33613-0
Aunu, aunu balti kājas,
Lecu dārzinâ,
Iegājuse dārzinâja
Plūcu baltas rozes.
Saplūkuse baltas rozes,
Pinu vaiņacinu;
Nopinuse vaiņacinu,
Lieku galvinâja.
Uzlikuse galvinâja,
Teku gar jūrmali,
Teku, teku gar jūrmali,
Vaiņaks galvinâ.
Iesipūte rītvējinis,
Nopūš vaiņacinu,
Nopūš manu vaiņacinu
Jūras dziļumâ.
Teku, teku gar jūrmali,
Vaiņaks jūrinâ,
Tecedama sasitiku
Divi jājejinus.
Viens ar mani parunaja
Jauku valodinu,
Otrais saka: še, meičina,
Patur' kumeliņu.
Patur mana kumelinu
Zelta iemautinus,
Lai es peldu jūrinâja
Pakaļ vaiņacinu.
Peldžu, peldžu par jūrinu,
Vaiņaks rocinâja;
Izpeldejis no jurinas:
Še, meitiņ, vaiņacinis.
Še, meitina, vaiņacinis,
Liec to galvinâ;
Nesak' savai māmuliti,
Kur bij vaiņacinis.

33614-0
Brālits mani dancot veda,
Pirka zelta gredzentinu.
Ar brāliti dancojot,
Nokrīt manis gredzentinis.
Tautas saka uzņemdamas:
Ta būs mana līgavina!
Atnāc, meitiņ, rītâ agri,
Dabūs' savu gredzentìnu!
Es nogāju rītâ agri,
Sauc viņš mani klāt sēdèt.
Es pie viņa piesasēdu,
Kà rozite ziededama.
Tas nebij ilgu laiku,
Sauc viņš mani klāt gulèt.
Es pie viņa piesagulu,
Kà lapìna drebedama.
Tas nebija ilgu laiku,
Sāk ar naudu lielities.
Man pašaja zelta nauda,
Ir vēl tīra sidrabìna.

33615-0
Brūte, mana mīļà brūte,
Vaj tev ir pēc manim žēl?
Ja tev ir pēc manim žēl,
Nāc, apsēd' uz manu gultu,
Nāc, apsēd' uz manu gultu,
Noslauk' žēlas asariņas.
Un kad es jau miris būšu,
Appuško tu manu kapu.
Appuško tu manu kapu
Ar baltam rozitem,
Ik uz stūri vītoliņu,
Vidûi baltu āboliņu.
Dziedàs koši lakstigala
Vītoliņa galiņâi,
Skries bitites ziedu jemt
No baltaja āboliņa.
Tur sanāks svētu rītu
Jaunas meitas puškoties,
Jaunas meitas puškoties
Ar baltam rozitem.

33616-0
Daiļa roze dārzâ auga,
Kas to rozi iestādija?
Māmiņai viena meita,
Ta roziti iestādija.
Jūdziet, brāļi, sešus meļņus,
Brauksim viņai precibâs.
Labdien, labdien, smukmeitiņa!
Mēs braucàm precibâs.
- Paldies, paldies, smukpuisiti,
Es nevaru solities,
Es nevaru solities,
Nav mājâ tēvs, māmiņa.
Brauciet rītu, vaj parītu,
Tad būs mājâ tēvs, māmiņa.
- Jūdziet, brāļi, sešus meļņus,
Brauksim otreiz precibâs!
Labdien, labdien, smukmeitiņa,
Otrez braucam precibâs.
- Paldies, paldies, smukpuisiti,
Nu es varu solities,
Nu es varu solities,
Nu mājâ tēvs, māmiņa.
Jūdziet, brāļi, sešus meļņus,
Vedam brūti sētiņâ.
Sētiņâi ievedot,
Saņem mūs muzikanti,
Piecpacmit ar vijolèm,
Sešpacmit ar bazunèm.
Pirmo danci dancojot,
Noģībst mana līgaviņa.
Nesu viņu kambarî,
Lieku viņu gultiņâ,
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Uz rokàm saaukleju.
Saki, mana līgaviņa,
Vaj negribi ēst, vaj dzert?
Vaj negribi ēst, vaj dzert,
Vaj saldena āboltiņa?
- Ne es gribu ēst, ne dzert,
Ne saldena āboltiņa.
- Saki, mana līgaviņa,
Kādâs drēbês tevi ģērbt?
- Šķidri austôs svārciņôs
Sarkanrožu lintitèm.
- Saki, mana līgaviņa,
Kādâ zārkâ tevi likt?
- Tumši zilâ, brūnàm puķèm,
Sudrabiņa lapiņàm
- Saki, mana līgaviņa,
Kādiem zirgiem tevi vest?
- Tiem pašiem sešiem meļņiem,
Kuriem mani brūti veda.
- Saki, mana līgaviņa,
Kādàm smiltìm tev' apbērt?
-Tām pašàm smiltiņàm,
Kuràm citus paglabà.
- Saki, mana līgaviņa,
Kà es tevi piecietišu?
- Liec trīs gadus baznicâ
Ik svētdienas nozvanìt.
- Brīnàs kungi, brīnàs ļaudis,
Kas ta tāda nomiruse,
Kas ta tāda nomiruse,
Pirmo danci dancojot,
Pirmo danci dancojot,
Brūtes kroni noņemot.

