13646-15
Mēs deviņi bāleliņi,
Viena pati mūs' māsiņa.
Viena pati mūs' māsiņa
Pūru mala rītiņâ.
Dzirnus šņāce, milna klaudze,
Nedzird pašas dziedatajas.
Ej, māmiņa, maltavê,
Ko dar' mūsu malejiņa?
Māmiņ' nāce istabâ,
Sav' galviņu saņēmusi.
-Ko gaidati, bāleliņi?
Aunatiesi zābakôs,
Dzenait māsai pakaļâ
Pa vizuļu birumiem.
-Nodzenàsi vienu simtu,
Tur deviņi spēlmaniši.
Mani mīļi spēlmaniši,
Priekš ko jūs te spēlejiet?
-Priekš tàs meitas spēlejam,
Ko šo dienu gaŗam vede.
Dzenaitiesi pakaļâ,
Vēl panāksiet celiņâ.
-Nodzenàsi otru simtu,
Tur deviņi kokletaji.
Mani mīļi kokletaji,
Priekš ko jūs te koklejat?
-Priekš tàs meitas koklejam,
Ko vakari gaŗam vede.
Dzenaitiesi pakaļâ,
Vēl panāksiet celiņâ.
-Nodzenàsi trešu simtu,
Ieraug' vienu lielu ciemu.
Paskandina iemauktiņus,
Iztrauceja ciema suņus.
Iznāk divi tautu dēli,
Saņem mūsu kumeliņus.
Ved mūs pašus istabâ,
Sēdin' niedru krēsliņôs,
Izceļ baltu liepas galdu,
Uznes Dieva mielastiņu.
Liek mums ēst, liek mums dzèrt,
Lik lustigi padzīvot.
Mēs neēdam, mēs nedzēram,
Apkārt vieni skatijam.
Ieraugam sav' māsiņu,
Jau micite galviņâ.
Māsiņ zelta drostalite,
Kam tev bija tà darīt?
-Bāliņ putu gabaliņ,
Nevareju tam dariti:
Dzirnus šņāce, milna klaudze,
Tautas nāce klusiņam.
-Māsa zelta drostalite,
Vai tev patīk atpakaļ?
-Brāliņ putu gabaliņ,
Es nevaru to darìt,
Es nevaru to darìt,
Man patike še dzīvot.
Aiznesat māmiņai
Simtu labu vakariņu,
Mazakai māsiņai
Manu zīļu vainadziņu.

13646-14
Mēs deviņi bāleniņi,
Viena pate mums māsiņa,
Viena pate mums māsiņa,
Ik rītiņus malejiņa.
Ej, māmiņa, apraudziti,
Ko dar' tava malejiņa,
Vaļâ durvis, vaļâ logi,
Nerūc vairi dzirnaviņas.
Iznāk māte raudadama,
Baltas rokas lauzidama.
-Ceļaties jūs, dēliņi,
Aunatiesi zābakôs,
Velcatiesi brūnus svārkus,
Lieciet cauņu cepurites,
Joziet zelta zobeniņu,
Seglojiet kumeliņus,
Dzenatiesi pēc māsiņas
Simtu jūdzu tālumâ.
-Simtu jūdzu galiņâ
Spēlej' pieci spēlmaniši.
Ai, godigi spēlmaniši,
Priekš ka jūs spēlejat?
-Priekš tàs māsas spēlejam,
Ko vakar garam veda.
-Jājam, brāļi, steidzamies,
Kad panāktu celiņâ.
-Ni jājiet, ni steidziet,
Panākt vairi nevariet.
-Nojājuši otru simtu,
Atrodam mazu ciemu,
Atrodam mazu ciemu,
Tur stāv divi vārtu sargi.
Ai, godigi vārtu sargi,
Par ko jūs še stāviet?
-Mēs to māsu vaktejam,
Ko šodien še ieveda.
-Nāk deviņi jauni puiši,
Saņem mūsu kumeliņus.
Stallitê ieveduši,
Ved mūs pašus istabâ,
Ceļ deviņus meldra krēslus
Pie baltaja liepu galda.
Liek mums ēst, liek mums dzert,
Liek Dieviņus pieminèt.
Ne ēdàmi, ne dzēràmi,
Tik Dieviņus minejami.
Skatamies, raugamies,
Kur māsiņu redzesam.
Mūs' māsiņa sēd aiz galda,
Balta mice galviņâ,
Balta mice galviņâ,
Div' tautieši klāt sēdeja.
Ak, tu mūsu mīļa māsa,
Vaj tu ari šeitan esi?
-Es negribu māsas vārdu,
Nezinami bāleliņi.
-Māsiņ zelta drostaliņa,
Mēs par tevi zvēresam,
-Apzvēriet, bāleliņi,
Atpakaļi vairs neiešu.
Aiznesieti māmiņai
Simtu labu vakariņu
Par vietiņas taisijumu,
Par kājiņu āvumiņu.

2221-0
Buciti, āziti, ku' liki bārdiņu?
