33643-2
Ietum sērstu brāliņôs,
Ceļa labi nezinaju.
Zīle mani ceļu veda,
Raudavite rasu trauca.
Piegāju pie ziedupites,
Nevareju pāri tikt.
Pasaplūcu ziedu šauju,
Teciņ's pāri pārteceju.
Ietum sērstu brāliņôs,
Ceļa labi nezinaju.
Zīle mani ceļu veda,
Raudavite rasu trauca.
Piegāju pie zeltupites,
Nevareju pāri tikt.
Pasagrābu zelta šauju,
Teciņ's pāri pārteceju.
Ietum sērstu brāliņôs,
Ceļa labi nezinaju.
Zīle mani ceļu veda,
Raudavite rasu trauca.
Piegāju pie saules kalna,
Nevareju pāri tikt.
Paņēm' es saules meitu,
Teciņ's pāri pārteceju.
Pirmais brālis vārtus vēra,
Tam iedevu ziedu šauju;
Otrais brālis zirgu jūdza,
Tam iedevu zelta šauju;
Trešais brālis krēslu cēla,
Tam iedevu saules meitu,
Tam iedevu saules meitu,
Smalku kreklu audejiņu.

33643-5
Teku,teku pa celiņu,
Tecedama apstājos:
Ziedupite celiņâ,
Nevareju pāri kļūt.
Ņēmu ziedu pilnu šauju,
Tad vareju pāri kļūt.
Teku,teku pa celiņu,
Tecedama apstājos:
Zeltupite lejiņà,
Nevareju pāri kļūt.
Ņēmu zelta pilnu šauju,
Tad vareju pāri kļūt.
Teku,teku pa celiņu,
Tecedama apstājos:
Saules muiža kalniņâ,
Nevareju cauri kļūt.
Ņēmu saules jumpraviņu,
Tad vareju cauri kļūt.
Teku,teku pa celiņu,
Brāļu sēta lejiņâ.
Pirmais brālis vārtus cēla,
Tam iedevu ziedu šauju.
Otris jūdza kumeliņu,
Tam iedevu zelta šauju.
Trešais brālis krēslu cēla,
Tam ta saules jumpraviņa.

33643-3
Tautiets mani padzinàsi
Silâi mazu gabaliņu;
Es tautieša dzinumiņu
Tek' ar vienu tecejumu.
Tecedama uzteceju
Ziedupiti lejiņâ.
Es, norāvis ziedu sauju,
Tek' ar vienu tecejumu.
Tecedama uzteceju
Zeltābeli kalniņâ.
Es, norāvis zeltāboli,
Tek' ar vienu tecejumu.
Tecedama uzteceju
Brāļa sētu kalniņâ.
Māršai devu ziedu sauju,
Brāļam zelta āboliņu.
Mārša ziedus noziedeja,
Brālits zeltu novizeja.

33643-4
Teku,teku pa celiņu,
Dabulo,dabulo!
Dateceju ziedupiti,
Dabulo,dabulo!
Pasajēmu ziedu šauju,
Dabulo,dabulo!
Tecins pāri pārteceju,
Dabulo,dabulo!
Teku,teku pa celiņu,
Dateceju zeltupiti;
Pasajēmu zelta šauju,
Tecins pāri pārteceju.
Teku,teku pa celiņu,
Dateceju saules muižu.
Iztek saules jumpraviņa,
Jēmu saules jumpraviņu.
Teku,teku pa celiņu,
Dateceju brāļa sētu.
Pirmais brālis vārtus vēre,
Tam iedevu ziedu šauju;
Otris brālis durvis vēre,
Tam iedevu zelta šauju;
Pastaritis krēslu cēle,
Tam ta saules jumpraviņa.

33643-1
Ít es ítu iz bròļeņu,
Ka zynótu bròļu sàtu.
Slùka man' çeļu vede,
Raùdiveite rosu traùçe.
Taku, taku pa çeļeņu,
Dateçèju zídu upi,
Dateçèju zídu upi,
Navar' pòri pòrteçét.
Jamu savu zídu šaùji,
Tacyns pòri pòrteçèju.
Ít es ítu iz bròļeņu,
Ka zynótu bròļu sàtu.
Slùka man' çeļu vede,
Raùdiveite rosu traùçe.
Taku,taku pa çeļeņu,
Dateçèju zalta upi,
Dateçèju zalta upi,
Navar' pòri pòrteçét.
Jamu savu zalta šaùji,
Tacyns pòri pòrteçèju.
Ít es ítu iz bròļeņu,
Ka zynótu bròļu sàtu.
Slùka man' çeļu vede,
Raùdiveite rosu traùce.
Taku,taku pa çeļeņu,
Dateçèju saùļis muìžu,
Dateçèju saùļis muìžu,
Navar' pòri pòrteçét.
Jamu saùļis jumpraveņu,
Tacyns pàri pòrteçèju.
Ít es ítu iz bròļeņu,
Ka zynótu bròļu sàtu.
Slùka man' çeļu vede,
Raùdiveite rosu traùçe.
Taku,taku pa çeļeņu,
Dateçèju bròļu sàtu.
Jaunókais bròļeļeņš,
Tys pasteìdze vòrtus vèrt.
Jaunókajam bròļeņam,
Tam tei muna zídu šaùje.
Videjais bròļeļeņš,
Tys pasteidze zyrgu jeugt.
Videjam bròļeņam,
Tam tei muna zalta šaùje.
Vacókais bròļeļeņš,
Tys pasteidze kráslu çeļt.
Vacókam bròļeņam,
Tam tei saùļis jumpraveņa.

