33622-11
Zirgs aizskrēja meža ceļu,
Zars norāva cepuriti.
Trīs dieniņas sastaigaju,
Kumeliņu mekledams.
Ceturtâ dieniņâ
Pretim nāca tautu meita.
Labdien, labdien, smukmeitiņa,
Redzej' manu kumeliņu?
- Ak tu šķelmi, ciema puika,
Kāds bij tavs kumeliņš?
- Bērs zirdziņš lauku pieri,
Dzeltenàm krēpitèm.
- Tu ta sava kumeliņa
Bez naudiņas nedabusi,
Visus manus rožu kokus
Krustkrustèm salauzijis.
Par roziti trīs simtiņi,
Par magoni divi simti,
Par mazo samteniti
Maksà simtu dālderišu.

13250-22
Kroga meita gultu taisa,
Aicin' mani klātgulèt.
Guli pati, kroga meita,
Es pie tevis negulešu,
Es gulešu jūriņâ
Savâ ziedu laiviņâ.
Jūras gaiļi agri dzied,
Agri vilku zēģeliti.
Teci mana ošu laiva
Simtu jūdzu dieniņâ,
Simtu jūdzu dieniņâ,
Divi simti naksniņâ,
Es tev došu brieža taukus,
Smalku linu zēģeliti.
Līdz gaismiņi man jatiek
Viņâ jūras maliņâ,
Viņâ jūras maliņâ
Pie meitiņu māmuliņas.
Labrītiņi, meitu māte,
Ko dar' meitas šorītiņ?
Viena ada, otra šuva,
Trešà zīdu šķetinaja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķetinaja.
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es bēdâs nomirišu.
Kur jūs mani racisiet,
Bēdiņâs nomirušu?
Rociet rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur uzauga kupla roze
Deviņiem žuburiem,
Tur atnāca jaunas meitas
Ik svētdienas kroņus pīt.
Aiznes Māras baznicâ
Puško Māras altariti.
Visi ļaudis brīnijàs,
Tādu puķu neredzejši.
Tàs nebija puķes,rozes,
Ta bij puiša dvēselite,
Ta bij puiša dvēselite,
Meitu bēdâs nomirusi.

17889-5
Mans brālitis ar tautieti
Abi jūdza kumelìnus;
Ne es pate nezinaju,
Kuŗam sēsta, nesēdèt.
Netīšam es iesēdu
Pie tautieša kamanâs;
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimìnas namdurvìm.
Mīļa Laime man pacēla
Sievas krāslu apsēsties.
Nesēdešu, mīļà Laime,
Man nav sievas padomìna.
-Kuŗa meita goda gaida,
Tai Laimìna kroni pina,
Tai Laimìna kroni pina
Tīra zelta, sudrabìna.
Kuŗa goda negaidija,
Tai Laimìna kroni pina
No tàm dadžu lapìnàm,
No tàm ērkšķu pazarèm.

32099-0
Lempu tēvam pieci dēli,
Neviens negrib karâ iet;
Apšu meita sedlo zirgu,
Grib par varu karâ iet.
Apseglojsi kumeliņu,
Piejož zelta zobentiņu.
- Ar Dieviņu, tēvs, māmiņa,
Jaunakie bāleliņi!
Pirmo birzi es izjāju,
Kà bitite dziedadama;
Otru birzi izjājusi,
Satiek' karu karojam.
Es padevu dievpalīgu
Kara vīru virsniekam.
Saka veci kara vīri:
Tas nav mūsu bāleliņš!
Jāj, māsiņa, sētiņâ,
Godà tēvu, māmuliņu.
Tev pieder tēva zeme,
Tēva bēri kumeliņi.

12066-1
Mēs gājam vienu ceļu
Ar brāliti, tautu meitu.
Brālis cēla tautu meitu
Tâi savê kumeļê.
Es vaicaju brālitim:
Kalabad tà dariji?
Vaj nevari mani celt,
Es tev īsta māsiciņa?
-Ej, māsiņa, tu kājàm,
Es nevaru tevi celt;
Man ir mīļa tautu meita,
Tai neļaušu dubļus brist.
-Bij' tu, manis bāleliņis,
Muļķu prātu apdomajis,
Kà tu vari pūci celt
Tâi savê kumeļê?
-Lai, māsiņa, tev bij pūce,
Man būs mīļa līgaviņa.

