33624-0
Ko sēžati, ko gaidati,
Mūsu jaunas mamzelites?
Vaj gaidati Poļu kungus
No pilsata izjājam?
Izjāj Poļu muižniecinis
Mellajàmi drēbitèmi.
- Ko jūs sēžat, ko gaidati,
Smukas jaunas mamzelites?
Man pašami pilsētâi
Simtu jaunas mamzelites.
Vienu ņemšu, to mīlešu,
Ta būs mana līgaviņa.

33625-21
Upmalâ ievas zied,
Pastarite ziedus lauž.
Pēc ziediem sniedzoties,
Nokrīt zīļu vainadziņš;
Pēc vaiņaga sniedzoties,
Iekrīt pate upitê.
Upe viņu nepanesa,
Ta iemeta jūriņâ;
Jūra viņu nepanesa,
Ta izmeta kalniņâ.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiem zariņiem.
Tur atnāca bāleliņš
Liepas zarôs kokli cirst.
Sak' bāliņš kokledamis:
Liepas kokle daiļi skan!
Sak' māmiņa raudadama:
Ta nav vis liepas kokle,
Ta ir māsas dvēselite,
Par ūdeni atnākuse.

33625-9
Māte savas meitas sauca
Lielas, mazas launagâ;
Citas visas sateceja,
Pastarites vien nebija.
Pastarite aizteceja
Gar upmali dziedadama,
Gar upmali dziedadama,
Ūdens ziedus lasidama,
Ūdens ziedus lasidama,
Baltas rokas mazgadama.
Baltas rokas mazgajoti,
Iekrīt zelta gredzentiņš;
Gredzentiņu sniedzoties,
Iekrīt zīļu vainadziņš;
Vainadziņu sniedzoties,
Iekrīt pate upitê.
Nesa upe, nepanesa,
Sit vilniti Daugavâ;
Daugaviņa nepanesa,
Sit vilniti jūriņâ;
Jūra viņu nepanesa,
Izskaloja maliņâ.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņàm galotnèm.
No devitas galotnites
Bāleliņš kokles taisa.
Sak' bāliņš kokledams:
Tàs koklites koši skan;
Sak' māmiņa raudadama:
Tà dziedaja pastarite,
Tà dziedaja pastarite,
Kas noslīka upitê.

33625-10
Māte savas meitas sauce,
Sētiņâ stāvedama.
Pārtek viena, pārtek otra,
Pastarite nepārtek.
Pastarite noteceja
Gar Daugavu dziedadama,
Gar Daugavu dziedadama,
Mēļu ziedus lasidama.
Mēļu ziedus lasijot,
Nokrīt mēļu villainite;
Villainites meklejot,
Nokrīt zīļu vaiņaciņš;
Vaiņaciņa meklejot,
Nokrīt zelta gredzeniņš;
Gredzeniņa meklejot,
Iekrīt pati Daugavâ.
Daugaviņa nepanese,
Aizpļundina jūriņâ;
Ne jūriņa nepanese,
Izmet viņu maliņâ.
Aiziet divi jaunbrāliši,
Iznes viņu kalniņâ;
Iznesuši kalniņâ,
Satin zīda nēzdaugâ;
Satinuši nēzdaugâ,
Nones Māŗas baznicâ;
No baznicas paņēmuši,
Parok viņu zemitê (Ieliek smilšu bedritê).
Tur izauga kupla liepa
Deviņàm pazarèm.
Devitâ gadiņâ
Nāk brāliši kokļu cirst.
Saka brāļi kokledami:
Tàs koklites žēli skan;
Saka māte raudadama:
Tà dziedaja pastarite,
Tà dziedaja pastarite,
Kas noslīka Daugavâ,
Kas noslīka Daugavâ,
Mēļu ziedus lasidama.

33625-16
Skait', māmiņa, savas meitas,
Vaj ir visas vakarâ.
Visas bija vakarâ,
Pastarites vien nevaid.
Pastarite aizteceja
Gar upiti dziedadama,
Gar upiti dziedadama,
Ievas ziedus braucidama.
Ievas ziedus braucidama,
Pamet zelta gredzentiņu;
Gredzentiņu mekledama,
Iekrīt pate upitê.
Upit' ilgi netureja,
Ta iemeta Gaujiņâ;
Gaujiņ' ilgi netureja,
Ta iemeta jūriņâ;
Jūriņ' ilgi netureja,
Ta izmeta maliņâ.
Tur izauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Devitâ gadiņâ
Brālits nāca kokles cirst,
Brālits nāca kokles cirst
Devitâ žuburî.
Sak' brālitis kokledams:
Tàs koklites skaisti skan!
Sak' māmiņa raudadama:
Tà dzied mana pastarite,
Tà dzied mana pastarite,
Man kājiņu āvejiņa,
Man kājiņu āvejiņa,
Man gultiņas taisitaja.