33616-1
Redz, kur jāja duj bajàri,
Zīda puški zemi slauka,
Jāja dienu, jāja nakti
Skaistu meitu lūkoties.
Uzjāj vienu augstu kalnu,
Tai kalnâ kupla liepa,
Apakš liepa avotìns,
Duj meitìnas velejàs.
- Labdien, labdien, smukà meitìn!
Pirmo reiz uz precibàm.
- Paldies, paldies, smuks puisiti!
Es nevaru vēleties,
Es nevaru vēleties,
Nav mājâs tēvs, māmìna.
Atjāj rītu pēc pusdienas,
Tad būs mājâs tēvs, māmìna. -
- Labdien, labdien, smukà meitìn,
Otru reiz uz precibàm!
- Paldies, paldies, smuks puisiti,
Es nevaru vēleties,
Es nevaru vēleties,
Nav mājâsi jau(n)brāliša.
Atjāj rītu priekš pusdienas,
Būs mājâsi jau(n)brālitis. -
- Labdien, labdien, smukà meitìn!
Ko sacija jau(n)brālitis?
- Jaunbrālitis to sacija:
Ej ar Dievu, mūs' māsina. -
- Lielas kāzas turesim,
Vāksim desmit muzikantus,
Vāksim desmit muzikantus,
Divpadesmit stabulniekus. -
Pirmo danci dancojot,
Nokrīt zelta vainadzìns;
Pēc vainaga sniedzoties,
Noģībst mana līgavina.

33616-2
Tēvs baŗoja kumeliņu,
Māte puško cepuriņ'.
Pavaicaju māmulitei,
Kādu ņemtu līgaviņ'.
Māmiņ' manim atbildeja:
Ņem, kas kalna galiņâ!
Pirmâ dienâ es nojāju
Gar kalniņu lūkoties.
Labrīt, labrīt, smukà meitiņ,
Es atjāju pēc tevim!
- Jāj ar Dievu, atjāj rītu,
Būs es brāļa sētiņâ. -
- Svētdien, svētdien pats atvešu
Savu jaunu līgaviņ'
Ar tiem sešiem sirmiem zirgiem,
Ar tàm vaŗa kamanàm.
Divipadsmit bungu sita,
Sešas pūta stebulites.
Pirmà danca galiņâ
Noģībst mana līgaviņ'.
Paliek visi kāzenieki,
Noskumuši, nedancoš'.
Dancejiet, kāzenieki,
Gan Dieviņš palīdzès.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Auklè savu līgaviņu,
Cetortâ naksniņâ
Nomirst mana līgaviņ'.
Pavaicaju māmiņai,
Kādus svārkus viņai vilkš'.
Māmiņ' manim atbildeja:
Velc viņai zīda svārkus.
Pavaicaju māmiņai,
Kādu drānu viņai siešu.
Māmiņ' manim atbildeja:
Sien viņai zīda drānu.
Pavaicaju māmiņai,
Kādas zeķes viņai vilkšu.
Māmiņ' manim atbildeja:
Velc viņai zīda zeķes.
Pavaicaju māmiņai,
Kādas kurpes viņai vilkšu.
Māmiņ' manim atbildeja:
Velc viņai zīda kurpes,
Velc viņai zīda kurpes,
Sudrabiņa sprādzitèm.
Trīs gadiņus ik dieniņas
Apzvan' savu līgaviņu.

