33588-2
Izauga liepina
Caur klētes jumtu,
Nokāra ziedinus
Saulites pusê.
Es pati zīlite
Dziedadama
No viena zarina
Uz otru lēcu,
Uz trešo lēkdama
Ieraugu tautas:
Deviņi ratini,
Simts kumelinu.
Sajāja tautas
Ziedinus lauzt,
Nelaužat, tautinas,
Tie dārgi ziedini,
Viens pats ziedinis
Dālderi maksà;
Ta pate liepina
Simts dālderišus.

31653-0
Darbs ira, darbs ira,
Kad tikšu galâ?
Nesvētu svētvakara
Ne svētdieniņas.
- Kad gaitu beigsi,
Ej, meitiņ, mājâ,
Ne kungam darbs trūka,
Ne ellê mokas.
- Tumšs ira, tumšs ira,
Kà tikšu mājâ?
Nespīd zvaigznites,
Ne mēnestiņis.
Bēdas vien, bēdas vien,
Kur ņemšu prieku!
Vēl Dieviņš baràs
Aiz muižas rijas.
Šķil, pērkoniti,
Dod uguntiņu,
Lai tieku mājâs
Caur prieduliņu.

33610-0
Apsedloju biržu sesku,
Jāju kunga pagastâi.
Sanāk visi lieli kungi,
Grib ar mani zirgus mīt.
Izved bērus, izved raudus,
Neviens līdzi nerikšoja.
Jūs, kundzini, nezinat,
Cik naudinas man pielikt.
Sola kungi tirgus placi
Ar naudinu noskaitìt.
Līdz kundzini naudu skaita,
Es ar sesku gabalâi.
Sasauc kurtus, sasauc kvekšus,
Gribej' mani uzmedìt -
Vienâi taures pūtienâi
Sešas jūdzes caur zemiti!

15067-3
Es dzirdeju caur sieniņu,
Trīs runaja klētiņâ:
Tēvs ar māti, trešs tautietis,
Tie runaja klētiņâ.
Vaj no rudza, vaj no mieža,
Vaj no mana augumiņa?
Ne no rudza, ne no mieža,
Bet no mana augumiņa.
Tēvs teic lielu, māte mazu,
Tautiets teica pašu laiku;
Tautiets teica: pašu laiku
Man gultiņas taisitaja,
Man gultiņas taisitaja,
Man krekliņu šuvejiņa,
Man krekliņu šuvejiņa,
Cimdu, zeķu daritaja.

10857-8
Trīs gadiņi tautu dēlis
Mani rāmu rāminaja.
Kad aiziešu, laidìs māte,
Tad tu rassi rāmuliti.
Es to tavu māmuliti
No krēsliņa lecinašu;
Es tàs tavas īstas māsas
Apkārt namu tecinašu;
Es to tavu vecu tēvu
Aizkrāsnê iegrūdišu;
Es tos tavus bāleliņus
Pa vārtiemi izvadišu.
Tad es tavus krūzu matus
Gar rociņu sitinašu,
Vēl es tavu sīvu sirdi
Caur ābeles zariem raušu.

33574-1
Es biju irbite,
Es māku dancàt,
No vienu cērpiņu
Uz oteru.
Trešajâ lēkdama
Ieraugu tautas.
Pagubu, pagubu
Mēliņu dārzâ,
No mēļu dārza
Māmiņas klētî.
Izkāru pušciņus
Caur klētes jumtu,
Atnāce tautietis,
Norāva vienu.
Rauj, rauj, tautieti,
Nebūs velti,
Būs tav maksàt
Mūs' māmiņai:
Tēvam čaunu cepuriti
Par šūpuļa kārumiņu,
Māmiņai zilas kurpes
Par meitiņas audzešanu,
Ikvienai māsiņai
Par sudraba gredzeniņu,
Ikvienam bāliņam
Par apaļu dālderiti.

