stallitî.
Paceļ manim liepu krēslu,
Uzliek Dieva mielastiņu,
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek modrigi padzīvot.
Ne es ēdu, ne es dzēru,
Apkārt vien skatijos.
Es ieraugu sav' māsiņu
Jau miciti galviņâ.
Māsiņ zelta drostalit,
Vaj varesi līdzi nākt?
-Brālit putu gabaliņ,
Es nevaru ta darìt.

13646-18
Mēs deviņi bāleliņi,
Viena pati mūs' māsiņa,
Viena pati mūs' māsiņa
Pie dzirnùm maldinaja,
Pie dzirnùm maldinaja
Pa pūram tīru kviešu.
Devitâ rītiņâ
Nerūc vairs dzirnutiņas.
Iet memmiņa klausities,
Kur palika malejiņa.
Nāk memmiņa atpakaļ,
Raud galviņu saņēmusi.
-Ceļaties, jauni zēni,
Aunaties zābakôs,
Aunaties zābakôs,
Velciet lūšu kažociņus,
Velciet lūšu kažociņus,
Lieciet cauna cepurites,
Dzenieties mūs' māsiņu,
Ko tautietis zagšu zaga.
Jājiet vienu simtu jūdžu,
Līdz jūs viņu panākat.
-Pirmà simta galiņâ
Spēlè seši spēlmaniši.
Labdien, labdien, spēlmaniši,
Ko jūs laba spēlejiet?
-Spēlejam tai māsiņai,
Ko šo rītu garàm veda.
-Mēs jūs lūdzam, spēlmaniši,
Kur mēs viņu panāksim?
-Jājiet otru simtu jūdžu,
Tur jūs viņu panāksiet.
-Otra simta galiņâ
Spēlè divi spēlmaniši.
Labdien, labdien, spēlmaniši,
Ko jūs laba spēlejiet?
-Spēlejam tai māsai,
Ko šo dienu garàm veda,
Ko šo dienu garàm veda,
Ko tautietis zagšus zaga.
-Mēs jūs lūdzam, spēlmanīši,
Kur mēs viņu panāksim?
-Jājiet trešu simtu jūdžu
Tur jūs viņu panāksiet.
-Trešà simta galiņâ,
Tur bij vienas lielas mājas.
Iejājam sētiņâ,
Piesienam kumeliņus.
Iznāk pati tautu māte,
Ieved mūs istabâ,
Ieved mūs istabâ,
Paceļ melnus meldru krēslus,
Paceļ melnus meldru krēslus,
Apklāj baltu liepu galdu,
Apklāj baltu liepu galdu,
Dod mums ēst, dod mums dzert.
Nesmeķ ēst, nesmeķ dzert,
Parādiet mūs' māsiņu!
Ienāk māsa raudadama,
Asariņas slaucidama.
-Pārnesiet memmiņai
Daudz un labu vakariņu!
Es nevaru līdza iet,
Man noņēma vainadziņu.
-Še, māsiņa raibi cimdi,
Še asaru villanite,
Paglabà pùriņâ,
Pašâ pūra dibinâ;
Cik pacelsi pūra vāku,
Tik asaras noslaucisi.

13250-20
Kam tì kungi krùgu taìsa
Ļela çeļa maļeņâ?
Čygonim olu dzert,
Mežnìkim silldétís.
Vína poša krùga maita
Aicyn' maņa pagulét.
Guļ tu poša, krùga maita,
Tova víta pyllna blusu,
Tova víta pyllna blusu,
Tovi mallni paladzeņi.
Meža gaiļi agri dzíd,
Man jóít uz mòtes maitóm.
Màmeņai treis maiteņas,
Vysas roksta smolkus rokstus.
Ka nadúsi tòs maiteņas,
As nùmèršu bèdeņâ.
Kur jius mani globosit,
Nùmyrušu bèdeņâ?
Zam lúdzeņa dòrzeņâ
Smolku rùžu sakņeitês.
Tí izauga bollta puča
Da patim debešim (dabasim).
Atbrauc kungi, atbrauc ļauds,
Nivíns zora nanùlauž;
Atjāj pats Dìva dáls,
Nùlauž pošu versyņeiti,
Nùlauž pošu versyņeiti,
Aizpuškòja capureiti,
Aizpuškòja capureiti,
Ìít Dìva bazņeicâ.
Vaìcoj kungi, vaìcoj ļaudis:
Kaida kùka tì zídeņi,
Na kùçeņa tì zideņi,
Tì ir dórgas dvèşeļeitis,
Tì ir dórgas dvèşeļeitis,
Dèdeņâ nùmyrušas.