33617-0
Dieviņš jāje zvirgzdu tiltâ
Ābultaiņu kumeliņu.
Tam Dieviņa kumeļam
Naudas segli mugurâ.
Tas aizskrēje gar jūrmali,
Nauda vien noskanej'.
Gar jūrmali aiztecejis,
Uztek' vienu straujupiti.
Straujupites maliņâ
Trīs jumpravas velejàs.
Vienai bija zelta vāle,
Otrai zelta veletava,
Tai trešai itin koša
Aiz visàm vālitèm.
Tàs upites maliņâ
Iedēstiju ozoliņu.
Tur ùzauga ozoliņš,
Tur ùzvilku pulceniņu,
Tur ùzvilku pulceniņu,
Tur ielīde man bitites.
Man bitites ievilkušas
Lielu vaska riteniņ'.
Ar to vaska riteniņu
Iekūlos naudiņâ,
Iekūlos naudiņâ,
Nopirkos sev kumeliņu.
Nopircies sev kumeliņu,
Sēju rudzus, sēju miežus.
Uzaug rudzi, uzaug mieži,
Pataisiju iesaliņu;
Pataisijis iesaliņu,
Pabrūveju alutiņu.
Pabrūvejis alutiņu,
Aicin' brāļus alu dzèrt.
Brāļi nāce alu dzèrt,
Atved manu līgaviņu.

33618-2
Dzēru, dzēru krodziņâ
Līdz vakaru vakariem,
Līdz vakaru vakariem,
Līdz kājiņas vairs nenesa.
Kad kājiņas vairs nenesa,
Sēd' savâ kumeļâ,
Sēd' savâ kumeļâ,
Jāj' mājâs dziedadams,
Jāj' mājâs dziedadamis
Pie tàs vecas māmuļites,
Pie tàs vecas māmuļites,
Pie jaunàs līgaviņas.
Es māmiņu gan atradu,
Līgaviņas neatradu.
Es vaicaju māmiņai,
Kur ir mana līgaviņa.
Māmiņ' man atbildeja:
"Sarkan' rožu dārziņâ,
Sarkan' rožu dārziņâ
Ravè rozes, magonites".
Sēd' savâ kumeļâ,
Jāj' apkārt rožu dārzu.
Koši zied sarkanrozes,
Nevaid manas līgaviņas.
Sēd' savâ kumeļâ,
Jāj' mājâs raudadams,
Jāj' mājâs raudadamis
Pie tàs vecas māmuļites.
Pavaicaju māmiņai,
Kur ir mana līgaviņa.
Māmiņ' man atbildeja:
"Raibâi rožu dārziņâ,
Raibâi rožu dārziņâ
Ravè rozes, magonites".
Sēd' savâ kumeļâ,
Jāj' apkārt rožu dārzu.
Koši zied raibas rozes,
Nevaid manas līgaviņas.
Sēd' savâ kumeļâ,
Jāj' mājâs raudadams,
Jāj' mājâs raudadamis
Pie tàs vecas māmuļites.
Pavaicaju māmiņai,
Kur ir mana līgaviņa.
Māmiņ' man atbildeja:
"Baltâi rožu dārziņâ,
Baltâi rožu dārziņâ
Ravè rozes, magonites".
Sēd' savâ kumeļâ,
Jāj' apkārt rožu dārzu.
Koši zied baltàs rozes,
Vidû mana līgaviņa.
Stāvu lēcu no kumeļa,
Apkamdams nobučoju.
Ak tu, mana līgaviņa,
Kam tik ilgi raudinaji?
"Tālab ilgi raudinaju,
Kam dzer ilgi krodziņâ,
Kam dzer ilgi krodziņâ,
Kam tramdiji kumeliņu".
Vaj es vienis krogâ dzēru,
Viens tramdiju kumeliņu?
Dažs vīriņis krogâ dzēra,
Dažs tramdija kumeliņu.

