33639-7
Ļelu şèju rùžu dòrzu,
Ar kú daìļi puškótís;
Nu tò ļela şèjumeņa
Vína poša izauguşe.
Deļ tós vínas skaistas rùžas
Dej maņ augstu sadu peit;
Deļ tós vínas tautu meitas
Dej maņ garu çeļu jót,
Dej maņ garu çeļu jót,
Svídrét (Sveidét) sovu kumèļeņu.
Kumèļam svídri byra,
Dèrst maņ gaudas asareņas.
Jamu sovu zyrga deči,
Slaùku svídrus kumèļam;
Jamu sovu šolka (zeìda) skustu,
Slaùku gaudas asareņas.
Da pusçeļa nadajóju,
Dzèržu ļaudis runòjùt,
Dzèržu ļaudis runòjùt,
Ļaùdaveņa atsokùt.
Naklaùşeišu ļaužu mèlu,
Jóšu pots pasavàrtu.
Da vòrteņu vín dajóju,
Redzu sovu dzaltòņeiti,
Redzu sovu dzaltòņeiti
Par pogolmu pòrtakùt,
Par pogolmu pòrtakùt,
Bolltas rùkas lauzèjùt (vàdynùt).
Stìp rùçeņu, grìz muteiti,
Byusi muna ļaudaveņa.
Jej rùçeņu gon pastìpe,
Bet muteites napagrìze.
Nacíš es nùsabeidu,
Ka tu taida lapna meita;
Zynu çeļu, varu jót
Veļ cytâ cìmeņâ,
Veļ cytâ cìmeņâ,
Kur aug skaistas dzaltòņeites,
Kur mameņa devejeņa,
Kur meiteņa gòjèjeņa.
-Jój uz sàtu, gan' tu cyùkas
Tova tàva teìrumâ;
Maņ atjós veļ lobóks
Ar sukótu (barótu) kumèļeņu.

24826-0
Cìma meita dzàltòņeite,
Jau tu byusi muna!
-Veļ na tova, veļ na tova,
Veļ es pate sova.
-Brauksim obi uz bazņeicu,
Jau tu byusi muna!
-Veļ na tova, veļ na tova,
Veļ es pate sova.
-Paklós myusim raibu deči,
Jau tu byusi muna!
-Veļ na tova, veļ na tova,
Veļ es pate sova.
-Sasajemam rùçeņóm,
Jau tu byusi muna!
-Veļ na tova, veļ na tova,
Veļ es pate sova.
-Sasamejam gradzyním,
Jau tu byusi muna!
-Veļ na tova, veļ na tova,
Veļ es pate sova.
-Ísim obi nu bazneicas,
Jau tu byusi muna!
-Veļ na tova, veļ na tova,
Veļ es pate sova.
-Brauksim obi uz bròļa sàtu,
Jau tu byusi muna!
-Veļ na tova, veļ na tova,
Veļ es pate sova.
-Séssim meş aiz bròļa golda,
Jau tu byusi muna!
-Veļ na tova, veļ na tova,
Veļ es pate sova.
-Eş nùjimšu vaiņuçeņu,
Jau tu byusi muna!
-Veļ na tova, veļ na tova,
Veļ es pate sova.
-Es izlikšu lynu zídu,
Jau tu byusi muna!
-Niu jau tova, niu jau tova,
-Niu navaru atsalígt.

33562-1
Es apgulu gulamaju
Zem lielaja lazdu krūma.
Atnāk manis īstais tēvis:
Ko tu guli, nelietit?
Nāc, nelieti, sētiņâi,
Doš' tev lielu gobu zemi.
- Ne es iešu, ne es gribu
Tavu lielu gobu zemi.
Atkal gulu gulamaju
Zem lielaja lazdu krūma.
Atnāk mana īstà māte:
Ko tu guli, nelietit?
Nāc, dēliņ, sētiņâi,
Doš' tev govi raibuliņu.
- Ne es iešu, ne es gribu
Tavu govi raibuliņu.
Atkal gulu gulamaju
Zem lielaja lazdu krūma.
Atnāk manis īstais brālis:
Ko, brāliti, tu guleji?
Nāc, brāliti, sētiņâi,
Doš' tev bēru kumeliņu.
- Ne es iešu, ne es gribu,
Tavu bēru kumeliņu.
Atkal gulu gulamaju
Zem lielaja lazdu krūma.
Atnāk mana īstà māsa:
Ko, brāliti, tu guleji?
Nāc, brāliti, sētiņâi,
Doš' tev baltas villainites.
- Ne es iešu, ne es gribu
Tavas baltas villainites.
Atkal gulu gulamaju
Zem lielaja lazdu krūma.
Atnāk viena tautu meita,
Raibas govis ganidama,
Raibas govis ganidama,
Raibus cimdus adidama.
Stāvu lēcu, mutes devu,
Ta būs mana līgaviņa!
Nu es iešu sētiņâi,
Nu man sava līgaviņa,
Nu man sava līgaviņa,
Raibu cimdu aditaja.
Dodiet nu, dodiet nu,
Ko bijat solijuši:
Īstais tēvs gobu zemi,
Māte govi raibuliņu,
Māte govi raibuliņu,
Brālits bēru kumeliņu,
Brālits bēru kumeliņu,
Māsiņ' baltas villainites.