2221-1
Dil, dil, buciņ, ku' liki radzinus?
-Iedevu Krievam izkapti kalt.
Kam tàs izkaptes tev vajadzeja?
-Izkaptes vajadzeja sieninu pļaut.
Kam ta sienina tev vajadzeja?
-Sienina vajadzeja gosninàm dot.
Kam to gosninu tev vajadzeja?
-Gosninu vajadzeja pieninu slaukt.
Kam ta pienina tev vajadzeja?
-Pienina vajadzeja bērniem dot.
Kam to bērnu tev vajadzeja?
-Bērnu vajadzeja cūcinu ganīt.
Kam to cūcinu tev vajadzeja?
-Cūcinu vajadzeja kalninu rakt.
Kam ta kalnina tev vajadzeja?
-Kalnina vajadzeja miezisu sēt.
Kam to miezišu tev vajadzeja?
-Miezišu vajadzeja alutinu brūvet.
Kam ta alutina tev vajadzeja?
-Alutina vajadzeja brāļiem dzert.
Kam to brāļu tev vajadzeja?
-Brāļu vajadzeja kaŗâ raidit.
Ko tie brāļi tev pārnesa,
No ta kara pārnākdami?
-Viens pārnesa kniepadatu,
Otris zelta gredzentinu.
Kur palika kniepadata?
-To iedūra liepu celmâ.
Kur palika liepu celms?
-Tas nodega zilôs dūmôs.
Kur palika zili dūmi?
Tie uzkâpa debesīs.

13250-8
Ísim syla maleņâ,
Saùsim syla vòvereiti;
Nùsòvuši vòvereiti,
Pòrdúsim naudeņâ;
Pòrdavuši naudeņâ,
Pèrksim sèrmu kumèļeņu;
Nùpèrkuši kumèļeņu,
Brauksim meitu cimeņâ.
Brauču, brauču treis dìneņas,
Nikò loba nadabrauču;
Ìzalaižu caturt' dìnu,
Ìraùdzèju ļelu cìmu.
Nadabrauču da vòrteņu,
Iztak cìma dzaltòneite,
Iztak cìma dzaltòneite,
Sajam munu kumèļeņi,
Sajam munu kumèļeņi,
Vad kumeli staļļeitî.
Ìvaduši kumèļeņi,
Ìvad mani nameņî,
Ìvad mani nameņi,
Nu nameņa ustobâ.
Ìvaduši ustobâ,
Aizstòdyna aiz gaļdeņa,
Dúd i ést, dúd i dzert,
Lìk Dìveņu pìminét.
Es paéžu, es padzéru,
Es Dìveņu pìminèju.
Klój, màmeņ, bolltu vìtu,
Dúd, naksneņu pòrgulét,
Dúd naksneņu pòrgulét
Tymsejâ kakteņâ.
Nùsavèru guládams,
Kù tòs cìma meitas dora.
Vína auž, ùtra sprèž,
Treša roksta zeìžuteņu.
Dúd, màmeņ, tù meiteņu,
Kura roksta zeižutenu;
Ka nadúsi tòs meiteņas,
Es nùmèršu bèdeņâ.
Nùmirušu bèdeņâ,
Kur jiùs mani globósit?
Smolku ròžu dòrzeņâ
Jèzupenu kriùmeņâ.

13250-12
Trīs dieniņas mežâ brauču,
Neka laba nedabuju.
Kad izbraucu ceturto,
Dabuj' vasku riteniša,
No ta vasku riteniša
Iesakūlu naudiņâ.
Nosapirku augstu zirgu,
Uzajāju augstu kalnu.
Pielasiju šautru klēpi,
Sviežu ciema sētmalî.
Sajutuši ciema suņi,
Sāka visi čāvinàt.
Iztek divi zeltanites
Zeltenàm kājiņàm,
Ieved zirgu stallitî,
Ieved pati istabâ.
Paceļ baltu liepas galdu,
Uzklāj baltu paladziņu,
Uzliek baltas biķerites,
Uzliek baltu maizes klaipu,
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek naktiņu pārgulèt.
Es aizgāju, nozavēru,
Ko darija ciema meitas.
Viena ada, otra šuva,
Trešà zīdu šķetereja.
Dod, māmiņ, man to meitu,
Kas to zīdu šķetereja.
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani glabasat,
Bēdu puisi nomirušu?
Zem rozišu lapiņàm
Magoniņu dārziņâ.
Tur uzauga liela liepa
Deviņiem žuburiem.
Tur ik rīta meitas gāja
Pie tàs liepas puškoties.
Rāva viena, rāva otra,
Nenorāva galvenieka;
Dajāj divi Dieva dēli,
Tie norāva galvenieku.

