17889-10
Tautiets jūdza, bāliņš jūdza,
Abi jūdza kumeliņus;
Abiem bēri kumeliņi,
Abiem kaltas kamaniņas.
Stundu stāvu domadama,
Pie ka sēsti kamanâs.
Labak sēdu pie bāliņa,
Lei ļautiņi nirunà,
Lei ļautiņi nirunaja,
Lei nicèla valodiņas.
Nitīšàmi es iesēdu
Tautu dēla kamanâs.
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimiņas namdurìm.
Nitīšam es iegāju
Mīļàs Laimas istabâ.
Mīļàs Laimas istabiņa
Trīskārt daili izpuškota:
Zīlītēmi, pakariemi,
Zaļajàmi palejàm.
Mīļà Laima man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Nisēdešu, mīļà Laima,
Nav man sievas padomiņa.
-Sēd', meitiņa, būsi sieva,
Būs tev sievas padomiņš.
Kura meita godu gaida,
Tai Laimiņa kroni pin
No puķèmi, no rozèmi,
Tīra zelta ielokiem.
Kura goda nigaidija,
Tai Laimiņa kroni pin
No ērkšķiem, no dadžiemi,
Smalku nātru ielokiem.

33622-4
Ko es teicu, tas notika
Visiem kroga dzērejiem:
Zirgs aizskrēja meža ceļu,
Zars norāva cepuriti. -
Nezinaju zirgu ķèrt,
Ne celt savu cepuriti.
Labak ķèršu kumeliņu,
Ne kà savu cepuriti.
Cepurite šim brīžam,
Kumeliņis visu mūžu.
Pretim nāca tautu meita,
Raibus cimdus adidama.
Labdien, tautu zeltainite,
Redzej' manu kumeliņu?
- Vai, puisiti, vai, brāliti,
Kāds bij tavis kumelinis?
- Dumjis bēris, aši kaltis,
Zelt' iemaukti gāliņâi.
- Vai, puisiti, vai, brāliti,
Tas manâi rociņâi,
Tas manâi rociņâi,
Mana tēva stallitêi.
Vai, puisiti, vai, brāliti,
Kà rozites aizmaksasi?
Visus manus rožu kokus
Kà lagzdiņus nolocijis.
- Gan es jau to zinaju,
Kà rozites aizmaksašu:
Ņemšu nakti klāt gulèt,
Tà rozites aizmaksašu:
Neba ņemšu vienu nakti,
Ņemš' visam mūžiņam.

2686-10
Sniedze dara alutiņu,-
Kādus viesus sniedze gaida?
-Jau vakar, aizvakar
Sniedzes meita sadereta.
A, dzirdès, a, redzès,
Kas būs brūtes ormaniņš!
-Dzenišam raibi svārki,
Tas bij brūtes ormaniņš.
A, dzirdès, a, redzès,
Kas kamanu turetajs!
-Titilbiņš garkājiņš,
Tas kamanu turetajs.
A, dzirdès, a, redzès,
Kas būs malkas cirtejiņš!
-Teteram gaŗš deguns,
Tas bij malkas cirtejiņš.
A, dzirdès, a, redzès,
Kas būs malkas nesejiņš!
-Glodeniņa malku nesa,
Cērpu galu laipodama.
A, dzirdès, a, redzès,
Kas uguns kūrejiņš!
-Zalktis kūra uguntiņu,
Uz akmeņa guledams.
A, dzirdès, a, redzès,
Kas ūdens nēsajiņš!
-Krauklišam melni svārki,
Tas ūdens nēsajiņš.
A, dzirdès, a, redzès,
Kas būs gaļas kapatajs!
-Vārniņai zila galva,
Ta bij gaļas kapataja.
A, dzirdès, a, redzès,
Kāds būs pavāriņis!
-Zvirbulitis pavāriņis
Pelekàm biksiņàm.
A, dzirdès, a, redzès,
Kas būs trauku mazgataja!
-Bezdeliga dūmu lozdna,
Ta bij trauku mazgataja.
A, dzirdès, a, redzès,
Kas būs alus nesejiņa!
-Cielaviņa čakla meita,
Ta bij alus nesejiņa.
A, dzirdès, a, redzès,
Kas istabu slaucitaja!
-Lapsitei kupla aste,
Ta istabu slaucitaja.
A, dzirdès, a, redzès,
Kas būs dziesmu saucejiņš!
-Vilciņam dobja rīkle,
Tas bij dziesmu saucejiņš.
A, dzirdès, a, redzès,
Kas bij dziesmu dziedatajs!
-Cīruļam smalks balsits,
Tas bij labs dziedatajs.
A, dzirdès, a, redzès,
Kas būs danču vedejiņš!
-Žagatai gaŗa aste,
Gaŗu danču vedejiņa.
A, dzirdès, a, redzès,
Kas būs laba dancotaja!
-Stirnitei gaŗas kājas,
Ta bij laba dancotaja.