13646-7
Es màmeņai vína meita,
Ik reiteņa molltu gòju,
Ik reiteņa molltu gòju
Pa pyùram teìru rudzu.
Ít màmeņa apsavàrtu,
Kù dareja malèjeņa.
Vaļâ lúgi, vaļâ dur's,
Nava munas malèjeņas.
Kù dorot, bòļeļeņi,
Nava mòsas molltivê.
Aunietés zóbokûs,
Velcités kažukûs,
Júzit zaļus zùbiņeņus,
Saglòjit kumeļeņus,
Saglojit kumeļeņus,
Laidités garu çeļu.
-Jóju, jóju garu çeļu,
Dasajóju kolnu vydu.
Tymâ kolnu videņâ
Spèlej skaiški spèlnìçeņi.
Dìvs paleidz, spèlnìçeņi,
Kù tik skaiški spèlèjat?
-Spèlèjam tù mòşeņu,
Kur' šùnakt atvedem.
-Jóju, jóju garu çeļu,
Dasajóju lelu cìmu.
Nadajóju da cìmeņa,
Sasatryuka cìma suņi,
Sasatryuka cìma suņi,
Iztak treis jaunas meitys.
Divi mani pošu vede,
Treša munu kumeļeņu.
Man' ìvede ustubâ,
Kumeļeņu stalleitî.
Maņ pastota mallnu kráslu,
Kumeļam auzu sili.
Man aizvylka lìpagoldu,
Pìlej treis bičareites,
Vín' ar olu, ùtr' ar madu,
Treš' ar gaudas asareņas.
Tí ázdams, tí dzardams,
Dasazynu sov' mòşeņu.
Aì, tu munu mìlu mòsu,
Kai sauc tevi sveša mòte?
-Aì, tu munu mìlu bròl,
Tai sauc mani sveša mòte:
Aì, tu búze, aì, tu laìva,
Ai vacòs siles gols!
-Aì, tu munu mìlu mòsu,
Jai pošai treis meiteņas,
Vina búz , ùtra laiva,
Treša vacòs siles gols.
Aì, tu munu mìlu mòsu,
Braucam obi uz màmeņu.
-Aì, tu munu mìlu bròl,
Man palikt šâi vìtâi.

13646-8
Māmiņai viena meita,
Tai deviņi bāleliņi.
Ik rītiņus tīrus rudzus
Pa pūram ritinaja.
Ej, māmiņa aplūkot,
Ko dar' mūsu malejiņa,
Nerūc vairs dzirnaviņas,
Nedzied vairs malejiņa.
Ienāk māte istabâ,
Raud galviņu saņēmusi.
Bāleliņi, ko darat,
Seglojat kumeliņus,
Velciet lūšu kažociņus,
Lieciet caunu cepurites,
Jau māsiņa simtu jūdžu,
Jājiet viņai pakaļâ!
-Nojājam simtu jūdžu,
Spēlè simtu spēlmanišu.
Labrītiņi, spēlmaniši,
Ko jūs laba spēlejiet?
-Spēlejam tai māsiņai,
Ko šodien garam veda,
Kam deviņi bāleliņi
Pakaļâ palikuši.
-Ai, jūs mīļi spēlmaniši,
Vaj mēs viņus panāksim?
-Ai, jūs mīļi jātnieciņi,
Būt' žiglaki steigušies.
-Ai, jūs mīļi spēlmaniši,
Vēl žiglaki nevareja,
Jau tie mūsu kumeliņi
Miglu meta pakaļâ,
Miglu meta pakaļâ,
Kājàm šķīla uguntiņu.
Nojājam otru simtu,
Spēlè simtu spēlmanišu.
Ai, jūs mīļi spēlmaniši,
Parādat mums celiņu.
-Jājat līdz tiem ozoliem,
Atrassiet platus vārtus.
-Iznāk divi bāleliņi,
Kà ozoli lapodami,
Saņem mūsu kumeliņus,
Ieved niedru stallitî.
Iztek divi zeltenites,
Kà rozites ziededamas,
Ieved mūsus istabâ,
Paceļ mums meldu krēslus.
Sēdèt mēs nesēdesim,
Mūs' māsiņu skatisim.
Redz, kur sēd mūs' māsiņa
Baltu mici galviņâ.
-Kas tie tādi sveši ļaudis
Varej' mani māsu saukt?
-Māsiņ zelta drošalite,
Mēs par tevi zvēresim.
-Bāliņ putu gabaliņ,
Jūs par mani nezvērat;
Zvērejat tiem ļaudim,
Kam nav mīļa dzīvošana.
Ko es laba aizstellešu
Savai mīļai māmiņai?
Aizstellešu mīļus vārdus,
Simtu labu vakariņu.

