13646-14
Mēs deviņi bāleniņi,
Viena pate mums māsiņa,
Viena pate mums māsiņa,
Ik rītiņus malejiņa.
Ej, māmiņa, apraudziti,
Ko dar' tava malejiņa,
Vaļâ durvis, vaļâ logi,
Nerūc vairi dzirnaviņas.
Iznāk māte raudadama,
Baltas rokas lauzidama.
-Ceļaties jūs, dēliņi,
Aunatiesi zābakôs,
Velcatiesi brūnus svārkus,
Lieciet cauņu cepurites,
Joziet zelta zobeniņu,
Seglojiet kumeliņus,
Dzenatiesi pēc māsiņas
Simtu jūdzu tālumâ.
-Simtu jūdzu galiņâ
Spēlej' pieci spēlmaniši.
Ai, godigi spēlmaniši,
Priekš ka jūs spēlejat?
-Priekš tàs māsas spēlejam,
Ko vakar garam veda.
-Jājam, brāļi, steidzamies,
Kad panāktu celiņâ.
-Ni jājiet, ni steidziet,
Panākt vairi nevariet.
-Nojājuši otru simtu,
Atrodam mazu ciemu,
Atrodam mazu ciemu,
Tur stāv divi vārtu sargi.
Ai, godigi vārtu sargi,
Par ko jūs še stāviet?
-Mēs to māsu vaktejam,
Ko šodien še ieveda.
-Nāk deviņi jauni puiši,
Saņem mūsu kumeliņus.
Stallitê ieveduši,
Ved mūs pašus istabâ,
Ceļ deviņus meldra krēslus
Pie baltaja liepu galda.
Liek mums ēst, liek mums dzert,
Liek Dieviņus pieminèt.
Ne ēdàmi, ne dzēràmi,
Tik Dieviņus minejami.
Skatamies, raugamies,
Kur māsiņu redzesam.
Mūs' māsiņa sēd aiz galda,
Balta mice galviņâ,
Balta mice galviņâ,
Div' tautieši klāt sēdeja.
Ak, tu mūsu mīļa māsa,
Vaj tu ari šeitan esi?
-Es negribu māsas vārdu,
Nezinami bāleliņi.
-Māsiņ zelta drostaliņa,
Mēs par tevi zvēresam,
-Apzvēriet, bāleliņi,
Atpakaļi vairs neiešu.
Aiznesieti māmiņai
Simtu labu vakariņu
Par vietiņas taisijumu,
Par kājiņu āvumiņu.