33574-0
Es biju irbite,
Es māku rotàt
No viena kalniņa
Uz otra, treša.
Uzteku trešâ,
Ieraugu tautas:
Deviņi vāģiši,
Simts kumeliņu.
Māmiņa mīļà,
Klēts atslēdziņas,
Lai teku klētê
Rotaties.
Uzvilku smalko
Rakstaino kreklu,
Apvilku kuplos
Zīdainos brunčus,
Apjozu samta
Rakstito joztu,
Uzliku ziedaino
Vaiņadziņu.-
Nokrita vaiņags,
Izbira ziediņi,
Izbira ziediņi
Caur klēts grīdu.
Izauga liepiņa
Caur klēts jumtu,
Izplauka ziediņi
Saulites pusê.
Atjāja tautietis
Cepures puškot.
Rauj, rauj, tautieti,
Ne velti rausi:
Cik ziedu rausi,
Tik simtu dālderu.
Tautiņas skaitija
Uz galda dālderus.
Ripo dālderi
Pa galda virsu,
No galda galiņa
Māmiņas klēpî.
Māmiņa mīļâ,
Saņemi naudiņu,
Ta tavas meitiņas
Šūpuļa nauda.
Māmiņa saņēma
Raudadama.
-Ej nu, meitiņa,
Tautiņàm līdza!
Es jau tev sen teicu,
Kam daiļa nesies:
Ik dienas balts kreklis,
Melni lindraciņi,
Rakstitas zeķites,
Kurpites kājâ.
Ej, mana meitiņa,
Ej raudadama.

33575-0
Es biju irbite,
Es māku rotàt,
No viena kalniņa
Uz otra kalniņa,
Uzteku trešo,
Ieraugu tautas,
Pulkiem jājot,
Pulkiem braucot,
Deviņi vāģiši,
Simts kumeliņu.
Pārteku sētâ,
Plaukstàm kuldama,
Ieraugu bāliņu
Pie vārtiem stāvot.
Mīļais bāliņ,
Cel vārtus vaļà!
-Neceļu, neceļu,
Kam bargi dzīvoji.
-Cel, cel, bāliņ,
Nu šķirsimies!
Ieraugu māršiņu
Pie klēts stāvam.
Mīļà māršiņa,
Slēdz klēti vaļâ!
-Neslēdzu, neslēdzu,
Kam bargi dzīvoji.
-Slēdz, slēdz, māršiņa,
Nu šķirsimies!
Ieraugu māmiņu
Pie pūra stāvot.
Mīļà māmiņa,
Slēdz pūru vaļâ!
-Neslēdzu, neslēdzu,
Kam bargi dzīvoji.
-Slēdz, slēdz, māmiņa,
Nu šķirsimies.
Atslēdza māmiņa
Pūriņu vaļâ.
Apvilku māmiņas
Lin' ziedu krekliņu,
Apsedzos mēļa
Villainiti,
Uzliku lielo
Vizuļu vainaku.
Izbira ziediņi
Caur klēts grīdu,
Izauga liepa
Caur klēts jumtu
Sidraba lapàm,
Dimanta ziediem.
Nokāràs ziediņi
Saulitê.
Kuri vēji pūta,
Tie skandinaja;
Kuras tautas jāja,
Tàs bildinaja.

13292-1
Tēvs man deva pulka naudas,
Lai es ņemu līgaviņu.
Es neņēmu līgaviņu,
Es nopirku kumeliņu.
Caur Jelgavu cauri jāju
Uz tàm Prūšu robežàm.
Prūšu meita melnacite
Sijà auzas kumeļam.
Vaj sijà, nesijà,
Man pašam sijataja,
Man pašam sijataja
Uz nākošu rudentiņu.-
Auga rudzi,auga mieži,
Nezinaju kādu ņemt;
Vaj ņemt gudru sērdieniti,
Vaj bagatu mātes meitu.
Labak gudru sērdieniti,
Ne bagatu mātes meitu:
Drīz mantiņa izputès,
Mūžam mīļa dzīvošana.

13274-0
Kur tu iesi, smuks puisiti,
Pelekiem svārciņiem?
-Cauri Rìgu, caur Jelgavu
Uz Dobeles meitiņàm.
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Nāk meitiņa raudadama,
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Ko tu raudi, kas tev kait,
Mana jauna līgaviņa?
-Kà bij manim neraudàt,
Ne man tēva, ne māmiņas.
-Nāc pie manis tu, meitiņa,
Man iraid tēvs un māte.
-Ko mēs tādi darisim,
Abi jauni sagājuši?
-Sēsim rozes,pīsim kroņus,
Kopsim plašu rožu dārzu.