33625-2
Kuplis auga ozoliņš
Brāļa staļļa pakaļâ,
Pilli zari sīku putnu,
Strazdiņš dzied galotnê.
Strazdiņš saka dziedadams:
Kur tàs mūsu brāļa māsas?
Visas ira brāļa māsas,
Pastarites vien nevaid.
Pastarite aizteceja
Gar jūrmali dziedadama,
Gar jūrmali dziedadama,
Baltas rokas mazgadama.
Baltas rokas mazgajot,
Nokrīt zelta gredzeniņš,
Gredzeniņu meklejot,
Nokrīt zīļu vainadziņš,
Vainadziņu uzņemot,
Nokrīt mēļu villainite.
Pēc villaines sniedzoties,
Iekrīt pate jūriņâ.
Ai, jūs jūras zvejnieciņi,
Izvelcieti maliņâ.
Izvilkuši maliņâ,
Uzvelciet linu kreklu.
Uzvilkuši linu kreklu,
Apjoziet zīda jostu.
Apjozuši zīda jostu,
Rociet smilšu kalniņâ.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiemi žuburiem,
Ikkatrâi žuburâ
Zelta poga galiņâ.
Tur jāj šādi, tur jāj tādi,
Nedrīksteja zara lauzt.
Jāj garàm Dieva dēli,
Nolauž pašu virsuniti.
Nolauzuši virsuniti,
Puško savas cepurites.
Appuškojši cepurites,
Ieiet Māras baznicâ.
Māra saka vērdamàs:
Kādu puķu tie ziediņi?
Tie nevaid puķu ziedi,
Ta cilveka dvēselite,
Ta cilveka dvēselite,
Jūriņâ noslīkuse,
Jūriņâ noslīkuse
Miglojâi rītiņâ.

33625-19
Trīs liepiņas upitê,
Visas vienâ kuplumiņâ,
Trīs meitiņas pāri gāje
Pār tiem liepas žuburiem.
Divi pāri pārlaipoja,
Pastariņa nevarej',
Ta iekrita upitê.
Upe viņu netureja,
Ta iedzine Gaujiņâ;
Gauje viņu netureja,
(Ta iedzine Daugavâ,
Daugav' viņu netureja)
Ta iedzine jūritê;
Jūra viņu netureja,
Ta piedzine maliņâ.
Tur uzauge kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Iet bāliņš, kokles taisa
No tiem liepas žuburiem.
Sak' bāliņš kokledams:
Skaisti skan liepas kokle!
Sak' Māriņ' raudadama:
Ta jau neva liepas kokle,
Ta māsiņas dvēselit',
Caur ūdeni peldejusi.

33625-12
Māte savas meitas skaita,
Vaj ir visas vakarâ.
Visas bija vakarâ,
Pastarites vien nebij.
Pastarite aiztecejsi
Gar upiti dziedadama,
Gar upiti dziedadama,
Ievu ziedus mekledama.
Ievu ziedus meklejot,
Sastop tautas celiņâ,
Sastop tautas celiņâ,
Iegrūž viņu upitê.
Tek upite līku loku,
Iznes viņu maliņâ,
Iznes viņu maliņâ,
Brāļu lauka galiņâ.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Devitâ žuburâ
Bāleliņš kokles grieza.
Sak' brālitis kokledams:
Tàs koklites skaņi skan.
Sak' māmiņa raudadama:
Ta pastares dvēselite,
Ta pastares dvēselite,
Kas noslīka upitê.

33625-13
Māte skaita savas meitas
Svētu rītu istabâ;
Visas meitas istabâi,
Pastarite vien nebij.
Pastarite aizteceja
Gar upiti dziedadama,
Gar upiti dziedadama,
Ievas ziedus braucidama.
Ievas ziedus braucidama,
Pamet zelta gredzeniņu.
Gredzeniņu mekledama,
Iekrīt pate upitê.
Nes upite, nepanes,
Ielīgoja Daugavâ.
Nes Daugava, nepanes,
Ielīgoja jūriņâ;
Nes jūriņa, nepanes,
Sit vilnitis maliņâ.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem,
Devitâi žuburî
Zelta puķe galiņâ.
Jāja kungi, stārastiņi,
Ne lapiņas nenorāva;
Aizjāj pats Dieva dēlis,
Norauj pašu zelta puķi,
Norauj pašu zelta puķi,
Appuško cepuriti,
Appuško cepuriti,
Ieiet Māras baznicâ.
Saka Māra vērdamàs:
Ta nebija zelta puķe,
Ta nebija zelta puķe,
Ta meitiņas dvēselite.

33625-14
Mēs bijàm trīs māsiņas,
Nogājàm odziņâs.
Kas papriekšu pielasija?
Pastarite pielasija.
Nokaunam pastariti
Dēļ tàs ogu vācelites,
Nokavuši pabāžam
Zem tàs ogu vācelites. -
Tur izauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Devitâ žuburâ
Brāleliņi kokles šķēla.
Saka brāļi kokledami:
Gauži skan tàs koklites!
Atsacija māmulite:
Tai bij dārga dvēselite.

