33622-3
Ko es teicu (lūdzu), tas notika
Staltam tēva dēliņam:
Zirgs aizskrēja meža ceļu,
Zars norāva cepuriti.
Iet pa ceļu raudadams,
Kumeliņu mekledams.
Preti nāca tautu meita
Pa celiņu dziedadama,
Pa celiņu dziedadama,
Raibus cimdus adidama.
- Labdien, tautu zeltenite,
Redzej' manu kumeliņu?
- Paldies, tautu bāleniti,
Kāds bij tavs kumeliņš?
- Tumši bērs, aši kalts,
Sudrabiņa iemauktiem.
- Ak tu tautu bāleniti,
Tas manâ rociņâ,
Tas manâ rociņâ,
Manâ rožu dārziņâ.
Tas tos manus rožu kokus
Krustkrustiem salauzija.
Ak tu tautu bāleniti,
Kà tu rozes aizmaksasi?
- Jūgšu bēri kamanâs,
Vediš' tevi baznicâ,
No baznicas krodziņâ,
No krodziņa sētiņâ.

33622-8
Man pazuda kumeliņis
Celmainâi līdumâ.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Sastaigaju mekledams.
Ceturtâi dieniņâi
Atron' savu kumeliņu,
Atron' savu kumeliņu
Tautu meitas laidarâ.
Ai, lūdzama tautu meita,
Atdod manu kumeliņu!
- Neatdošu kumeliņu,
Lielu skādi nodarija:
Man izmina rožu dārzu,
Brālitim auzu lauku.
Brālits auzas gan pieciestu,
Es rozites necietišu.
Apsolies mani ņemt,
Tad rozites piecietišu,
Tad rozites piecietišu,
Tad atdošu kumeliņu.
- Kà lai varu tevi ņemt,
Kad prātam nepatīk!
Ta nevaida villainite,
Uzsedzama, nosedzama;
Ta nevaida viena diena, -
Viss mūžiņis dzīvojams.

33622-1
Es dziedaju, gavileju
Diža meža maliņâ;
Smuks puisitis baltu muti
Iztek meža maliņâ.
Vai, puisiti, vai, brāliti,
Ko nāc meža maliņâ?
- Tautu meita, ne māsiņa,
Vaj redzeji kumeliņu?
- Tautu dēli, ne brāliti,
Kāds bij tavs kumeliņš?
- Mazs bēritis, cietas krēpes,
Zelta iemaukts galviņâ.
- Tautu dēli, ne brāliti,
Tāds bij tēva stalliņâ.
Man noēda rožu dārzu,
Tēvs ielika stalliņâ.
- Maksaš' tavu rožu dārzu,
Ņemšu tevi klāt gulèt.
- Es negribu tavu maksu,
Ne ar' tevi klātgulèt.
Sēšu citu rožu dārzu,
Neņemš' tevi mūžiņâ,
Lai es varu savu mūžu
Rozitês puškoties.

33622-12
Zirgs aizskrēja meža ceļu,
Zars norāva cepuriti;
Cepuriti gan saķēru,
Kumeliņu nevareju.
Piecas dienas sastaigaju,
Kumeliņu mekledams;
Sestajâ dieniņâ
Satikos tautu meitu.
Ai, godiga tautu meita,
Vaj redzeji kumeliņu?
- Ai, godigs tēva dēls,
Kāds bij tavs kumeliņš?
- Dzidri bērs, aši kalts,
Tāds bij mans kumeliņš.
- Nebēdaji, tautu dēls,
Dzīvs ir tavs kumeliņš:
To saņēmu, to piesēju
Tēva lauka galiņâ,
Tēva lauka galiņâ
Apakš kupla ozoliņa.
- Ai, godiga tautu meita,
Atdod manu kumeliņu,
Būsi mana līgaviņa,
Ta kumeļa braucejiņa.

33622-5
Kò, puìşeit, tu mekļeji
Nu reiteņa reiteņâ?
- Sova bàra kumèļeņa
Ar tím zalta sadļeņím.
- Tovys bàra kumèļeņis
Munâ lùpu staļļeitî.
- Soki tìsu tu, maiteņ,
Kaidu skòdi padarà?
- Maņ rùzeites izmeidèja,
Lilijeņu salauzèja.
- Soki tìsu tu, maiteņ,
Cik tòs puķes vèrtas beja?
- Par rùzeites treis simteņi,
Lilijeņu div' simteņi,
Par tù mozu samtaiņeiti
Dìsgon beja vína symta.
Dùd, puìşeit, şešus symtus,
Brauc uz sàtu dzídódams;
Ka nadúsi şešu symtu,
To nùísi raudódams.

33622-2
Ko es teikšu, tas notika
Staltam tēva dēliņam:
Zirgs aizskrēja meža ceļu,
Zars norāva cepuriti.

33622-9
Migla, migla, rīta rasa,
Ta man labi nedarija:
Ziergs aizskrēja meža ceļu,
Krūms norāva cepuriti.

33622-13
Ta vajaga, tas notika
Visiem kroga dzērajiem:
Zirgs aizskrēja malkas ceļu,
Zars norāve cepurit'.

33622-4
Ko es teicu, tas notika
Visiem kroga dzērejiem:
Zirgs aizskrēja meža ceļu,
Zars norāva cepuriti. -
Nezinaju zirgu ķèrt,
Ne celt savu cepuriti.
Labak ķèršu kumeliņu,
Ne kà savu cepuriti.
Cepurite šim brīžam,
Kumeliņis visu mūžu.
Pretim nāca tautu meita,
Raibus cimdus adidama.
Labdien, tautu zeltainite,
Redzej' manu kumeliņu?
- Vai, puisiti, vai, brāliti,
Kāds bij tavis kumelinis?
- Dumjis bēris, aši kaltis,
Zelt' iemaukti gāliņâi.
- Vai, puisiti, vai, brāliti,
Tas manâi rociņâi,
Tas manâi rociņâi,
Mana tēva stallitêi.
Vai, puisiti, vai, brāliti,
Kà rozites aizmaksasi?
Visus manus rožu kokus
Kà lagzdiņus nolocijis.
- Gan es jau to zinaju,
Kà rozites aizmaksašu:
Ņemšu nakti klāt gulèt,
Tà rozites aizmaksašu:
Neba ņemšu vienu nakti,
Ņemš' visam mūžiņam.

33622-6
Kò tu, puìka, mekļei
Šaidu garu reitu?
- Man izgaisa kumèļeņš
Sudabreņa ìmavím.
- Puìka, zyrga namekļei, -
Muna tàva staļļeitî.
- Sok' tu, cìma dzaltòneite,
Kù jis kriùdas tev darè?
- Ròžu dòrzu izlùçèja,
Moguņeņis apkúdèja.
- Sok' tu, cìma dzaltòņeite,
Cik tev dòrgas puķes stòv?
Ròža stòv divi simti,
Moguņeņa četri simti,
Tej mozò samtaļeņa,
Tej stòvèja şeši simti.
- Mòşeņ, puķes izmoksòvu,
Moksoi munu kumèļeņu:
Sadli stòv divi simti,
Ìmaveņi četri simti,
Pats bèreite kumèļeņš,
Tys stòvèja şeši simti;
Jo navari samoksót,
Ej ar mani poša ļeìdz.