33625-11
Māte savas meitas sauca,
Vaj ir visas vakarâ.
Ira visas vakarâ,
Pastarites vien nevaid.
Pastarite aizteceja
Gar upiti dziedadama,
Gar upiti dziedadama,
Ievas ziedus braucidama,
Ievas ziedus braucidama,
Baltas rokas mazgadama.
Baltas rokas mazgajot,
Iekrīt zelta gredzentiņš;
Gredzentiņu sniegdamàs,
Iekrīt pate upitê.
Ta aizgāja pa upiti,
Burbulišus mētadama.
Satiek jūras zvejnieciņi,
Ieņem viņu laiviņâ,
Ieņem viņu laiviņâ,
Izved viņu maliņâ,
Izved viņu maliņâ,
Ienes Māras baznicâ,
Ienes Māras baznicâ,
Ieliek Dieva altarâ.

33625-5
Māte gāja slotiņâs
Ar piecàm meitiņàm.
Bārenite pakaļ tek,
To iegrūda upitê.
Upit' viņu nepanesa,
Ta ienesa Daugavâ;
Daugaviņa nepanesa,
Ta ienesa jūriņâ.
I jūriņa nepanesa,
Ta izmeta maliņà.
Tur izauga kupla liepa
Deviņiemi žuburiem.
Tur jāj kungi, tur stārastas,
Nedrīksteja zaru lauzt;
Atjāj divi Dieva dēli,
Nolauž pašu virsuniti.
Nolauzuši virsuniti,
Aizpuškoja cepurites;
Aizpuškojši cepurites,
Ieiet Māras baznicà.
Māra saka vērdamàs:
Tie navà liepas ziedi,
Tie navà liepas ziedi,
Ta ir dārga dvēselite.

33625-18
Teku, teku pie upites
Baltas rokas nomazgàt.
Baltas rokas mazgajot,
Iekrīt zelta gredzeniņš.
Gredzeniņu liekdamàs,
Iekrīt' zīļu vainadziņš;
Vainadziņu liekdamàs,
Iekrīt pate upitê.
Upe mani nepanesa,
Ta iemeta Daugavâ;
Daugaviņa nepanesa,
Ta izmeta maliņâ.
Tur izauga kupla liepa
Deviņiemi zariņiem.
Devitâi zariņâ,
Tur brālitis kokles cirta.
Sak' brālitis kokledams:
Tàs koklites grazni skan!
Sak' māmiņa raudadama:
Tà dziedaja pastarite,
Man kājiņu āvejiņa,
Man vietiņas taisitaja.

33625-7
Māte raida savas meitas
Svētu rītu baznicâ.
Pārnāk lielas, pārnāk mazas,
Pastarites vien nevaid.
Pastarite aizteceja
Gar upiti dziedadama,
Gar upiti dziedadama,
Baltas puķes plūkadama.
Pēc puķites sniedzoties,
Nokrīt zelta gredzentiņš.
Pēc gredzena sniedzoties,
Nokrīt zīļu vaiņadziņš.
Pēc vaiņaga sniegdamies,
Iekrīt pate upitê.
Upes viļņi nepanesa,
Tie iemeta Daugavâ;
Daugav's viļņi nepanesa,
Tie iemeta jūriņâ;
Jūras viļņi nepanesa,
Tie izmeta maliņâ.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņàmi galotnèm,
Tur sēdeja Dieva dēlis,
Zelta kokles kokledams.

33625-6
Mòte gòja slùtu grístu
Ar pìcóm meiteņóm,
Tù pìktù mozókù
Raşeņâ sļeicynòva.
Nas raşeņa, napanas,
Ìmat jù upeitè;
Nas upeite, napanas,
Ìmat jù azarâ.
Nas azars, napanas,
Ìmat jù Daugavâ;
Nas Daugava, napanas,
Ìmat jù jiùreņôs.
Nas jiùreņis, napanas,
Izsyt viļņs maļeņâ,
Izsyt viļņs maļeņâ
Bolltu putu gobolâ.
Tí izauga kupla ļìpa
Jòs kòjeņu gaļeņâ.
Jau pazída tej ļìpeņa
Sudabreņa zídeņím.
Ít i kungi, ít i ļaudis,
Ni zareņa nanùlauž;
Atjój divi Dìva dáli,
Nùlauž pošu vèrsyuņéti,
Nùlauž pošu vèrsyuņéti,
Aizasprauž aiz capuris,
Aizasprauž aiz capuris,
Ìít Laìmis kammbarî
(Mórys bazņeiçâ).
Soka ļaudis vàrdamís:
Kaida kùka tì zídeņi?
Soka Laìme (Mòra) vàrdamós:
Tì nabeja kùka zídi,
Tì nabeja kùka zídi,
Tej ir dòrga dvèşeļeite,
Tej ir dòrga dvèşeļeite,
Raşeņâ sļeicynóta,
Raşeņâ sļeicynóta,
Pìc' iudiņu mozgòjama (izskolóta).