33639-7
Ļelu şèju rùžu dòrzu,
Ar kú daìļi puškótís;
Nu tò ļela şèjumeņa
Vína poša izauguşe.
Deļ tós vínas skaistas rùžas
Dej maņ augstu sadu peit;
Deļ tós vínas tautu meitas
Dej maņ garu çeļu jót,
Dej maņ garu çeļu jót,
Svídrét (Sveidét) sovu kumèļeņu.
Kumèļam svídri byra,
Dèrst maņ gaudas asareņas.
Jamu sovu zyrga deči,
Slaùku svídrus kumèļam;
Jamu sovu šolka (zeìda) skustu,
Slaùku gaudas asareņas.
Da pusçeļa nadajóju,
Dzèržu ļaudis runòjùt,
Dzèržu ļaudis runòjùt,
Ļaùdaveņa atsokùt.
Naklaùşeišu ļaužu mèlu,
Jóšu pots pasavàrtu.
Da vòrteņu vín dajóju,
Redzu sovu dzaltòņeiti,
Redzu sovu dzaltòņeiti
Par pogolmu pòrtakùt,
Par pogolmu pòrtakùt,
Bolltas rùkas lauzèjùt (vàdynùt).
Stìp rùçeņu, grìz muteiti,
Byusi muna ļaudaveņa.
Jej rùçeņu gon pastìpe,
Bet muteites napagrìze.
Nacíš es nùsabeidu,
Ka tu taida lapna meita;
Zynu çeļu, varu jót
Veļ cytâ cìmeņâ,
Veļ cytâ cìmeņâ,
Kur aug skaistas dzaltòņeites,
Kur mameņa devejeņa,
Kur meiteņa gòjèjeņa.
-Jój uz sàtu, gan' tu cyùkas
Tova tàva teìrumâ;
Maņ atjós veļ lobóks
Ar sukótu (barótu) kumèļeņu.

33639-1
Bij man vienas ogas dēļ
Locìt savu muguriņu;
Bij man vienas meitas dēļ
Sviedrot savu kumeliņu?

33639-6
Lielu garu lazdu liecu
Viena paša rieksta dēļ;
Lielu tālu ceļu jāju
Vienas pašas meitas dēļ.

33639-8
Sēju lielu rožu dārzu,
Ko sev daiļi puškoties;
No ta liela sējumiņa
Viena pate roze auga.
Bij man vienas rozes dēļ
Tādu augstu žogu pīt;
Bij man vienas meitas dēļ
Tādu gaŗu ceļu jāt!
Dziržu ļaudis runajam,
Līgaviņu atsakot.
Sirds nerima,prāts necieta,
Jāju viņas apraudzìt.
Es piejāju pie vārtiem,
Viņa stāv uz durvìm,
Viņa stāv uz durvìm,
Raksta zīda nēzdodziņu.
Labdien,labdien,sirdspuķite,
Sniedz rociņu,dod mutiti!
Ši man roku vairs nesniedza,
Ši man mutes vairs nedeva.
Vaj domà,vīzdegune,
Ka es tevis izbīšos?
Zinu ceļu,māku jāt
Ar baŗotu kumeliņu.
Ta būs māte,kas dos meitu,
Kas māk meitu audzinàt;
Nāks meitiņa dziedadama,
Kà rozite ziededama.

33640-4
Seši mazi bundzenieki
Jāj pa ceļu bungodami,
Visiem sešiem sirmi zirgi,
Galvâ cauņa cepurite.
Visi seši sajājuši
Istabiņas galiņâ.
Divi teica:esi mana!
Divi liedza:tas nav tiesa!
Divi,mani saķēruši,
Zelta rotu dāvinaja.
Kur es likšu zelta rotu,
Tāda maza meitenite?
Pārnāks tēvs,prasìs man:
Kur tu ņēmi,kas tev deva?
-Sak':man deva ciema zēni,
Mani mazu mīledami,
Mani mazu mīledami,
Sevim lielu audzedami.