33625-4
Māte gāja slotas griezt
Ar piecàm meitiņàm.
Pastarite pakaļ tek,
Ta noslīka paltiņâ.
Tur izauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Devitâ žuburâ
Brāleliņi kokles šķēla.
Saka brāļi kokledami:
Tàs koklites gauži skan!
Saka māte raudadama:
Tà dzied mana pastarite,
Tà dzied mana pastarite,
Mana kāju avejiņa,
Mana kāju avejiņa,
Man autiņu mazgataja,
Man autiņu mazgataja,
Mana govu ganitaja,
Mana govu ganitaja
Pa zaļo dābuliņu.

33625-8
Māte savas meitas raida
Svētâ rītâ baznicâ.
Pāriet mātei visas meitas,
Pastarite neatgāj'.
Pastarite aizteceja,
Ievu ziedus lasidam'.
Ievu ziedus lasidamai
Nokrīt zelta vaiņadziņš;
Vaiņadziņu mekledama,
Iekrīt pate upitê.
Upit' viņu nepanese,
Ienes viņu jūritê;
Jūrit' viņu nepanese,
Izmet kāpu maliņâ.
Tur uzauge zelta liepa
Deviņiem zariņiem.
Par deviņiem gadiņiem
Tur bāliņš kokles cirte.
Saka bāliņš kokledams:
Tie kokliņi gaiši skan;
Sak' māmiņa raudadama:
Tà dzied mana pastarit'!

33625-17
Tēvs mani nošāva,
Pamāte izcepa,
Māsiņa žēliga,
Ta mani žēlo,
Ta manus kauliņus
Salasija,
Ietina baltâ
Nēzdogâ,
Ielika baloža
Ligzdiņâ.
Balods mani izpereja,
Savus bērnus domadams,
Pavasari izteceju
Kà dzeltena cielaviņa.
Ieraug' mani ciema bērni,
Tie jau mani negribeja,
Tie jau mani negribeja,
Iemet' skudru pūlitî;
Skudras mani negribeja,
Iemet' mani upitê;
Upit' mani negribeja,
Izmet' mani maliņâ.
Ta upite izteceja
Deviņàm iztekàm,
Devitâ iztekâ,
Tur uzauga kupla liepa,
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Devitâ gadiņâ
Iet brālitis kokles cirst.
Sak' brālitis kokledams:
Tàs koklites gauži skan!
Sak' māmiņa dzirdedama:
Tà raud manis pastariņš,
Tà raud manis pastariņis,
Skudritèm ēdinats,
Skudritèm ēdinats,
Upitê slīcinats.

33625-1
Kam ta jūŗa agri šņāca
Miglotâi rītiņâi?
Eit, brāliši, skatities,
Vaj ir visas mūs' māsiņas.
Bij gan visas, bij gan visas,
Pastarites vien nevaid.
Pastarite aizteceja
Gar Daugavu dziedadama,
Gar Daugavu dziedadama,
Vaiņadziņu puškodama.
Vaiņadziņu puškojot,
Nokrīt zelta gradzentiņš.
Gradzentiņu mekledama,
Iekrīt pate Daugavâi.
Daugav's viļņi nepanesa,
Ieviļņoja jūriņâi.
Jūŗas viļņi nepanesa,
Izviļņoja maliņâi.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņam galoknem.
Pa deviņi gadiņim
Cērt brāliši kokļu koku.
Sak' brāliši kokledami:
Koši skan tàs koklites!
Sak' māmiņa raudadama
Tà dzied mana pastarite,
Tà dzied mana pastarite,
Kas noslīka Daugavâi.

33625-15
Zynu, zynu bròļa sàtu,
Navajag vadeitòju:
Pi vòrtim úzuliņš
Meisteitim ? zariņim.
Pilni zori şeiku putnu,
Stradiņš şéd vèrsyuņè,
Stradiņš şéd vèrsyuņè,
Laksteigola pazaŗè.
Stradiņš soka dzídódams:
Kas tur brauc, zeme reib?
Atbrauc meusu tàva mòsa
Par deveņis vasariņis,
Par deveņis vasariņis
Ar deveņi kumèliņi.
Ìļeigòva tàva mòsa
Kó saùļeite ustobâ,
Sateçèje bròļa bàrni
Kó gaìgolys rùkys dút.
Še ir visi bròļa bàrni,
Pastareitis vín navá.
Pastareite aizteçèje
Upis molu raudódama,
Upis molu raudódama,
Ìvys zídus braùçeidama.
Ìvys zídus braùçejùt,
Nùkreit rùžu vaiņuciņš;
Vaiņuciņa mekļèjùt,
Nùkreit zalta gredziniņš;
Gredziniņa makládama,
Ìkreit poša upeitè.
Tej upeite napaņeşe,
Tej ìņeşe Daugovâ;
Daugaviņa napaņeşe,
Tej ìņeşe jeùriņâ;
Tej jeùriņa napaņeşe,
Tej izņeşe maliņâ.
Tur izauga kupla ļìpa
Deveņím zariņím.
Deveitâ zariņâ
Poši bròļi kùkļis šķéļe.
Soka bròļi kùkládami:
Gauži skaņ tós kùkļeitis!
Tó raud meusu pastareite,
Svešu zemi staìgódama.