13250-13
Trīs dieniņas mežâ braucu,
Neka laba nedabuju;
Vēl aizbraucu cetorto,
Dabuj' vasku riteniti.
No ta vasku riteniša
Iesakūlu naudiņâ,
Nosapirku lielu zirgu,
Uzjāj' augstâ kalniņâ.
Salasiju šautru klēpi,
Metu ciema sētmalî.
Sajutuši ciema suņi,
Sāka visi čavinàt.
Iztek divi zeltenites
Dzeltenàm galviņam,
Viena mani pašu veda,
Otra manu kumeliņu;
Zirgu veda stallitî,
Pašu veda istabâ.
Paceļ lielu liepas galdu,
Uzliek baltus maizes klaipus,
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek naksniņu pārgulèt.
Guledams nosavēru,
Ko dar' ciema zeltenites.
Viena šūn, otra ada,
Trešà zīdu šķetereja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķeterè,
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Bēdu puisi nomirušu?
Smukâ rožu dārziņâ
Apakš zaļu veleniņu.
Tur tecès jaunas meitas
Ik rītiņa pušķoties.
Rāva viena,rāva otra,
Cekuliņa nenorāva.
Jāja divi Dieva dēli,
Tie norāva virsauniti,
Tie norāva virsauniti,
Iejāj' Māras baznicâ.
Vaicà kungi, vaicà ļaudis,
Kāda koka tie ziediņi.
Tie nebija koka ziedi,
Ta bij puiša dvēselite.

13250-11
Gāju, gāju vienu dienu,
Neka laba nedabuju;
Gāju otru, gāju trešu,
Dabuj' vasku riteniša.
No ta vasku riteniša
Nopirk' bēru kumeliņu.
Uzjāj' vienu augstu kalnu,
Ieraudziju zaļu ciemu.
Sviežu šautru sētmalê,
Satrūkàs ciema suņi.
Izskrien divas zeltenites,
Trešà veca māmaliņa.
Pašu vede ustabâ,
Kumeliņu stallitê,
Paceļ man melda krēslu,
Davelk man liepas galdu,
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek naktiņu pārgulèt.
Guledams noraudziju,
Ko dar' ciema zeltenites.
Viena ada, otra vērpa,
Trešà raksta zīdautiņu,
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura raksta zīdautiņu;
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu žēlabâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Žēlabâs nomirušu?
-Tur mēs tevi glabasami,
Skaistâ rožu dārziņâ.
Tur izauga kupla liepa
Deviņiemi žuburiem.
Ik svētdienas meitas nāce
Vainadziņus darinàt;
Novijušas vainadziņus,
Aiziet Māras baznicâ.
Māra prasa raudadama:
Kur, meitiņa, tādu ņēmi?
-Rìgâ pirku, naudu devu,
Vāczemêi kaldinaju.
-Ko jūs, meitas, melojati,
Ta ir puiša dvēselite,
Ta ir puiša dvēselite,
Žēlabâs nomiruša.

13646-5
Ej, bòļeņ, pasaveŗ,
Kù dor' tova maļèjeņa,
Vaļâ duris, vaļâ lúgi,
Naryùc vaìra dzernaveņis.
Jem, bòļeņ, mallnus svòrkus,
Sadloj sovu kumèļeņu.
-Jóju, jóju vínu symtu,
Dajój' vínu augstu kólnu.
Uz tò vina augsta kólna
Spèlej pìci spàlmaņeiši.
Ļabreit, labreit, spàlmaņeiši,
Péc kò jius spèlèjat?
-Tai mòsai spèlèjam,
Kur' šùnakt garum vede.
-Jóju, jóju ùtru symtu,
Dajój' ùtru augstu kólnu.
Uz tò ùtra augsta kólna
Spèlej pìci spàlmaņeiši.
-Labreit, labreit, spàlmaņeiši,
éc kò šudiņ spèlèjat?
- éc tós mòsas spèlèjam,
Kur' šudiņ caùri vede.
-Jóju, jóju trešu symtu,
Dasajóju úzul' muižu.
Vysapļeik ļìpu dòrzs,
Vòrtu prìškâ etslēdzeņa.
Izít treis tàva dáli
Dzaltonim mateņim.
Divi mani pati vede,
Trešais munu kumeļeņu.
Vèlej' èst, vèlej' dzert,
Vèlej' daùdzi skateitìs.
Ni es éžu, ni es dzéru,
Es tik daùdzi skatejús,
Iraùdzèju sov' mòseņu
Viņâ gólda gaļeņâ,
Bollta miçe galveņâ,
Ols kanņeņa rùceņâ.
-Ed, bòļeņ, dzeŗ, bòļeņ,
Es vaìrs tova jau nabyušu,
Pateik maņ še zemeite,
Pa pròtam oròjeņš.