33640-1
Seši jauni oròjeņi
Brauc pa ceļu dzídódami.
Vysim sešim sèrmi zyrgi,
Vysim cauņu capureites.
Vysi seši apstójuši
Ap tù munu rùžu dòrzu.
Séžu rùžu dòrzeņâ,
Veju rùžu vaiņuceņu.
Pyrmì divi tai sacèja:
Te byus muna ļaùdaveņa!
Ùtri divi atsacèja:
Nabyus tova ļaùdaveņa!
Treši divi làc nu zyrga,
Sùļej zalta gredzineņu:
Ša,mòseņ,gredzineņš,
Nosoi skaiški dzeivódama,
Nosoi skaiški dzeivódama,
Gaìdi manis atbraucùt.
Byušu pats,voj nabyušu,
Byus muns bàrìs kumeļeņš,
Byus muns bàrìs kumeļeņš,
Vacókòjis bòļeļeņš.

33640-2
Şeši jauni stabuļnìki
Jój pa çeļu spàládami,
Visim şešim şèrmi zyrgi,
Visim cauņu capureites.
Vysi şeši sajójuši
Ap tú munu rùžu dòrzu.
Séžu rùžu dòrzeņâ,
Veju rùžu vaiņuçeņu.
Divi soka: byusi muna!
Ùtri divi:nabyus tova!
Treši divi làc nu zyrga,
Dúd maņ zalta gredziņeņu.
Ìdavuši pasaçèja:
Nosoi gudri,tautu meita,
Ka vaìcós tàvs ar mòti,
Sok', bòļeņi ìdavuši,
Ka bòļeņi pavaìcós,
Sok', zemè pacáluşe,
Sok',zemè pacáluşe,
Rùžu dòrzu ravádama.

33640-0
Seši jauni bandenieki
Jāj pa ceļu ziņģadami,
Visim bija siermi ziergi,
Visim caunu cepurites,
Visim caunu cepurites,
Visim lūšu kažociņi.
Visi seši apstājàs
Mana bara galiņâi.
Divi teica:būsi mana!
Otri divi:nebūs tiesa!
Treši divi lec no zirga,
Apkārt mani apteceja.
Izvilkuši baltas krelles:
Še,meitiņa,liec ap kaklu;
Izvilkuši gradzentiņu:
Mauc pirkstâi gradzentiņu!
Es nelikšu baltas krelles,
Es nemaukšu gradzentiņu,
Vaicàs mani tēvs,māmiņa:
Kur tu jēmi, kas tev deva?
-Kad vaicaja tēvs,māmiņa,
Sak' devuši bāleliņi;
Kad vaicaja bāleliņi,
Sak':man deva ciema puiši;
Sak':man deva ciema puiši,
Mani jaunu mīledami,
Mani jaunu mīledami,
Sev par draugu domadami.

33640-3
Seši mazi bandenieki
Jāj pa ceļu bungodami,
Visiem sešiem sirmi zirgi,
Visiem cauņu cepurites,
Visiem dziedi lakstigalas
Zobeniņa galiņâ.
Visi seši sajājuši
Ap to manu rožu dārzu.
Divi saka:ta ir mana!
Otri divi:tas nav tiesa!
Treši divi klāt aicina
Un man' līdzi vedinaja.

33641-0
Simtâ tādu nedabuja,
Kà mēs divi jau(n)brāliši,
Pie jāšanas,pie braukšanas,
Pie kumeļa barošanas.
Citi vīri krogâ dzēra,
Es baŗavu kumelinu;
Citi vīri nūjas grieza,
Es grožinu kustinavu.
Kumelina ripainiti,
Tev teceta,man sēdeta,
Tev būs manu bruņu nesta,
Manu skaidru auguminu.
Nedzeŗ manis kumelinis
Neziedotu ūdentinu.
Metu mārku upitê,
Lai dzeŗ manis kumelins.