11204-1
Es neiešu savu mūžu
Aiz ezara sievu ņemt,
Ezar' putni gaigališi
Tramda manu kumeliņu.
Man nokrita zelta pieši,
Trīs dālderu cepurite.
Kas godiga mātes meita,
Padod manu cepuriti,
Padod manu cepuriti,
Padod manus zelta piešus;
Kas jau kāda vīzdegune,
Ne ar kāju nepaspēra.

13262-0
Gāju meitu lūkoties,
Riekstus bēru ķešiņâ.
Sviedu sauju istabâ,
Svied' otaru kambarî.
Kamēr meitas riekstus lasa,
Tamēr saule vakarâ.
Saka manim ciema meitas,
Šo naksniņu te gulèt.
Pati meita vietu taisa,
Pati gāja klāt gulèt.
Še ir kungi, tiesas vīri,
Puiša vainas nesakiet.

21147-1
(Meitas:) Eit' projam, ciema sievas,
Mūsu acu urbejiņas,
Eit' savâs sētiņâs,
Vērpiet savas pakaliņas.
(Sievas:) Kas tev bēdas, ciema meita,
Par manàm pakalàm?
Man caunita linus vērpa,
Vāverita pakaliņas.
(Meitas:) Nava tiesa, nava tiesa,
Ka caunite linus vērpa!
Cauna vilka pakaliņas
Sausa bērza stumbiņâ.

13299-0
Trīs gadiņi audzinaju
Stallî melnu kumeliņu;
Cetortâ gadiņâ
Pirku sedlus, iemautiņus,
Pirku sedlus, iemautiņus,
Jāj' uz meitu māmuliņu.
Ieraudzijse tautu meita,
Ietek rožu dārziņâ;
Novijuse vainadziņu,
Nāk ārâi raudadama.
Vaj nu raudi, vaj neraudi,
Tūlit līdza nevedišu,
Par trīs gadi, cetortâi,
Tad es tevi aizvedišu.

21988-3
Dzídi, raudi, tautu meita,
Tova pošys vaìņa beja:
Kur as oru, kur eçèju,
Tur tu dzini gaņeidama;
Kur as zyrgus peutynavu,
Tur tu gùvis guldynavi;
Kur as zyrgus meudynavu,
Tur tu gùvis dzyrdynavi;
Kur as kòru ìmaveņis,
Tur tu sovu paladzeņu;
Kur as kòru capureiti,
Tur tu sovu vaiņaçeņu.

17889-4
Bāliņs jūdza, tautiets jūdza,
Abi jūdza kumeliņus.
Bāliņš lūdza, tautiets lūdza:
Nāc, māsiņa, kamanâs.
Labs kumelis tautiešam,
Labs manam bāliņam.
Labak sēdu pie bāliņa,
Lai ļautiņi nerunà,
Lai ļautiņi nerunà,
Lai netaisa valodiņu.
Netīšam es iesēdu
Tautu dēla kamanâs.
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimiņas namdurvìm.
Netīšam es iegāju
Mīļas Laimes istabâ.
Mīļa Laime man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Cel, Laimiņa, nesēdešu,
Nav man sievas padomiņa.
-Sēdi, sēdi, tautu meita,
Laime, tava nesēdeja,
Laimei zirgi piekusuši,
Tev vietiņas meklejot.
Kura meita godu gaida,
Tai Laimiņa kroni pina
Tīra zelta, sidrabiņa,
Dimantiemi piepildija.
Kura godu negaidija,
No ērkšķiem darinaja,
No ērkšķiem darinaja,
Dadžu lapàm piepildija.

17889-1
Bāliņš jūdza, tautiets jūdza,
Abi jūdza kamanâs;
Abiem bēri kumeliņi
Un rakstitas kamaniņas.
Bāliņš lūdza, tautiets lūdza:
Nāc, meitiņa, klāt sēdèt!
Stundu stāvu domadama,
Kuŗam ieti klāt sēdèt.
Netīšam es iesēdu
Tautu dēla kamanâs;
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimites namdurvim.
Stundu stāvu domadama,
Vaj sliegsnim pāri kāpt.
Netīšam es iegāju
Laimes mātes istabâ;
Laimes māte man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Nesēdešu, mīļa Laime,
Man nav sievas padomiņa.
-Sēdi, meita, gaidi goda,
Būs tev sievas padomiņš.
Kuŗa meita goda gaida,
Tai Laimite kroni pina,
Tai Laimite kroni pina,
Tīra zelta, sudrabiņa;
Kura goda negaidija,
Tai no ērkšķu pazarèm,
Tai no ērkšķu pazarèm,
No dadzišu lapiņàm.

33596-3
Liepa aug mežiņâ,
Ozoliņis maliņâ;
Meita guļ gultiņâ,
Puisis gultas maliņâ.
Meitas āva baltas kājas,
Iet uz muižu padziedàt;
Puiši āva zābaciņus,
Iet uz muižu klausities.
Nāciet, ļaudis, klausities,
Kādu tiesu Laima sprieda!
Meitàm sprieda rožu dārzu
Ar visiem ziediņiem;
Puišiem sprieda bērza zarus,
Nobraucitàm lapiņàm.

12915-6
Nāburgôs Pēteram
Div' bēdiņas gadiņâ:
Pavasar zirgs nosprāga,
Ruden sievas nedabuja.
Pēterit bālelit,
Klausi manu padomiņu,
Dabus' jaunu līgaviņu,
Dabus' jaunu kumeliņu:
Čiganam Kristapam
Vakar meita piedzimuse,
Tur varesi izaudzèt
Sevim daiļu līgaviņu;
NN muižas aitganam,
Tam bij brangi kuceniņi,
Tur varesi izaudzèt
Sevim bēru kumeliņu.

17889-13
Tautiets lūdza, brālits lūdza:
Nāc manimi klāt sēdèt!
Nesēdešu, nesēdešu
Tautietimi kamanâs.
Neviļoti iesēdosi
Tautietimi kamanâs.
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimites namdurvim.
Laimes māte man iznesa
Sievas krēslu apsēsties.
Nesēdešu, nesēdešu,
Es meitiņa, ne sieviņa.
-Sēdi, sēdi, tu, meitiņa,
Tu godiga mātes meita;
Tev Laimite kroni pina
No sīkà sudrabiņa.