13250-24
Rìgas meita vietu taisa,
Aicin' mani klāt gulèt.
Guli pate, Rìgas meita,
Es pie tevis negulešu;
Es gulešu jūriņâ
Savâ ziedu laiviņâ.
Jūras gaiļi agri dzied,
Agri mani modinaja,
Agri man jāsteidzàs
Saules muižas pagastâ.
Saules muižas pagastâ
Trīs godigas mātes meitas.
Viena vērpa, otra auda,
Trešà zīdu šķetereja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķetereja;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu žēlabâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Meitu bēdu nomirstot?
Rociet rožu dārziņâ
Zem rozišu saknitèm.
Tur izauga kupla roze
Deviņiem žuburiem;
Tur teceja ik rītiņus
Jaunas meitas kroņus vīt.
Plūciet, meitas, lauziet,meitas,
Galotniti nelauziet.
Jāj garàmi Dieva dēls,
Nolauž pašu galotniti,
Nolauž pašu galotniti,
Aizpuškoja cepuriti,
Aizpuškoja cepuriti,
Iejāj' Māras baznicâ.
Tek Mārite raudadama:
Kur, puisiti, tādu ņēmi?
Rìgâ pirku, naudu devu,
Vāczemê kaldinaju.

33622-0
Ko vēleju, tas notika
Lielam kroga dzērajam:
Zirgs aizskrēja meža ceļu,
Zars norāva cepuriti.
Nezinaja zirgu ķert,
Ne no zara cepuriti.
Labak ķēra cepuriti,
Lai tek bēris kumeliņš:
Daudz ļautiņu kājàm gāja,
Neviens gāja bez cepures.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Sastaigaja raudadams,
Sastaigaja raudadams,
Kumeliņu mekledams.
Ceturtâ dieniņâ
Preti nāca tautu meita,
Preti nāca tautu meita,
Raibus cimdus adidama.
- Tautu meita zeltenite,
Vaj redzeji kumeliņu?
- Ak tu tautu delveriti,
Kāds bij tavs kumeliņš?
- Spoži bērs, asi kalts
Tēraudiņa pakaviem.
- To noķēru, to piesēju
Tēva lauka galiņâ,
Tēva lauka galiņâ
Pie zaļà ozoliņa,
Pie zaļà ozoliņa
Zaļa vaŗa pavadâ,
Zīda deķi apdeķoju
Līdz pat kāju galiņam.
Tav' kumeļu saķerot,
Man notika liela skāde:
Zars norāva vainadziņu,
Tam nobira vizuliši.
- Nebēdà, tautu meita,
Vainadziņu aizmaksašu,
Še rociņa, tic vārdiņu,
Būsi mana līgaviņa,
Būsi mana līgaviņa,
Man' kumeļa braucejiņa.
Gaidi rītu, vaj parītu,
Aizsūtišu preceniekus.
- Gaidu rītu, gaid' parītu,
Blēdim blēža valodiņa!
Ceturtâ rītiņâ
Sarej tēva kuceniņi,
Sarej tēva kuceniņi,
Zviedz kumeļi pie vārtiem.
Ej, brāliti, skatities,
Ko rej tēva kuceniņi.
- Bēdz, māsiņa, kambarî,
Tev sajāja precenieki.
- Ko es bēgšu kambarî,
Es jau biju sadereta.
- Kur, māsiņa, tu dereji,
Ka es tevi neredzeju?
Vaj klētî, vaj druvâ,
Vaj savâ maltuvê?
- Ne klētî, ne druvâ,
Ne savâ maltuvê:
Tēva lauka galiņâ
Apakš kupla ozoliņa,
Apakš kupla ozoliņa
Pie bērà kumeliņa,
Tur rociņas sadevàm,
Gredzeniņus samijàm.
- Māsiņ mana jaunakà,
Kam prasiji padomiņu?
Vaj tēvam, vaj mātei,
Vaj vecakam brālitim?
- Ne tēvam, ne mātei,
Ne vecakam brālitim:
Laimit' mums rokas šķīra,
Dievs piedeva padomiņu,
Dievs piedeva padomiņu
Visu mūžu dzīvojot.

13595-34
Tautas meita velejàsi
Straujas upes maliņâ;
Pa upiti tautas dēlis
Brauc ozola laiviņâ.
Noņem viņas vianadziņu,
Brauc projami dziedadams;
Paliek tautas zeltenite
Asariņas slaucidama.
-Ņem, brāliti, oša laivu,
Dzenies pakaļ vainagam.
-Oša laiva smagi peld,
Nepanāca vainadziņu.
-Ņem, brāliti, liepas laivu,
Dzenies pakaļ vainagam.
-Liepas laiva viegli peld,
Nu atradu vainadziņu,
Nu atradu vainadziņu
Laba vīra sētiņâ,
Laba vīra sētiņâ,
Tautas dēla klētiņâ.

32037-12
Karâi iešu, vēl pāriešu,
Tad tik ņemšu līgaviņu.
Ta būs laba mātes meita,
Kas būs mani gaidijusi,
Kas būs mani gaidijusi,
Man cimdiņus adijusi,
Man cimdiņus adijusi,
Nēzdaudziņu rakstijusi.
Tai es došu sav' rociņu,
Savu zelta gredzentiņu;
Tai es došu savu klēti,
Savas klētes atslēdziņu;
Tai es došu savus lopus,
Savu lopu laidariņu;
Tai es došu savu stalli,
Savus bērus kumeliņus.