33618-1
Dzēru, dzēru krodziņâ,
Jāju jāju sētiņâ,
Pavaicaju māmiņai,
Kur būs mana līgaviņa.
Māmiņ manim pasacija:
Baltâ rožu dārziņâ.
Jāju, jāju raudadams
Uz balto rožu dārzu.
Skaisti ziež baltas rozes,
Te nav manas līgaviņas.
Dzēru, dzēru krodziņâ,
Jāju, jāju sētiņâ,
Pavaicaju bāliņam,
Kur būs mana līgaviņa.
Bāliņš manim pasacija:
Raibâ rožu dārziņâ.
Jāju, jāju raudadams
Uz raibo rožu dārzu.
Skaisti ziež raibas rozes,
Te nav manas līgaviņas.
Dzēru, dzēru krodziņâ,
Jāju jāju sētiņâ,
Pavaicaju māsiņai,
Kur būs mana līgaviņa.
Māsiņ manim pasacija:
Sārtâ rožu dārziņâ.
Jāju, jāju raudadams
Uz sārto rožu dārzu.
Skaisti zied sārtas rozes,
Vidû mana līgaviņa.
Dārzâ lēcu, mutes devu,
Bet ši manim pliķi cirte.
"Kam tu, šķelmi krogâ dzēri,
Kam mietoji kumeliņ'"!
Nāc man līdz, līgaviņ,
Nedzèrš' vairs krodziņâ,
Nedzèrš' vairs krodziņâ,
Nemietošu kumeliņ'.

33618-3
Vakarâ apgulos
Pie jaunajas līgaviņas;
Ap pusnakti uzmostos,
Nav vairs manas līgaviņas.
Stāvu lecu no gultiņas,
Segloj' savu kumeliņu,
Jāju ceļu raudadams,
Līgaviņas mekledams.
Satiek savu īsto tēvu
Liela ceļa maliņâ.
Labdien, labdien, īstais tēvs,
Redzēj' manu līgaviņu?
"Dēliņ, tava līgaviņa
Zaļo rožu dārziņâ".
Jāju ceļu dziedadams
Uz zaļo rožu dārzu.
Zaļàs rozes skaisti zied,
Nava manas līgaviņas.
Jāju ceļu raudadams,
Līgaviņas mekledams.
Satiek savu īstu māti
Liela ceļa maliņâ.
Labdien, labdien, īstà māte,
Redzēj' manu līgaviņu?
"Dēliņ, tava līgaviņa
Brūno rožu dārziņâ".
Jāju ceļu dziedadams
Uz brūno rožu dārzu.
Brūnàs rozes skaisti zied,
Nava manas līgaviņas.
Jāju ceļu raudadams,
Līgaviņas mekledams.
Satiek savu īsto brāli
Liela ceļa maliņâ.
Labdien, labdien, īstais brāli,
Redzēj' manu līgaviņu?
"Brālit, tava līgaviņa
Sarkan' rožu dārziņâ".
Jāju ceļu dziedadams
Uz sarkano rožu dārzu.
Sarkanrozes skaisti zied,
Nava manas līgaviņas.
Jāju ceļu raudadams,
Līgaviņas mekledams.
Satiek' savu īsto māsu
Liela ceļa maliņâ.
Labdien, labdien, īstà māsa,
Redzēj' manu līgaviņu?
"Bāliņ, tava līgaviņa
Balto rožu dārziņâ".
Jāju ceļu dziedadams
Uz balto rožu dārzu.
Baltàs rozes skaisti zied,
Vidû manas līgaviņa.
Stāvu lēcu no kumeļa,
Ķēru savu līgaviņu.
Ai, jaunà līgaviņa,
Kam no manis projam bēdzi?
Vaj tev trūka sāls, maizites,
Vaj es mīļi nedzīvoju?
"Man netrūka sāls, maizites,
Tu pats mīļi nedzīvoji".