11029-1
Ai, meitiņas, ai māsiņas,
Kur jūs mani redzejat?
Ne es gāju krogâ dzert,
Ne tirgû rādities.
Bodê gāju, neliedzos,
Pirkt sev salmu cepuriti.
--Es, bāliņi, tev' redzeju
Baltābola kalniņâ,
Baltābola kalniņâ
Birzê zirgu seglojot.
Tu segloji vecus seglus,
Vecu striķu iemauktiņus;
Ieraug' mani staigajot,
Segloj' zelta, sudrabiņa.
Seglo zelta, ja tev tīk,
Nedos mani māmulite.
Es mātei viena meita
Kà rozite dārziņâ,
Kà rozite dārziņâ
Kà Vāczemes magonite.

13263-0
Gaismeņai austùt
Saùļeitei làcùt,
Vaì agri, agri saùļeitei làcùt!
Jau jaunais puìškins
Zyrgus sedlòja,
Vaì agri, agrì zyrgus sadlòja!
Zyrgus sadlòja,
Tòļi dùmòja,
Vaì agri, agri tòļi dùmòja!
Jóšu es, jóšu
Uz ļelu cìmu,
Vaì agri, agri uz ļelu cìmu!
Uz ļelu cìmu,
Uz jaunu meitu,
Vaì agri, agri uz jaunu meitu!
Tev, jaunais puìškins,
Treis sadi prìškâ,
Vaì agri, agri treis sadi prìškâ!
Pyrmejâ sadâ
Kiùkoi dzaguze,
Vaì agri, agri kiùkoi dzaguze!
Ùtrejâ sadâ
Syt laksteigola,
Vaì agri, agri syt laksteigola!
Trešejâ sadâ
Sèd jauna meita,
Vaì agri, agri sèd jauna meita!
Tev, dzaguzeite,
Óriski bàrzi,
Vaì agri, agri óriski bàrzi!
Tev, laksteigola,
Mallnòs upines,
Vaì agri, agri mallnòs upines!
Tev, jaunò meitiņa,
Svešò puseite,
Vaì agri, agri svešò puseite!
Borga mòteica
Špetna mòseica,
Vaì agri, agri špetna mòseica!
Atslàgas svìde
Zam tovóm kòjóm,
Vaì agri, agri zam tovóm kòjóm!
Atslágas svíde,
Bardži lomòja,
Vaì agri, agri bardži lomòja!

13257-4
Šogad rozes vien ziedeja,
Citu gadu magonites;
Šogad tautas garam jāja,
Citu gadu iekšâ jās.-
"Labdien, meitu māmuliņa,
Vaj man dosi sav' meitiņu?"
Izdzirdusi tautu meita,
Ietek rožu dārziņâ,
Ietek rožu dārziņâ
Vainadziņu darinàt.
Nāk no dārza raudadama,
Asariņas slaucidama.
Vaj nu raudi, vaj neraudi,
Tūlit līdzi nevedišu;
Gaidi citas ceturtdienas,
Puško savu kambariti;
Izpuškojsi kambariti,
Gaidi mani atjājam.-
-Zeme rīb, tautas jāj,
Tec, māršiņa, vārtu celt,
Tec, māršiņa, vārtu celt,
Lai jāj tautas sētiņâ!

13270-0
Kur, puisiti, tu teceji
Ar sarkanu kamzoliti?
- Caurim cauri caur Jelgavu
Pie tàm Rìgas mamzelèm.
Gan man' labi saņēmušas,
Zirgiem auzas pabērušas,
Zirgiem auzas pabēruşas,
Pašiem gultas pataisijšas.
Tik vien slikti padarijšas,
Siveniņus ielaidušas,
Siveniņus ielaidušas,
Mellas kannas pacēlušas.
Cauri, cauri, appakaļ
Pie Jelgavas meitenèm.
Jelgaviņa mazs pilsats,
Bet jau smukas meitenites.
Apsēdos, atpūtos
Liela ceļa maliņâi,
Pretim nāca tautu meita,
Raibus cimdus adidama,
Raibus cimdus adidama,
Asariņas slaucidama,
Asariņas slaucidama
Baltâi zīdu nēzdogâi.

13643-3
Gaismiņai austot,
Saulitei lecot,
Nozaga māmiņai
Daiļo meitiņu.
Ņem, bāliņ, sirmu zirgu,
Jāj māsu meklèt.
-Es jāju, jāju
Trīs simt jūdžu,
Ieraugu māsiņu
Tautieša klētî;
Stāv galda galâ,
Balta aube galvâ,
Balta aube galvâ,
Alus kanna rokâ.
Es lūdzu lūgšus:
Nāc, māsiņ, mājâs,
Nāc, māsiņ, mājâs,
Nav mātei meitas.
-Es lūdzu lūgšus:
Ņem, bāliņ, sievu,
Ņem, bāliņ, sievu,
Būs mātei meita.
Man pašai stallî
Bēri kumeliņi,
Man pašai laidars
Pilns raibu govu.