13250-42
Strauja, strauja upe tek
Gar bāliņa namdurìm,
Es gribeju caurim jāt,
Baidàs manis kumeliņš,
Baidàs manis kumeliņš
No ūdeņa burbaliņ'.
Kumeļš mani pašu nesa,
Ūdens vilņi kumeliņ'.
Kroga meita gultu taisa,
Aicin' mani kāt gulèt.
Gul tu pati, kroga meita,
Tev ir melli paladziņi,
Man pašam jūritê
Ošu laiva līkumâ.
Teci, mana ošu laiva,
Simtu jūdžu naksniņâ.
Simtu jūdžu tecedama,
Aiztek Saules pagastâ.
Tâi Saulites muižiņâ
Viena veca māmuļite,
Tai vecai māmuļitei
Trīs meitiņas amatâ:
Viena šuve, otra raksta,
Treša zīdu šķeterè.
Man, māmiņa, to meitiņu,
Kas to zīdu šķeterè;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu sirdēstî.
Kur jūs mani ramesit,
Sidēstî nomirušu?
Ramès rožu dārziņâ
Apakš rožu lapiņàm.
Tur uzauga zelta roze
Deviņiem žuburiem,
Lai nāk meitas svētrītâ
Lai piņ rožu vainadziņ':
Lai spīd manis auguminis
Jaunas meitas galviņâ,
Jaunas meitas galviņâ.
Mīļas Māŗas baznicâ.

17889-22
Netīšami es iegāju
Mīļas Laimes sētiņâ;
Paceļ manim mīļa Laime
Sievas krēslu atsēsties.
Paldies, Laime, nesēdešu,
Man nav sievas padomiņa.
-Sēd', meitiņa, būsi sieva,
Došu sievas padomiņu.
Atsēstosi, apskatosi,
Krustiem Laimes rozes auga,
Krustiem Laimes rozes auga,
Krustiem Laimes magonites.
Kura meita godu gaida,
Tai Laimiņa kroni pina
No rozèm, magonèm,
Pèrlitèm piepildija.
Kura goda negaidija,
Tai no ērkšķiem darinaja,
Tai no ērkšķiem darinaja,
Dadžu lapàm piepildija.

33566-0
Nauda, nauda, atkal nauda,
Atkal dzēru krodziņâ?
Tradi ridi rallalla!
Atkal dzēru krodziņâ.
Kumelitis baltkājits
Man kaunìnu padarija,
Tradi ridi rallalla!
Man kaunìnu padarija:
Tam kājìna paslīdeja,
Man nokrita cepurite,
Tradi ridi rallalla!
Man nokrita cepurite
Jaunu meitu pulciņâ,
Tradi ridi rallalla!
Kas godīga mātes meita,
Ta pacēla cepuriti,
Tradi ridi rallalla!
Kas bij tāda vīzdegune
Ne ar kāju nepaspēra,
Tradi ridi rallalla!
Ne ar kāju nepaspēra.

13292-1
Tēvs man deva pulka naudas,
Lai es ņemu līgaviņu.
Es neņēmu līgaviņu,
Es nopirku kumeliņu.
Caur Jelgavu cauri jāju
Uz tàm Prūšu robežàm.
Prūšu meita melnacite
Sijà auzas kumeļam.
Vaj sijà, nesijà,
Man pašam sijataja,
Man pašam sijataja
Uz nākošu rudentiņu.-
Auga rudzi,auga mieži,
Nezinaju kādu ņemt;
Vaj ņemt gudru sērdieniti,
Vaj bagatu mātes meitu.
Labak gudru sērdieniti,
Ne bagatu mātes meitu:
Drīz mantiņa izputès,
Mūžam mīļa dzīvošana.

13273-1
Sarkanbalta mātes meita,
Tà kà roze dārziņâ;
Šmīdris gaŗš tautu dēls,
Tà kà donis jūrmalâ.
-Kur tu augi, smuk' meitiņa,
Ka es tevi neredzeju?
-Es uzaugu pie māmiņas
Baltâ rožu dārziņâ.
Kur tu augi, smuks puisiti,
Ka es tevi neredzeju?
-Es uzaugu uz akmiņa
Zilas jūras maliņâ.
Sniedz rociņu, dod mutiti,
Būsi mana līgaviņa,
Būsi mana līgaviņa,
Man cimdiņu aditaja,
Man cimdiņu aditaja,
Man gultiņas taisitaja.

33640-2
Şeši jauni stabuļnìki
Jój pa çeļu spàládami,
Visim şešim şèrmi zyrgi,
Visim cauņu capureites.
Vysi şeši sajójuši
Ap tú munu rùžu dòrzu.
Séžu rùžu dòrzeņâ,
Veju rùžu vaiņuçeņu.
Divi soka: byusi muna!
Ùtri divi:nabyus tova!
Treši divi làc nu zyrga,
Dúd maņ zalta gredziņeņu.
Ìdavuši pasaçèja:
Nosoi gudri,tautu meita,
Ka vaìcós tàvs ar mòti,
Sok', bòļeņi ìdavuši,
Ka bòļeņi pavaìcós,
Sok', zemè pacáluşe,
Sok',zemè pacáluşe,
Rùžu dòrzu ravádama.