33616-0
Daiļa roze dārzâ auga,
Kas to rozi iestādija?
Māmiņai viena meita,
Ta roziti iestādija.
Jūdziet, brāļi, sešus meļņus,
Brauksim viņai precibâs.
Labdien, labdien, smukmeitiņa!
Mēs braucàm precibâs.
- Paldies, paldies, smukpuisiti,
Es nevaru solities,
Es nevaru solities,
Nav mājâ tēvs, māmiņa.
Brauciet rītu, vaj parītu,
Tad būs mājâ tēvs, māmiņa.
- Jūdziet, brāļi, sešus meļņus,
Brauksim otreiz precibâs!
Labdien, labdien, smukmeitiņa,
Otrez braucam precibâs.
- Paldies, paldies, smukpuisiti,
Nu es varu solities,
Nu es varu solities,
Nu mājâ tēvs, māmiņa.
Jūdziet, brāļi, sešus meļņus,
Vedam brūti sētiņâ.
Sētiņâi ievedot,
Saņem mūs muzikanti,
Piecpacmit ar vijolèm,
Sešpacmit ar bazunèm.
Pirmo danci dancojot,
Noģībst mana līgaviņa.
Nesu viņu kambarî,
Lieku viņu gultiņâ,
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Uz rokàm saaukleju.
Saki, mana līgaviņa,
Vaj negribi ēst, vaj dzert?
Vaj negribi ēst, vaj dzert,
Vaj saldena āboltiņa?
- Ne es gribu ēst, ne dzert,
Ne saldena āboltiņa.
- Saki, mana līgaviņa,
Kādâs drēbês tevi ģērbt?
- Šķidri austôs svārciņôs
Sarkanrožu lintitèm.
- Saki, mana līgaviņa,
Kādâ zārkâ tevi likt?
- Tumši zilâ, brūnàm puķèm,
Sudrabiņa lapiņàm
- Saki, mana līgaviņa,
Kādiem zirgiem tevi vest?
- Tiem pašiem sešiem meļņiem,
Kuriem mani brūti veda.
- Saki, mana līgaviņa,
Kādàm smiltìm tev' apbērt?
-Tām pašàm smiltiņàm,
Kuràm citus paglabà.
- Saki, mana līgaviņa,
Kà es tevi piecietišu?
- Liec trīs gadus baznicâ
Ik svētdienas nozvanìt.
- Brīnàs kungi, brīnàs ļaudis,
Kas ta tāda nomiruse,
Kas ta tāda nomiruse,
Pirmo danci dancojot,
Pirmo danci dancojot,
Brūtes kroni noņemot.

13646-20
Pìci dáli màmeņaI,
Vína meita malèjeņa.
Ej, màmeņ, pasaver,
Kù dor' tova malèjeņa;
Vaļâ lúgi, vaļâ dur's,
Naryuc vaìra dzèrnaveņas
-Kù dorat niu, déļeņi,
Aunités zòbokûs,
Aunités zòbokûs,
Veļcités kažukûs,
Veļcités kažukûs,
Lìcit zamša capureites,
Lìcit zamša capureites,
Sadlòjit kumèļeņus.
-Braucam bròļi vínu dìnu,
Nikò loba naredzèjóm.
Braucam bròļi ùtru dìnu,
Dasabraucam garu kolnu.
Tymâ kolnu videņâ
Trejdeviņi spèļnìceņi.
Spèļnìceņi bòļeļeņi,
Kù tik jauki spèļèjat?
-Tù mòseņu spèļèjam,
Kur' nùvede tólìni.
-Braucam bròļi trešu dìnu,
Dasabraucam lielu cìmu.
Ap tù cìmu ùši, kļovi,
Saùļe vydû vyzuļò,
Saùļe vydû vyzuļò,
Vysi vòrti atslágóm.
Iztak divi jaunas meitas
Ar sudobra vaiņugím,
Iztecè, ìztecè,
Nikò loba nasacè.
Iztak divi jauni puiši
Ar sudobra zòbokím.
Pošu vede ustobâ,
Kumèļeņu stalleitî.
Paceļ maņ lìpas kráslu,
Pavelk maņ lìpas goldu,
Pavelk maņ lìpas goldu,
Izklój bolltu paladzeņu;
Izklójuši paladzeņu,
Izlìk Dìva mìlasteņu.
Éd i dzer tu, bòļeņ,
Lùkojis sov' mòseņu.
Es pazynu sov' mòseņu
Tautu golda gaļeņâ,
Séd gaļveņu nùkòruse,
Asareņas slaùceidama.
Oì, tu munu mìlu, mòs,
Kur tu tyki šâi zemêi?
-Oì, tu munu mìlù bròļ,
Jau es poša nazynòju,
Kai lapeņa attreisèju
Svešu ļaužu komonôs.
-Voj tu, munu mìlù mòs.
Brauks' uz tàvu, mòmuļeņu?
-Oì, tu munu mìlù bròļ,
Maņ pateik šai dzeivót.
Nùnes munai màmeņai
Symtu lobu vakareņu;
Ùtru symtu tèteitei
Par ļeìksteņas cèrtumeņu;
Munu zeiļu vaiņudzenu
Jaunókai mòseņai.