4574-1
Kur tu teci, sērdienite,
Tik dižena, sudrabota?
- Cauri, cauri caur Jelgavu
Pie Kuldigas kalejiņa.
Tas man kala seši gadi
Trīs dimanta vainadziņi,
Trīs dimanta vainadziņi,
Seš' sudraba gredzentiņi.
Pa celiņu cierèt gāju,
Uzlikos galviņâ.
Pa celiņu cieredama,
Sastiek' vienu dēlu māti.
Griez man ceļu, dēlu māte,
Es tev ceļa negriezišu.
Tu bij' sešu dēlu māte,
Es deviņu brāļu māsa;
Tev dēliņi krēslu cēla,
Man brāliši kroni kala,
Tīra zelta, sudrabiņa,
Dimantiņa lapiņàm.

13270-0
Kur, puisiti, tu teceji
Ar sarkanu kamzoliti?
- Caurim cauri caur Jelgavu
Pie tàm Rìgas mamzelèm.
Gan man' labi saņēmušas,
Zirgiem auzas pabērušas,
Zirgiem auzas pabēruşas,
Pašiem gultas pataisijšas.
Tik vien slikti padarijšas,
Siveniņus ielaidušas,
Siveniņus ielaidušas,
Mellas kannas pacēlušas.
Cauri, cauri, appakaļ
Pie Jelgavas meitenèm.
Jelgaviņa mazs pilsats,
Bet jau smukas meitenites.
Apsēdos, atpūtos
Liela ceļa maliņâi,
Pretim nāca tautu meita,
Raibus cimdus adidama,
Raibus cimdus adidama,
Asariņas slaucidama,
Asariņas slaucidama
Baltâi zīdu nēzdogâi.

13595-37
Trīs sidraba upes tek,
Tek caur brāļa pagalmiņu.
Vienâ dzēra raibas govis,
Otrâ brūni kumeliņi,
Tâi trešâi upitê
Māsiņ' vaiņag' izmazgaja.
Izmazgajsi, izskalojsi,
Pakar niedres galiņâ.
Vējš aizpūta vaiņadziņu
Dziļajâ Daugavâ.
-Tais, bāliņu, oša laivu,
Brauc pēc mana vaiņadziņa.
-Oša laiva smaga laiva,
Nesadzina vaiņadziņu.
-Tais', bāliņ, liepu laivu,
Brauc pēc mana vaiņadziņa,
Liepu laiva viegla laiva,
Viegli peld Daugavâ.
Kur, bāliti, tu sadzini
Manu zīļu vaiņadziņu?
-Viņpus jūras trīs simts jūdzu
Tautu dēla klētiņâ,
Tautu dēla klētiņâ
Zelta niedras galiņâ.

33625-19
Trīs liepiņas upitê,
Visas vienâ kuplumiņâ,
Trīs meitiņas pāri gāje
Pār tiem liepas žuburiem.
Divi pāri pārlaipoja,
Pastariņa nevarej',
Ta iekrita upitê.
Upe viņu netureja,
Ta iedzine Gaujiņâ;
Gauje viņu netureja,
(Ta iedzine Daugavâ,
Daugav' viņu netureja)
Ta iedzine jūritê;
Jūra viņu netureja,
Ta piedzine maliņâ.
Tur uzauge kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Iet bāliņš, kokles taisa
No tiem liepas žuburiem.
Sak' bāliņš kokledams:
Skaisti skan liepas kokle!
Sak' Māriņ' raudadama:
Ta jau neva liepas kokle,
Ta māsiņas dvēselit',
Caur ūdeni peldejusi.

13250-17
Jāju, jāju pa celìnu
Caur to zaļu bērzu birz',
Uzjāj' vienu sarkan' muižu,
Tur bij četras mātes meitas;
Tur bij četras mātes meitas,
Visas vienu dailumìn'.
Viena vērpa, otra auda,
Trešà diegus šķetinaj',
Ceturtà, mazakà,
Ta cūciņas ēdinaj'.
Ja es tàs nedabušu,
Es bēdâs nomiriš'
Kur jūs mani racisit,
Bēdu puisi nomiruš'?
Rokat rožu dārzìņâ
Apuš rožu saknitèm.
Tur uzauga skaista roze
Deviņàm galotnèm.
Dieva dēls gariem jāja,
Nolauž pašu galotniti,
Nolauž pašu galotniti,
Aiz cepuri aizlocij'.
Vidzemnieki brīnijàs:
Kas ta tāda lielamāt'? ?
Vaj jūs traki nezinat-
Jauna puiša dvēselit'!

33573-0
Dzìdit, mòseņes,
As paļeidzèju.
Stòv muņi kumeļeņi
Zam veituļeņa,
Auzeņes ázdami,
Smolk' dóbuļeņ'.
Pots taku nomâ,
Pots ustobâ,
Tù rodu nomâ,
Tù ustobâ:
Raud tàvis, raud mòte,
Raud bròļeļeņ'.
es vadu merdzeņu,
Dzídódamis,
Pavadej' mameņ'
Pòr ustobeņ',
Lai voda vadaklis
Pòr pagalmeņ',
Eisti bròļeņi
Da tauteņóm.
Labreit, mòseņ,
Labvakareņ!
Vel (tev) patika
Taut' ustobeņ'?
Jou tev patika,
Man nepatika.
Ej, mòse, órâ,
Sést kamarúsi?,
Lai leudze tautis (tauteņis)
Raudódamis.
Jou tevi píleudze,
Man' nepìleudz',
Es beju ká zoris
Bròļeļeņis,
Man visa vaļeņa
Ļìļétís
Par peùru, par pošu,
Par teleitém.
Čeìkst manis zóbokis
Staìgòjùt,
Klab muni zùbeņi
Runòjùt,
Aug muņi mateņi
Caùr capureņi.