33574-2
Eş beju zeìļeite,
Zeìļeites meita,
Izļèču uz zareņa,
Uz ùtora,
Uz treša lákdama
Ìraùgu tauteņas,
Deveņu rateņu,
Symts kumèļeņu.
Daeimu, dataku
Da bròļa vòrtu,
Atrùnu bròļeiti
Pi vòrtu stòveit(vùt).
Lyudzams bròļeit,
Sļédz vòrtus vaļê!
Atsļédze bròļeits
Raudódamys.
Daeimu, dataku
Da kļèteņai,
Atrùnu tèteiti
Pi kļètes stòveit.
Lyudzams, tèteit,
Sļédz kļèti vaļê!
Atsļédze tèteite
Raudódamys.
Daeimu, dataku,
Da teìneitei (skreìneitei),
Atrùnu màmeņu
Pi teìnes stòveit.
Lyudzama, màmeņ,
Sļédz teìni vaļê!
Atsļédze màmeņa
Raudódama,
Lai eş valkûs
Zídeņu kraklûs.
Pabyra zídeņi
Kļèts dybynâ.
Izauga lìpeņa.
Caùr kļètes jumtu.
Ídama tautôs
Nùlaužu zareņu,
Pasytu zam bolltas
Vylnòneites.
Ìgòju tauteņu
Ustobâi,
Pabyra zìdeņi
Taut' ustobâ.
Vaìcoi tauteņas,
Kas zídus nese.
Es poša zídeņu
Nesèjeņa.
Uz kura zídeņa
Pa daļderam,
Uz pošas nesèjas
Symts daļderéšu.

31933-24
Skabri, skabri zīle brēca
Vārtu staba galiņâi.
Ej, māsiņa, tu apraugi,
Kādu ziņu zīl' atnesa.
Zīl' atnesa tādu ziņu,
Brālišam kaŗâi iet.
Brālišam kaŗâi iet
Nepuškotu cepuriti.
Ej, māsiņa, dārziņâi,
Puško brāļa cepuriti.
Dziedadama appuškoji,
Raudadama pavadisi.-
Izjāj brālis aiz vārtiem,
Nolauž bērza galotniti.
"Ja šis augsi, ja zaļos',
Tad gaid' mani pārejam;
Ja vītìs, ja kaltìs,
Negaid' mani pārejam".
Jau otrajâi gadiņâi
Šis novīta, šis nokalta.
Jau piektajâi gadiņâi
Kumeļš zviedza aiz vārtiem.
Es vaicaju kumeļam,
Kur palika jājejiņis.
-Tur palika jājejiņis,
Kur aseņu upe tek,
Kur aseņu upe tek,
Kur gul vīri kà ozoli,
Kur gul vīri kà ozoli,
Kauliem tilti darinati.
Saules meita tur pārgāja,
Kà ieviņa ziedadama,
Kà ieviņa ziedadama,
Kà lapiņa drebedama.

15796-3
Tāļu biju, nezināju,
Par ļaudìma vien dzirdeju,
Par ļaudìma vien dzirdeju,
Ka man brūte atsakot.
Segloj' savu kumeliņu,
Jāš' es viņas apraudzìti.
Kà nojājis, tà ieraugu, -
Man sirsniņa gaužam sāpa.
Iemu klāti, domu roku,
Ši jau rokas vairs neņēme,
Ši jau rokas vairs neņēme,
Jau ar citu saderejse.
Ej projama, mana mīļa,
Kur Dieviņis tev vēleja,
Kur Dieviņis tev vēleja,
Ne ļautiņi neaizliedza.
Bij man vienas rozes dēļi
Tādu augstu žogu pīti?
Bij man vienas meitas dēļi
Turèt lielus sirdēstiņus?
Diezgan rožu dārziņâja,
Diezgan meiču māmuļiti.
Tīkamaju rozit' rāvu,
Tīkamaju meitu ņēmu.
Tīkamaja mātes meita
Ta būs mana līgaviņa,
Ta būs mana līgaviņa,
Man' kumeļa braucejiņa,
Tam auziņu devejiņa,
Tam deķišu audejiņa.

13595-15
Laivenieka (Upenieku) meita biju,
Laivâ gulu launadziņu,
Laivâ gulu launadziņu,
Niedrê kāru vainadziņu.
Atskrej zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu.
Aiziet manis vainadziņis,
Burbulišus mētadams.
Ņem, brāliti, oša laivu,
Dzenies manu vainadziņu.
-Oša laiva smaga laiva,
Ta peld dziļi ūdenî.
-Ņem, brāliti, liepas laivu,
Dzenies manu vainadziņu,
Liepas laiva viegla koka,
Ta peld viegli ūdenî.-
Ai, mīļais, bāleliņi,
Vaj panāci vainadzinu?
-Gan panācu, gan sadzinu
Pašâ jūras vidiņâ,
Pašâ jūras vidiņâ,
Lielâ jūras saliņâ,
Lielâ jūras saliņâ,
Laba vīra sētiņâ,
Laba vīra sētiņâ,
Bandenieka klētiņâ,
Bandenieka klētiņâ
Zelta vadža galiņâ.
-Dod, brāliti, simtu mārku,
Izpirc manu vainadziņu.
-Jau sadevu divi simti,
Ne galviņas neatgrieza,
To vārdiņu vien sacija:
Lai nāk pate valkataja,
Lai nāk pate valkataja
Šo naksniņu pārgulèt.
Kad gulès šo naksniņu,
Tad gulès visu mūžu.

