33618-0
Es ar savu līgaviņu
Vakarâ apgulos.
Uz pusnakti pamodos,
Navaid vaira līgaviņas.
Stāvu lecu no gultiņas,
Segloj' savu kumeliņu,
Jāj' uz meitu māmaliņu,
Meklēt savas līgaviņas.
Jāj pa ceļu raudadams,
Līgaviņas mekledams;
Satiek savu mīļu Laimi
Sava ceļa maliņâ.
Ai, Laimiņ, ai, māmiņ,
Redzēj' manu līgaviņu?
- Ai, puisit, ai, dēliņ,
Kāda tava līgaviņa?
Dzelteniem matiņiem,
Sarkaniem vaidziņiem.
- Ai, puisit, ai, dēliņ,
Sarkanrožu dārziņâ.
Jāj' pa ceļu dziedadams
Uz sarkanu rožu dārzu.
Dižandaili rozes zied,
Navaid manas līgaviņas.
Jāj pa ceļu raudadams,
Līgaviņas mekledams,
Satiek savu mīļu Laimi
Sava ceļa maliņâ.
Ai, Laimiņ, ai, māmiņ,
Redzēj' manu līgaviņu?
- Ai, puisit, ai, dēliņ,
Kāda tava līgaviņa?
Dzelteniemi matiņiem,
Sarkaniem vaidziņiem.
- Ai, puisit, ai, dēliņ,
Sirmu rožu dārziņâ.
Jāj pa ceļu dziedadams
Uz sirmo rožu dārzu.
Dižandaili rozes zied,
Navaid manas līgaviņas.
Jāj' pa ceļu raudadams,
Līgaviņas mekledams,
Satiiek savu mīļu Laimi
Sava ceļa maliņâ.
Ai, Laimiņ, ai, māmiņ,
Redzēj' manu līgaviņu?
- Ai, puisit, ai, dēliņ,
Kāda tava līgaviņa?
Dzeltaniem matiņiem,
Sarkaniem vaidziņiem.
- Ai, puisit, ai, dēliņ,
Baltu rožu dārziņâ.
Jāj pa ceļu dziedadams
Uz balto rožu dārzu.
Dižandaili rozes zied,
Vidû mana līgaviņa.
Viegli lēču no kumeļa,
Apkamp' savu līgaviņu.
Pliķi cirtu mācidams,
Mutes devu mīledams.
Ai, tu mana līgaviņa,
Kam man' gauži raudinaji?
- Tadēļ tevi raudinaju,
Ka tu dzēri krodziņâ,
Ka tu dzēri krodziņâ,
Ka mociji kumeliņu.

33619-0
Es nùgòju uz olùtu,
Nùsaveju vaiņuceņu,
Radzu divi muìžas puìšus
Sèrmím zyrgím atjójùt.
Dojój klót, pìsín zyrgus,
Nùraun munu vaiņuceņu.
Es raudót, es žàlót
Sova skaista vaiņuceņa.
- Naraud gaùži, nažàlòji,
Es tev dúšu pusi muìžas.
- Es nagribu pusi muìžas,
Atdúd munu vaiņuceņu!
Es raudót, es žàlót
Sova skaista vaiņuceņa.
- Naraud gaùži, nažàlòji,
Es tev dúšu vysu muìžu.
- Es nagribu vysas muižas,
Atdúd munu vaiņuceņu!
Es raudót, es žàlót
Sova skaista vaiņuceņa.
- Naraud gaùži, nažàlòji,
Byusi muna ļaùdaveņa.
- Naraudóšu, nažàlóšu,
Byušu tova ļàudaveņa.

33620-3
Kāpu, kāpu kalninâi,
Lāpu savu kažocinu.
Atskrej viena raiba kaķe,
Parauj manu ielāpinu.
Eimu muižu no muižinas,
Ielāpina mekledams.
Uzeim' vienu raibu muižu,
Nav nevienas raibas kaķes.
Iznāk raibis pavārinis,
Prasu zupas pasmeķèt.
Nedod zupas pasmeķèt,
Dod ar kausu pa mugaru.

33620-0
Es Vāciešu bērniņš bij',
Nabags kļuvu dzīvodams:
Pirti kūru, ta nodeg',
Ganôs gāju, govs nosprāg'.
Uziem' vienu augstu kaln'
Lāpij' savu kažociņ'.
Datek' viena melna laps',
Nozog manu adatiņ'.
Adatiņu mekledams,
Uziem' vienu pavāriņ'.
Es tev lūdzu, pavāriņ,
Dod man gaļas pasmeķèt!
Pavārs ņēme uguns pagal',
Sit man pašâ nevietâ.
Piecu mārku ziepju pirku,
Piecas dienas samazgaj',
Melns tur bija, melns palike,
Melns tur paliks mūžigi.

33620-2
Es uzkāpu kalniņêju,
Kažociņu salāpìt;
Atskrej viena raiba kaķe,
Paķer manu ielāpiņ'.
Raibu kaķi mekledam,
Ieraug' vienu raibu muiž',
Tâi raibâi muižiņâi
Pavāriņš zupi vār'.
Es tev lūdzu, pavāriņ,
Dod man zupi pasmeķèt!
Tas bezgoža pavāriņš
Nedod zupi pasmeķèt.
Pavārs ņēm' ugiņ' šķetu,
Sit pa manu vēdariņ'.