33644-0
Trīs priedites silêi auga,
Visas trīs vien' gaŗum';
Vienu cirte,otra lūza,
Trešà līdzi locijàs.
To,kas līdzi locijàs,
To pametu siliņêi,
To pametu siliņêi
Vējiņam vēsinàt.
Trīs meitiņas ciemâi auga,
Vis's trīs vien' daiļum';
Vienu ņēma,otra nāce,
Trešà līdzi taisijàs.
To,kas līdzi taisijàs,
To pametu brālišôs,
To pametu brālišôs
Māršiņàm niecinàt.

33645-0
Treis vosoras sabaròju
Stallî lobu kumeļeņu,
Caturtâi vosorâ
Lyku sadlus mugorâ,
Lyku sadlus mugorâ,
Bèru rìkstus karmynâ,
Bèru rìkstus karmynâ,
Jòju meitu cìmeņâ.
Vínu saùvi meitóm devu,
Ùtru meitu mameņai,
Trešù saùvi pakaìşèju (pabòrstèju)
Pa meiteņu pagalmeņu.
Cikóm meitas rìkstus losa,
Jau saùļeite vokorâ;
Cikóm rìkstus salaşèja,
Jau saùļeite nùrìtèja.
-Kur tu jósi, cìma puìsi,
Kur guļési šù naksņeņu?
Guļ tepat, cìma puìsi,
Es vìteņu pataìşéšu,
Es vìteņu pataişéšu,
Klóšu bolltu paladzeņu.
Gulásim vínu vìtu,
Runósim vínu runu.
Veļ nav runa izrunóta,
Jau mameņa stòvu çeļ.
Vaìcoi mani mòmuļeņa:
Kò,meiteņa nùskumeiga?
Tu,mameņ, nazynòji,
Kaida muna nùskumšona:
Nu tò rìkstu kúdùļeņu (laşèjumu)
Myužam tautu rùceņâ.

33646-3
Tymsa, tymsa tei egļeite,
Kur cauneite nakti guļ;
Tòļi,tòļi tys cìmeņš,
Kur aug muna lìgaveņa.
Jóju,jóju vínu dìnu,
Nikò loba nadajóju;
Jóju,jóju ùtru dìnu,
To dajóju cìma sàtu.
Izskrìn divi mallni suņi,
Iztak divi dzaltòneites;
Zyrgu vede stalleitê,
Pati vede ustobâ.
Taìsat maņ meikstu vìtu
Tymsajâ kakteņâ,
Lai es guļu,lai verús,
Kù darés cìma meitas.
Vína sprède,ùtra aude,
Treša roksta zeìžauteņu.
Dúd,mameņ, tù meiteņu,
Kura roksta zeìžauteņu.
-Tù, puìseit, es nadúšu,
Tej man vysu jaunókò.
-Jius,mameņ,vaci ļaud's,
Kam tik glupi runòjit?
Simtim skrèja jiùru putni,
Pa pòrim pòròjós;
Tó jaunim cylvákim
Pa pòrim jádzeivò.

33646-2
Mīļà memmiņ, es atnācu
Pie jums vienas vajadzibas:
Gribu jūsu meitiņ' precèt,
Vaj jūs man to vēlesiet?
-Ne,mans draugs,mans bērns vēl jauns,
Nebūs tev to bildinàt.
Manam bērnam rīkstes bīties,
Ne pēc jauna puiša dzīties.
-Jūs,memmiņ,veci ļauži,
Kà jūs tādi nesaprašas?
Jūras putni bariem skrien,
Pa pāriem izšķiràs;
Tà būs mums jaunekļiem
Pa pāriem saieties.
-Kādas zemes tu,puisiti,
Ar tik jauku valodiņu?
-Es memmiņa,no Vāczemes,
Kur tie sveši putni nāk.

33646-0
Tumša tumša ta eglite,
Kur caunite nakti guļ;
Tālu tālu ta zemite,
Kur aug mana līgaviņa.
-No kurienes tu,puisiti,
Ar tik jauku valodiņu?
-Es,māmiņa,no Vāczemes,
Nāku savas vajadzibas:
Gribu jūsu meitiņ' precèt,
To,lūdzami,neliedziet.
-Velti,velti tu,puisiti,
Pēc meitiņas tīkojies:
Viena pate man meitiņa,
Ta par mazu,ta par jaunu,
Tai vēl mātes rīkstes bīties,
Ne pēc jauniem puišiem dzīties.
-Jūs,māmiņa,veci ļaudis,
Vaj jūs to nezinat:
Pa pārami rieksti auga,
Pa pārami āboliņi,
Jūras putni,gaigaliņi,
Pa pārami pārojàs;
Tà jauniemi cilvekiem
Pa pārami pāroties,
Pa pāriemi pāroties
Ik svētdienas baznicâ.