13595-9
Gar bāliņa pagalmiņu,
Trīs upites zelta tek.
Vienâ dzēra raibas govis,
Otrâ sirmi kumeliņi;
Tâi trešâ upitê
Tautu meita mazgajàs.
Daskrien zaļa līdeciņa,
Noraun viņas vainedziņu.
-Ņem, bāliņ, ošu laivu,
Dzenies pakaļ vainagam.
Bāliņ, putu gabaliņ,
Kur panāci vainedziņ'?
-Māsiņ, zelta drostaliņ,
Pašâ jūras vidiņâ,
Pašâ jūras vidiņâ,
Bandinieka klētiņâ,
Bandinieka klētiņâ,
Sudrabiņa vadzitê.
-Ņem, bāliņ, simtu mārku,
Izpirc manu vainedziņ'.
-Māsiņ, zelta drostaliņ,
Es jau devu divi simti,
Es jau devu divi simti,
I galviņas neatgrieze,
I galviņas neatgrieze,-
Lai nāk pate nesetaja,
Lai nāk pate nesetaja
Diendusiti padusèt.-
Nebūs labi, nebūs labi,
Kad nāks pate nesetaja,
Kad nāks pate nesetaja
Diendusiti padusèt.
Būs kungam darbinieki,
Ķeizeram kara vīri,
Augstu zirgu jājejiņi,
Sīku bruņu nesejiņi,
Sīku bruņu nesejiņi,
Balta raga pūtejiņi.

30894-4
Man pazuda bāleliņš,
Baltas avis ganidams.
Teku dienu, teku nakti
Jūŗas malu raudadam'
Jūŗas malu raudadama,
Bāleliņa mekledama.
Tecedama uzteceju
Trīs zvejniekus jūriņâ (zvejojam).
Labrīt, jūŗas zvejnieciņi,
Redzejat mūs' bāliņu?
-Paldies, ciema zeltenite,
Kādis bija jūs' bāliņš?
-Tievs un gars smuks puisits
Dzeltaniem matiņiem,
Dzeltaniem matiņiem,
Iesarkani vaigu gali.
-Ai, godiga brāļa māsa,
Tas gul jūras dibenâ,
Smiltis viņam vaigu grauze,
Ūdens matus plivina.
-Ai, godigi zvejnieciņi,
Velciet viņu maliņâ.
-Ai, godiga mātes meita,
Ko soliji par vilkum'?
-Vienam devu slēžu kreklu,
Otram zīžu nēzdaudziņu,
Trešajam vairs nevaru,
Tam es pati solijos,
Ne vienam, ne otram,
Ka pašam stūrmaņam,
Stūrmanitis gudris vīris,
Tas sēž laivas galiņâ,
Tas māceja laivu irt
Pretim vēju, pa vējam,
Pretim vēju, pa vējam,
Pretim savu līgaviņ'.

13250-15
Jāju dienu jāju nakti,
Neko labu neuzjāju.
Uzjāj vienu augstu kalnu,
Ieraug' vienu lielu ciemu.
Iztek viena zeltenite,
Ta sunišus pasàrgaja;
Iztek otra zeltenite,
Ta saņēme kumeliņu.
Iztek trešà zeltenite,
Ta iebēre silê auzas;
Iztek veca māmulite,
Ta saņēme mani pašu.
Ieved mani istabâ,
Sēdin' galda galiņâ.-
Tais', meitiņa, siena gultu
Tumšajâ kaktiņâ,
Lai es varu nolūkot,
Ko tàs ciema meitas dara.
Viena aude otra vērpe,
Trešà zīdu šķeterè.
Dod, māmiņ, man to meitu,
Kas to zīdu šķeterè;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani racisiet
Bēdu puisi nomirušu?
Racìs rožu dārziņà
Apakš rožu saknitèm.
Tur uzauge kupla roze
Deviņiem žuburiem,
Tur ar' nāce ik svētdienas
Jaunas meitas krones pīt.
Raujat, meitas, ko raudamas,
Neraujat galotni.
Ienāc' pati Māres meita,
Ta norāve galotniti.
Norāvusi galotniti,
Ienes Māres baznicâ,
Ienes Māres baznicâ,
Pakaŗ Dieva altarî.
Sak' ta Māre sieredama:
Ta nav puķe,ta nav roze,
Ta nav puķe, ta nav roze,
Ta ir puiša dvēselite.