-Izdevu Krievam izkapšu kalt.
Kam to izkapšu tev vajadzeja?
-Izkapšu vajaga sieniņa pļaut.
Kam ta sieniņa tev vajadzeja?
-Sieniņa vajaga gosniņàm dot.
Kam to gosniņu tev vajadzeja?
-Gosniņu vajaga pieniņu slaukt.
Kam ta pieniņa tev vajadzeja?
-Pieniņa vajaga bērniem dot.
Kam to bērnu tev vajadzeja?
-Bērnu vajaga cūciņu ganìt.
Kam to cūciņu tev vajadzeja?
-Cūciņu vajaga kalniņa rakt.
Kam ta kalniņa tev vajadzeja?
-Kalniņa vajaga miezišu sēt.
Kam to miezišu tev vajadzeja?
-Miezišu vajaga alutiņu brūvet.
Ka ta alutiņa tev vajadzeja?
-Alutiņa vajaga brāļiem dzert.
Kam to brāļu tev vajadzeja?
-Brāļu vajaga kaŗâ raidit.
Ko tie brāļi tev pārnesa,
No ta kaŗa pārnākdami?
-Divi zelta adatiņas,
Trešo zelta kniepadatu.
Kur palika adatiņas?
-Tàs iedūra liepu celmâ.
Kur palika liepu celmis?
-Tas sadedza smalkis pelnis.
Kur palika smalki pelni?
-Tie izlija lielis lietis.
Kur palika lieli lieti?
-Sateceja upitê.
Kur palika ta upite?
-To izdzēra Dieva vērši.
Kur palika Dieva vērši?
-Tie aizgāja gaŗu ceļu.
Kur palika gaŗis ceļis?
-Tas apauga zaļu mauru.
Kur palika zaļis mauris?
-To noēda Dieva zosis.
Kur palika Dieva zosis?
-Tàs aizskrēja augstu mežu.
Kur palika augstis mežis?
-To nocirta Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie uzkāpa debesîs.
Tur tie ēda tur tie dzēra,
Biķerišus mētadami.
Es tupeju pagaldê,
Drupatiņas lasidams.
Es prasiju vienu graudu,
Man iedeva divi graudi;
Es prasiju divi graudi,
Man iedeva trīs graudi;
Es prasiju trīs graudi,
Man iedeva visu maišeli-
Blījc, pierê.

13646-28
Viena pate mūs' māsiņa,
Mēs deviņi bāleniņi.
Ik rītam tīru rudzu
Pa pūram ritinaja.
Eima, brāļi, aplūkot,
Ko dar' mūsu malejiņa,
Vaļâ durvis, vaļâ logi,
Nerūkst vairi dzirnaviņas.
Eima, brāļi, uz ustabu,
Velkamies zābaciņus;
Apvilkušies zābaciņus,
Velkamies kažociņus;
Apvilkušies kažociņus,
Jožam zaļus zobeniņus;
Apjozušies zobeniņus,
Liekam caunes cepurites;
Uzlikuši cepurites,
Sedlojam kumeliņus;
Apsedlojši kumeliņus,
Jājam brāļi simtu jūdzes.
Nojājuši simtu jūdzu,
Dajājam augstu kalnu;
Augsta kalna galiņâ
Bungà skaisti bundzenieki.
Ai, jūs mīļi bundzenieki,
Ko jūs še bungajiet?
-To māsiņu bungajam,
Ko šodien garam vede.
-Ai, jūs mīļi bundzenieki,
Vaj jau viņu sen pavede?
-Neva ilgi, dzenaties,
Panāksiet celiņâ.
-Jājam, brāļi, otru simtu.
Dajājam zaļu kalnu;
Zaļa kalna galiņâ
Spēlê skaisti spēlmaniši.
Ai, jūs mīļi spēlmaniši,
Ko jūs še spēlejiet?
To māsiņu spēlejam,
Kur' šodien garam vede.
-Ai, jūs mīļi spēlmaniši,
Vaj jau viņu sen pavede?
-Neva ilgi, dzenieties,
Panāksiet celiņâ.
Jājam, brāļi, trešu simtu.
Dajājam raibu muižu;
Ap to muižu kuplas liepas,
Atslēgàm vārti slēgti.
Iznāk divi jauni puiši,
Kà ozoli zaļodami.
Vienis mani pašu vede,
Otris manu kumeliņu.
Paš' ievede istabâ,
Kumeliņu stallitê.
Pieceļ man mellus krēslus,
Davelk manim liepas galdu,
Uzliek man Diev' mielastu,
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek nakuiņu pārgulèt.
Ni es ēdu, ni es dzēru,
Sav' māsiņu lūkojos.
Ieraudziju sav' māsiņu
Tautu galda galiņâ,
Tautu galda galiņâ,
Cepurite galviņâ.
Ai, manu mīļ' māsiņu,
Patīk' tev līdza nākt?