13644-1
Ai, māte, ai, māte,
Tev ļaudis zagļi,
Gailiti kaunota,
Nozaga nazi,
Gaismini austota,
Nozaga māsu,
Sauliti lecota,
Caur ciemu veda.
Ai, mīļu brāliti,
Sēd' kumeļâi,
Sēdiesa kumeļâ
Dzeniesa māsu.-
Kur, brāliti, panāci
Māsiņu manu?
-Tautinu klētî
Tautinu vidû.
Nāc, māsa, laukâi,
Sēd' kumeļâi!
-Ai, mīļu brāliti,
Nevaru sēdèt,
Nevaru sēdèta,
Nav villainites.
-Še, māsa, villaine,
Sēd' kumeļâi!
-Ai, mīļu brāliti,
Nevaru sēdèt,
Nevaru sēdèta,
Nav gredzenina.
-Še, māsa, gredzenins,
Sēd' kumeļâi!
-Ai, mīļu brāliti,
Nevaru sēdet.
Nevaru sēdèta,
Nav vainadziņa.
-Še, māsa, vainadzinš,
Sēd' kumeļâi!
-Ai, mīļu brāliti,
Nevaru sēdèt,
Jau nakti guleju
Pie tautu dēla.

13252-0
Dzeltans manis kumeliņis,
Kà viens vaska rituliņis,
To vareju dien' un nakti
Caur bajàra sētu jāt.
Bajàrami viena meita,
Ta pie loga raudzijàs.
Ej, meitiņa, kamburêi,
Ķemè savus dailus matus;
Kad man tevis vajadzès,
Tad es tevi bildinašu.-
Nāc, meitiņa, nāc, meitiņa,
Tēvam tevis vajadzeja.
-Es neiešu, es neiešu,
Tēvam manis nevajaga.
-Nāc, meitiņa, nāc, meitiņa,
Mātei tevis vajadzeja.
-Es neiešu, es neiešu,
Mātei manis nevajaga.
-Nāc, meitiņa, nāc, meitiņa,
Brāļam tevis vajadzeja.
-Es neiešu, es neiešu,
Brāļam manis nevajaga.
-Nāc, meitiņa, nāc, meitiņa,
Māsai tevis vajadzeja.
-Es neiešu, es neiešu,
Māsai manis nevajaga.
-Nāc meitiņa, nāc meitiņa,
Man pašam vajadzeja.
-Nu es iešu, nu es iešu,
Nu es tevi sagaidiju.

13593-0
Tautiets mani gribèt grib,
Bāliņš solàs, būs nelaist;
Tautiets solàs zagšus zagt,
Es solos bēgšus bēgt.
-Kà, māsiņa, tu aizbēgsi,
Kà pūriņu aizvedisi?
-Gan pūriņu aizvedišu
Miglaiņâ rītiņâ,
Miglaiņâ rītiņâ
Brāļa ganus vadidama.-
Ni līdz krogam niaizgāju,
Ieraug' tautas kumeliņu,
Ieraug' tautas kumeliņu,
Zīda deķi apdeķotu,
Zīda deķi apdeķotu
Līdz pat kāju galiņam;
Pilla mute sīku dzelžu,
Pilla galva sudrabiņa;
Cik galviņu pagrozija,
Atskan visa kroga sēta.
Ne iekš kroga neiegāju,
Redz' tautiešus runajot.
Tautiešam alus kanna,
Brāļam zelta biķerite.
Tauteits sauca, bāliņš sauca:
Nāc, māsiņa, nodzerties,
Nāc, māsiņa, nodzerties,
Lai neslāpst tav' sirsniņa!
Man sirsniņa gan neslāpa,
Man birst gaužas asariņas.
-Neraud, māsiņ, tu tik gauži,
Tālu tevi nelaidišu,
Tepat spīd glāžu logi
Caur ābeļu lapiņàm.

33574-2
Eş beju zeìļeite,
Zeìļeites meita,
Izļèču uz zareņa,
Uz ùtora,
Uz treša lákdama
Ìraùgu tauteņas,
Deveņu rateņu,
Symts kumèļeņu.
Daeimu, dataku
Da bròļa vòrtu,
Atrùnu bròļeiti
Pi vòrtu stòveit(vùt).
Lyudzams bròļeit,
Sļédz vòrtus vaļê!
Atsļédze bròļeits
Raudódamys.
Daeimu, dataku
Da kļèteņai,
Atrùnu tèteiti
Pi kļètes stòveit.
Lyudzams, tèteit,
Sļédz kļèti vaļê!
Atsļédze tèteite
Raudódamys.
Daeimu, dataku,
Da teìneitei (skreìneitei),
Atrùnu màmeņu
Pi teìnes stòveit.
Lyudzama, màmeņ,
Sļédz teìni vaļê!
Atsļédze màmeņa
Raudódama,
Lai eş valkûs
Zídeņu kraklûs.
Pabyra zídeņi
Kļèts dybynâ.
Izauga lìpeņa.
Caùr kļètes jumtu.
Ídama tautôs
Nùlaužu zareņu,
Pasytu zam bolltas
Vylnòneites.
Ìgòju tauteņu
Ustobâi,
Pabyra zìdeņi
Taut' ustobâ.
Vaìcoi tauteņas,
Kas zídus nese.
Es poša zídeņu
Nesèjeņa.
Uz kura zídeņa
Pa daļderam,
Uz pošas nesèjas
Symts daļderéšu.