2221-2
Til, til, buciņ, kur liki bārdiņu?
-Iedevu Krievam izkapti kalt.
Kam tàs izkapts tev vajadzeja?
-Izkapts vajadzeja sieniņu pļaut.
Kam ta sieniņa tev vajadzeja?
-Sieniņa vajadzeja gosniņàm dot.
Kam to gosniņu tev vajadzeja?
-Gosniņu vajadzeja pieniņu slaukt.
Kam ta pieniņa tev vajadzeja?
-Pieniņa vajadzeja bērniem dot.
Kam to bērnu tev vajadzeja?
-Bērnu vajadzeja cūciņu ganīt.
Kam to cūciņu tev vajadzeja?
-Cūciņu vajadzeja kalniņa rakt.
Kam ta kalniņa tev vajadzeja?
-Kalniņa vajadzeja miezišu sēt.
Kam to miezišu tev vajadzeja?
-Miezišu vajadzeja alutiņu brūvet.
Kam ta alutiņa tev vajadzeja?
-Alutiņa vajadzeja brāļiem dzert.
Kam to brāļu tev vajadzeja?
-Brāļu vajadzeja karâ raidit.
Ko tie brāļi tev pārnesa,
No ta kara pārnākdami?
-Divi zelta adatiņas,
Trešo zelta kniepadatu.
Kur palika adatiņas?
-Tàs iedūra liepu celmâ.
Kur palika liepu celmis?
-Tas sadedza smalkis pelnis.
Kur palika smalki pelni?
-Tie izlija lielis lietis.
Kur palika lieli lieti?
-Ieteceja upitê.
Kur palika ta upite?
-To izdzēra Dieva vērši.
Kur palika Dieva vērši?
-Tie aizgāja garu ceļu.
Kur palika garis ceļis?
-Tas apauga zaļu mauru.
Kur palika zaļis mauris?
-To noēda Dieva zosis.
Kur palika Dieva zosis?
-Tàs aizskrēja augstu mežu.
Kur palika augstis mežis?
-To nocirta Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie uzkāpa debesîs.
Zelta ripu ripodami,
Zeltāboli mētadami.

2221-2
Ai, āziti, bikuziti,
Kur tu savu bārdu liki?
-Es pārdevu Krieviņam.
Ko tas Krieviņš tev lab' dar'?
-Man tas Krieviņš izkapt' dod.
Ko ta izkapts tev lab' dar'?
-Man ta izkapts sieniņ' pļauj.
Ko tas sieniņš tev lab' dar'?
-Man tas sieniņš telitèm.
Ko tàs telites tev lab' dar'?
-Man tàs telites pieniņu dod.
Ko tas pieniņš tev lab' dar'?
-Man tas pieniņš bērniņiem.
Ko tie bērniņ' tev lab' dar'?
-Man tie bērniņ' cūciņ' gan'.
Ko tàs cūciņ' tev lab' dar'?
-Man tàs cūciņ' kalniņ' roka.
Ko tas kalniņš tev lab' dar'?
-Man tas kalniņš miezišiem.
Ko tas mieziš' tev lab' dar'?
-Man tie mieziš alutam.
Ko tas aluts tev lab' dar'?
-Man tas bāliņš karâ iet.
Atnes dzelzu adatu,
Iedur celmâ.
Tur nedega zila uguns ?.
Tur nolīje smalks lietiņš.
Kur palike smalks lietiņš?
-Tas satek Daugavâ.
Kur palike Daugava?
-To izdzēre melni vērši.
Kur palike melni vērši?
-Tie aizgāja gaŗu ceļu.
Kur palike gaŗais ceļš?
-Tur aizauge zaļe birze.
Kur palike zaļa birze?
-To nolīda Dieva dēls.
Kur palike Dieva dēls.
-Tas izkāpe debesîs;
Tur tas ēde, tur tas dzēre,
Biķerites spēledams.

2221-2
Āziti, buciti, kur liki bārdiņu?
- Izdevu krogâ par izkaptiņu.
Kam tàs izkapts tev vajaga?
- Man vajaga siena pļaut.
Kam sieniņa tev vajaga?
- Vajaga man gosiniņ' dot.
Kam to gosniņ' tev vajaga?
- Man vajaga pieniņu slaukt.
Kam tev vajag pieniņa?
- Vajag man bērniem dot.
Kam to bērnu tev vajaga?
- Man vajaga cūku ganìt.
Kam to cūku tev vajaga?
- Vajag kalniņ' rušinàt.
Kam ta kalniņ' tev vajag?
- Man vajaga miežu sēt.
Kam to miežu tev vajaga?
- Man vajaga alus brūvèt.
Kam ta alus tev vajaga?
- Man vajaga brāļiem dot.
Kam to brāļu tev vajaga?
- Man vajaga karâ sūtìt.
Ko tie brāļi tev pārnesa,
No ta kara pāriedami?
Divi zelta adatiņas.
Kur palika zelta adatiņas?
- Tàs iedūru mellâ celmâ.
Kur palika mellais celms?
- Tas ieplūda mellâ jūrâ.
Kur palika mellà jūra?
- To izdzēra melli vērši.
Kur palika melli vērši?
- Tie aizgāja garu ceļu.
Kur palika garais ceļš?
- Tas apauga garu zāli.
Kur palika gara zāle?
- To apēda Dieva putni.
Kur palika Dieva putni?
Tie aizskrēja tālu, tālu.