33620-4
Ņemu pauni pār plecèm,
Sāku silu lenderèt;
Uziem' vienu augstu kalnu
Pašâ sila viducî.
Metu pauni uz to kalnu,
Lāpu savu kažociņu.
Vels uznese lāču māti,
Nolauž manu adatiņ'.
Atkal pauni pār plecèm,
Sāku silâ lenderèt.
Uziem' vienu zaļu muiž',
Zaļas muižas pavāriņ'.
Pavāriņ, labs draudziņš,
Dod man sulu pasmeķèt!
Pavārs ņēme uguns pagal',
Iesit man par vēderu.
Piec' mārciņu ziepju pirku,
Trīs dieniņu pirti kūru,
Asi malku kurinaju;
To es pēru, to mazgaju;
Nevareju izmazgàt.
Kas dos izmazgàt
Paša Dieva devumiņ'!
Melns tur bija, melns palika,
Melns būs visâ mūžiņâ.

33620-1
Apsēdos kalniņâ,
Lāpu savu kažociņu.
Daskrien wiena melna kuce,
Norauj manu ielāpiņ'.
Es nogāju lejiņâi,
Ielāpiņa mekledams.
Tur atradu jaunas meitas
Kovārnišus vārijot.
Es jūs lūdzu, jaunas meitas,
Dodiet zupas pasmeķèt!
Meitas ņēma pavārnicu,
Dod par lūpàm švimbu švambu!

33621-0
Gòja meita iz olùta
Péc solta jiudisņeņi;
Puìškins klìdza pakaļâ:
Ak, tu meitiņ, pagaìd' mani!
Ak, tu puìka, puìškiņeņ,
Glupu tovu podùmeņ!
Naklìdz vysâ gaļveņâ,
Tàvs stòv aiz vòrteņu,
Sauça man' iz dòrzeņa
Magaņeņu paravátu.

33622-0
Ko vēleju, tas notika
Lielam kroga dzērajam:
Zirgs aizskrēja meža ceļu,
Zars norāva cepuriti.
Nezinaja zirgu ķert,
Ne no zara cepuriti.
Labak ķēra cepuriti,
Lai tek bēris kumeliņš:
Daudz ļautiņu kājàm gāja,
Neviens gāja bez cepures.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Sastaigaja raudadams,
Sastaigaja raudadams,
Kumeliņu mekledams.
Ceturtâ dieniņâ
Preti nāca tautu meita,
Preti nāca tautu meita,
Raibus cimdus adidama.
- Tautu meita zeltenite,
Vaj redzeji kumeliņu?
- Ak tu tautu delveriti,
Kāds bij tavs kumeliņš?
- Spoži bērs, asi kalts
Tēraudiņa pakaviem.
- To noķēru, to piesēju
Tēva lauka galiņâ,
Tēva lauka galiņâ
Pie zaļà ozoliņa,
Pie zaļà ozoliņa
Zaļa vaŗa pavadâ,
Zīda deķi apdeķoju
Līdz pat kāju galiņam.
Tav' kumeļu saķerot,
Man notika liela skāde:
Zars norāva vainadziņu,
Tam nobira vizuliši.
- Nebēdà, tautu meita,
Vainadziņu aizmaksašu,
Še rociņa, tic vārdiņu,
Būsi mana līgaviņa,
Būsi mana līgaviņa,
Man' kumeļa braucejiņa.
Gaidi rītu, vaj parītu,
Aizsūtišu preceniekus.
- Gaidu rītu, gaid' parītu,
Blēdim blēža valodiņa!
Ceturtâ rītiņâ
Sarej tēva kuceniņi,
Sarej tēva kuceniņi,
Zviedz kumeļi pie vārtiem.
Ej, brāliti, skatities,
Ko rej tēva kuceniņi.
- Bēdz, māsiņa, kambarî,
Tev sajāja precenieki.
- Ko es bēgšu kambarî,
Es jau biju sadereta.
- Kur, māsiņa, tu dereji,
Ka es tevi neredzeju?
Vaj klētî, vaj druvâ,
Vaj savâ maltuvê?
- Ne klētî, ne druvâ,
Ne savâ maltuvê:
Tēva lauka galiņâ
Apakš kupla ozoliņa,
Apakš kupla ozoliņa
Pie bērà kumeliņa,
Tur rociņas sadevàm,
Gredzeniņus samijàm.
- Māsiņ mana jaunakà,
Kam prasiji padomiņu?
Vaj tēvam, vaj mātei,
Vaj vecakam brālitim?
- Ne tēvam, ne mātei,
Ne vecakam brālitim:
Laimit' mums rokas šķīra,
Dievs piedeva padomiņu,
Dievs piedeva padomiņu
Visu mūžu dzīvojot.

33622-14
To es lūdzu (teicu), tas notika
Lielam kroga dzērajam (Staltam tēva dēliņam):
Zirgs aizskrēja meža ceļu,
Zars norāva cepuriti.
Cepuriti gan dabuja,
Kumeliņu nesaķēra.
Trīs dieniņas sastaigaja,
Kumeliņu mekledams;
Ceturtâ dieniņâ
Satiek vienu tautu meitu,
Nāk pa ceļu dziedadama,
Pirkstainiekus adidama.
- Vai, meitiņa, vai, māsiņa,
Vaj redzeji kumeliņu?
- Vai, puisiti, vai, brāliti,
Kāds bij tavis kumeliņš?
- Spoži bērs, aši kalts,
Zelt' iemaukti galviņâ.
- Vai, puisiti, vai, brāliti,
Tāds manâ rociņâ,
Tāds manâ rociņâ,
Manâ rožu dārziņâ.
- Vai, meitiņa, vai, māsiņa,
Atdod manu kumeliņu.
- Vai, puisiti, vai brāliti,
Ne par naudu nedabusi:
Visi mani rožu koki
Kà lazdiņi nolociti.
- Ai, meitiņa, ai, māsiņa,
Gan es rozes aizmaksašu:
Audzi liela, staigà balta,
Būsi mana līgaviņa.
- Augšu liela, staigaš' balta,
Nebūš' tava līgaviņa,
Es nebūšu līgaviņa
Tādam kroga dzērajam.