-Ai, manu mīļ' bāliņu,
Patīk man še dzīvot,
Patīk man še dzīvot,
Klausìt svešas māmuliņas.

13646-0
Mēs deviņi bāleliņi,
Viena pate mums māsiņa.
Ik rītiņa malti gāja,
Pūru mala rītiņâ
Ej, māmiņa,aplūkot
Savas jaunas malejiņas (Ko dar' mūsu malejiņa),
Nerūc vaira dzirnaviņas,
Nedzied pate malejiņa.
Nāk māmiņa atpakaļ,
Asariņas slaucidama.
Vaļâ durvis, vaļâ logi,
Tautas māsu aizveduši.
Ceļaties, bāleliņi,
Aunaties zābakos,
Velciet lūša kažociņus,
Joziet zaļus zobeniņus,
Lieciet cauņu cepurites,
Seglojat kumeliņus,
Seglojat kumeliņus,
Dzenatiesi pēc māsiņas,
Dzenaties pēc māsiņas,
Pēc māsiņas vainadziņa.
Jājat, brāļi, simtu jūdzu,
Nesaudziet kumeliņus,
Nesaudziet kumeliņus,
Panāksiet celiņâ.-
Nojājam pirmu simtu,
Dajājam augstu kalnu.
Augsta kalna galiņâ
Trejdeviņi bundzenieki.
Ai, mīļie bundzenieki,
Kam jūs še bungojat?
-Tai māsai bungojam,
Ko šodien garam veda.
-Ai, mīļie bundzenieki,
Vaj jau sen garam veda?
-Nava ilgi, steidzaties,
Vēl ceļâ panāksat.
Nojajam otru simtu,
Uzjājam augstu kalnu;
Augsta kalna galiņâ
Trejdeviņi kokletaji.
Ai, miļie koklētaji,
Kam jūs še koklejat ?
-Tai māsai koklejam,
Ko šodien garam veda.
-Ai,mīļie kokletaji,
Vaj to sen garam veda?
Nava ilgi, steidzaties,
Vēl ceļā panāksat.
Nojājam trešu simtu
Uzjājam augstu kalnu;
Augsta kalna galiņâ
Trejdeviņi spēlmaniši.
Ai, mīļie spēlmaniši,
Kam jūs še spēlejat
-Tai māsai spēlejam,
Ko šodien garam veda.
-Ai, mīļie spēlmaniši,
Vaj to sen garam veda?
-Nava ilgi , steidzaties,
Vēl ceļâ panāksat.
Jājam vēl simtu jūdzu,
Jau vizuļi pabiruši.
Uzjājam augstu kalnu,
Ieraugam lielu ciemu;
Visapkārt kuplas liepas,
Atslēgàm vārti slēgti.
Laužam, brāļi, šautru klēpus,
Metam ciema sētmalâ.
Satrūkàs ciema suņi,
Sāk tie sīvi lādinàt.
Iznāk divi jauni puiši,
Kà ozoli uzauguši,
Saņem mūsu kumeliņus,
Saved staļļa dibenâ,
Met ābolu redelês,
Ber auziņas silitê,
Ber auziņas silitê,
Ielej skaidru ūdentiņu.
Iznāk divas jaunas meitas,
Kà rozites ziededamas,
Kà rozites ziededamas,
Dzelteniem matiņiem,
Ieved pašus istabâ,
Paceļ mums meldu krēslus,
Paceļ mums meldu krēslus
Pie lielà liepu galda,
Uzklāj baltu galdautiņu,
Uzliek Dieva mielastiņu,
Uzliek miežu alutiņu,
Uzliek vīna biķeriti.
Liek mums ēst, liek mums dzert,
Liek Dieviņu pieminèt.
Ne ēdam , ne dzeram,
Pēc māsiņas raugamies.
Ieraugam sav' māsiņu
Liepu galda galiņâ,
Liepu galda galiņâ,
Jau micite galviņâ,
Jau micite galviņâ,
Sēd asaras slaucidama.
Ai, mīļà mūs' māsiņa,
Kà tu tiki šai vidû?
-Ai, mīļie bāleliņi,
Tas notika netīšàm:
Dzirnas rūca,
Milnis klaudza,
Tautas nāca klusiņàm,
Tautas nāca klusiņàm,
Ne dzirdèti nedzirdeju,
Kà lapiņa notrīceju,
Kamanâs iemetama.
-Ai, mīļà mūs' māsiņa,
Vaj tu mums līdzi nāksi?
-Ai, mīļie bāleliņi,
Man patīk še dzīvot,
Patīk man ši zemīte,
Šìs zemites arajiņš.
Vainadziņu pārnesiet
Zobeniņa galiņâ,
Uzlieciet galviņâ
Jaunajai māsiņai.
Māmiņai aiznesiet
Simtu labu vakariņu,
Simtu labu vakariņu
Par šūpuļa kārumiņu,
Par šūpuļa kārumiņu,
Manis mazas auklejumu,
Manis mazas auklejumu,
Manis lielas audzejumu.